Olu cenu kaujā Lieldienu nedēļā uzvar pircēji

Latvijas iedzīvotāji ikdienā priekšroku dod brūnām olām, lai gan to vērtība ir tieši tāda pati kā baltajām olām. Izņēmums ir Lieldienas – tad strauji pieaug pieprasījums pēc baltajām, lai arī tās ir dārgākas nekā brūnās māsas. Kaut arī gada laikā olas sadārdzinājušās teju par piektdaļu, veikalnieki uz Lieldienām sola olu cenu noturēt pagājušā gada līmenī vai atsevišķi tirgotāji – pārdot lētāk nekā citus gadus, vēsta NRA.lv.

Lieldienās lētāk

Iepriekšējā gada sausums nav palicis bez sekām arī putnkopības nozarē. Olu vidējās cenas gada laikā kāpušas par 17,6 procentiem, martā – par 4,2 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr uz Lieldienām, kad olas tiek pirktas visvairāk, gaidāms, ka to cenas samazināsies un daļā veikalu tās varēs nopirkt vēl lētāk nekā pērn.

SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule Neatkarīgo informēja, ka svētku laikā olas būs pieejams par īpašām cenām – vislētākās brūnās olas maksās 0,89 eiro par 10 olām, kas ir aptuveni par 10% lētāk nekā 2018. gada Lieldienās. Lētāk nekā pērn Maxima tīklā maksās arī baltās olas – 0,99 eiro par kastīti (10 olas). «Arī šajā olu segmentā vērojams cenu kritums, par gandrīz 20%, salīdzinot ar svētku laiku pērn. Kā ierasts, būs iespēja arī iegādāties paipalu olas, kas ir pieprasītas visu gadu, ne tikai svētku laikā. Lai klientiem piedāvātu aktuālākos un populārākos produktus, Maxima Latvija regulāri pārskata produktu sortimentu, arī olu. Sākot ar 2018. gada otru pusi, Maxima veikalos var iegādāties arī bioloģiski audzētu vistu olas, kas nozīmē, ka tās ne tikai barotas ar bioloģisku pārtiku, bet uzturējušās brīvos apstākļos – kūtī vai svaigā gaisā. Maxima Latvija arī padomājusi par mazākajiem pircējiem, piedāvājot dažādus Lieldienu dekorus, olu krāsas, īpašus tematiskos saldumus un citus produktus saistītus tieši ar Lieldienām,» uzsvēra L. Dupate-Ugule. Maxima pārdošanas dati liecina, ka ar katru gadu pārdoto olu skaits uz Lieldienām šajā veikalu tīklā pieaug un pieaugums ir vērojams visām olām – baltajām, brūnajām, kā arī paipalu olām.

Arī Rimi veikalos audzis pieprasījums pēc olām – jo īpaši pēdējās nedēļas laikā. «Salīdzinot attiecīgo periodu pirms Lieldienām šogad un pērn, ievērojami audzis pieprasījums pēc baltajām vistu olām. Tās šonedēļ jau iegādātas par 40% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopumā, runājot par olu iegādes paradumiem, redzam, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos pircēji vairāk izvēlējušies ārpus sprostiem dētās olas. Rimi un Klēts veikalos pieaugums bioloģiski audzētu (indekss 0), brīvi turētu (indekss 1) un kūtī turētu (indekss 2) vistu olām ir 17 procenti, kopumā veidojot jau 10 procentus no kopējās vistu olu tirdzniecības,» atklāja Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa. Pēc viņas teiktā, cenu līmenis olām šogad nav būtiski mainījies. Baltās olas Rimi veikalos šobrīd maksā tikpat cik pērn, savukārt brūno olu cena samazinājusies vidēji par 10 procentiem.

Sprostu olas un brīvās olas

Maizes, saldumu un cepumu ražotājs Fazer ir apņēmies no 2024. gada izmantot tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs. Šis lēmums attieksies uz visiem Fazer grupas uzņēmumiem un darbības valstīm, vispirms fokusējoties uz politikas ieviešanu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, savukārt Krievijas tirgum precīzs reformu ieviešanas plāns tiks izstrādāts šī gada laikā. Uzņēmuma apņemšanās tika pieņemta sadarbībā ar dažādām iesaistītajām pusēm. Fazer norāda, ka apņemšanās neizmantot sprostos dētas olas iet roku rokā ar uzņēmuma ilgtspējības pieeju, uzsverot dzīvnieku labturību kā nozīmīgu apsvērumu šāda soļa veikšanā.

