OIK apkarošanas plānā nākamie sprunguļi
Viena no ietekmīgākajām lauksaimnieku organizācijām, biedrība Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) iesniegusi savu redzējumu par Ekonomijas ministrijas paspārnē topošo pasākumu plānu OIK sistēmas pārbūvēšanai. Galvenais iebildums par to, ka atbalsts atjaunojamo resursu izmantošanai elektrības ražošanā joprojām tiek plānots arī koģenerācijas stacijām, kas kurina Krievijas dabasgāzi, raksta NRA.lv.
Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena OIK apkarošanas plāns jau sākotnēji sastapās gan ar opozīcijas, gan arī koalīcijas partneru pretestību, jo tas drīzāk izskatās pēc OIK glābšanas plāna. Zaļās elektrības ražotāji savukārt iebilst, jo – lai vai kāds, tomēr arī šāds plāns viņiem draud ar peļņas samazinājumu.
Labāka ideja LOSP ieskatā ir vēja elektrostaciju brīvlaišana – OIK tām nemaksāt, bet vienkārši atļaut būvēt. Tas uzlabotu Latvijas energobilanci.
Maksa par pseidozaļumu
Jāatgādina – šobrīd visi elektrības patērētāji ir spiesti maksāt paaugstinātu tarifu par zaļo enerģiju, kas lielākoties nav nedz zaļa, nedz arī no saimnieciskā viedokļa kādam vajadzīga. Izņemot, protams, miljonārus, kam pieder visas šīs gāzes koģenerācijas stacijas, vēja propelleri un kukurūzas pūdētavas. Neatkarīgā jau vēstīja, ka saskaņā ar pašreizējo shēmas grafiku Latvijas iedzīvotāji tieši vai caur nodokļiem zaļajiem šeptmaņiem ir samaksājuši 2,17 miljardus un vēl jāmaksā 1,5 miljardi līdz 2039. gadam.
Vairākus mēnešus Ekonomikas ministrijā izveidotā darba grupa sacerēja priekšlikumus, kā mazināt zaļās enerģijas biznesa kaitniecisko ietekmi uz tautsaimniecību. Nekāda vienošanās panākta netika, taču kaut kāds dokuments finālā tika sacerēts: konceptuāls ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai komplektā ar pavadošu likumprojektu Grozījumi Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā. Ziņojuma pamatdoma – ar dažādiem pasākumiem samazināt atbalstu elektrības ražotājiem. Līdz, maksimums, 0,3% no iekšzemes kopprodukta pašreizējā 1% vietā. Jaunais elektrības tirgus kropļošanas mehānisms vairs netiktu saukts par obligātā iepirkuma komponenti un arī negarantētu ražotājiem tik kosmisku peļņu kā pašlaik. Taču patērētājiem tāpat nāktos maksāt.
Priekšlikumus apkopo vēlreiz
Scenārijs tika iesniegts izskatīšanai valdības sēdē un tajā pašā dienā arī izmests no darba kārtības, jo koalīcijas padome to izbrāķēja. Vispirms šis scenārijs esot jāskata Ministru kabineta komitejā. Taču tad arī komitejā OIK apkarošanas plāns tika atzīts par zaļu un aizsūtīts atpakaļ uz Ekonomikas ministriju jaunam priekšlikumu apkopošanas un saskaņošanas riņķim. Vienlaikus premjers Māris Kučinskis uzrakstīja rezolūciju ministram Ašeradenam ar pārmetumu, ka Ekonomikas ministrija līdz šā gada 1. septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu, un aicinājumu pasteigties. Ministrijā vēsta, ka pašlaik notiek ienākušo priekšlikumu apkopošana.
LOSP pret dabasgāzi
Priekšlikumus iesniegusi arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Te jāpaskaidro, ka gana daudz lauku uzņēmēju gūst ienākumus no OIK shēmas, ražojot elektrību no biogāzes, ko savukārt iegūst, pūdējot dzīvnieku mēslus, pārtikas atkritumus, bet pamatā – kukurūzu. Attiecīgi viņi vēlas, lai ministrija liedz valsts atbalstu dabasgāzes stacijām, jo tām nav nekādas saistības ar atjaunojamajiem resursiem. Tāpat kā naftas, arī gāzes resursi tāltālā nākotnē tiks izsmelti. Vēstulē ministrijai norādīts, ka tāpēc nav taisnīga iecere visus koģenerācijas procesa ražotājus aplikt ar vienādu 15% subsidētās elektroenerģijas nodokli. Un vispār – neesot skaidrs, kāds būs patērētāju ieguvums no šāda nodokļa ieviešanas, ja tas pa taisno būs jāiemaksā valsts budžetā. Biedrība norāda arī uz neskaidrībām iecerē par zaļo sertifikātu ieviešanu – pienākumu elektrības tirgotājiem noteiktā daudzumā iepirkt un pārdot zaļo enerģiju, kas aizstās OIK shēmu.
Labāka ideja LOSP ieskatā ir vēja elektrostaciju brīvlaišana – OIK tām nemaksāt, bet vienkārši atļaut būvēt. Tas uzlabotu Latvijas energobilanci.
Valdība bija plānojusi saskaņot scenāriju OIK likvidēšanai vai pārveidošanai līdz vēlēšanām. Var jau būt, ka to vēl ir iespējams pagūt.
Imants Vīksne
Foto: Pixabay