«Mēs esam ļoti pateicīgi par dažādu partneru ieguldījumu mērķa nospraušanā. Mums bija svarīgi ieklausīties piegādātājos, dzīvnieku aizstāvības organizācijās un ražotāju organizācijās,» saka Fazer grupas ilgtspējas direktore Nina Elomā. «Mēs ceram turpināt labu dialogu un esam gatavi pārvērtēt mūsu mērķus un rast jaunus risinājumus ilgtspējīgas olu ražošanas atbalstīšanai, ja pieejamība un tirgus situācija to pieļaus.»

Dzīvnieku biedrības Dzīvnieku brīvība valdes locekle Katrīna Krīgere apsveic Fazer ar šo lēmumu, «kas būtiski uzlabos miljoniem dējējvistu labklājību».

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieces Asnates Ķirses-Ozoliņas veiktais pētījums pierādījis, ka kūtī vai sprostos turētu vistu olu vai arī brīvi staigājošu vistu olu sastāvs būtiski neatšķiras, jo to sastāvā esošās minerālvielas un vitamīni ir teju vienlīdzīgā daudzumā. Analizējot viena ražotāja (a/s Balticovo) olas no vistām, kas turētas brīvos apstākļos, kūtī un sprostos, un salīdzinot to ķīmisko sastāvu un mikrobioloģisko kvalitāti, pētniece secināja, ka visu veidu olas atbilst noteiktajām regulām attiecībā uz pilnvērtīga uztura rādītājiem, lai gan nelielas un uzturam nebūtiskas atšķirības tomēr ir vērojamas. Salīdzinot dažādi turētu vistu olu uzturvērtības parametrus, pētniece konstatēja, ka sprostos turētu vistu olās ir par pāris gramiem mazāk proteīna nekā brīvi vai kūtī turētu vistu olās. «Šo pāris gramu proteīna nobīde sprostos turētu vistu olās nekādas izmaiņas uzturā neizraisa. Protams, ja cilvēks ēd kilogramu olu dienā masas uzaudzēšanai, tad nobīde būtu aptuveni 20 g. Taču vidēji cilvēks dienā apēd vienu vai divas olas, kurās šī olbaltumvielu atšķirība var būt tikai viena divu gramu robežās,» skaidro A. Ķirse-Ozoliņa.

Brīvi turētu vistu olās ir arī par 10% mazāk tauku (attiecīgi 1-2 grami), taču gan brīvās turēšanas apstākļos, gan kūtī turētu vistu olās ir vairāk holesterīna nekā sprostos dētās olās, attiecīgi par 32% un 64% vairāk. «Tieši holesterīna saturs produktos ir visai aktuāls jautājums sabiedrībai, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir problēmas ar tā regulāciju. Redzams, ka pētītajās sprostos dētajās olās ir mazāk holesterīna nekā citās olās, taču jāatgādina, ka olās esošā holesterīna daudzums minimāli ietekmē holesterīna līmeni veselu cilvēku organismā,» norāda pētniece.

Salīdzinot ar pārējo kategoriju olām, brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, turpretim vairāk D vitamīna un biotīna. Savukārt kūtī turētu vistu olas satur vismazāk B1 un B9 vitamīna. Tajā pašā laikā uz visu veidu vistu olām var attiecināt apgalvojumu, ka tās ir A vitamīna, E vitamīna, B2 vitamīna, fosfora un selēna avots.

Par lauku olām – pieckārša cena

Pagaidām nav veikts tāda līmeņa pētījums, kurā būtu salīdzināta lauku olu un lielražošanā iegūtu olu uzturvērtība. Taču lauku olas vienmēr ir maksājušas dārgāk. Pirms Lieldienām Rīgas Centrāltirgū 10 baltas lauku vistu oliņas maksāja piecus eiro, tas ir, piecas reizes dārgāk nekā Maxima veikalos Lieldienās nopērkamās. Arī pērļu vistu olas bija tādā pašā cenā. Savukārt brūnās olas maksāja no 2,50 līdz 3 eiro (10 olas). To, kādas olas izvēlēties Lieldienās krāsot, ir katra paša ziņā. Galvenais to darīt ar prieku.

Ilze Šteinfelde

Foto: Unplash