NRA pēta, cik daudz Latvijā ir ātro kredītu atkarīgo
Saeimas iniciatīva ir ar likumu samazināt ātro kredītu procentu likmes no 0,55% dienā līdz 0,07% dienā. Nozares pārstāvji apgalvo, ka tādā gadījumā nekādu ātro kredītu vairs Latvijā nebūšot vispār.
Cirvi virs ātro kredītu nozares pacēla Saeimas deputātu grupa no Reģionu apvienības, un viņiem piebiedrojās arī citi Saeimas deputāti. Iniciatīvu pārtvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. un 21. jūnijā Saeima pilnīgā vienprātībā nobalsoja par kredītprocentu likmju ierobežošanu un vēl dažām izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Par Tautsaimniecības komisijas rediģētajiem likuma grozījumiem nobalsoja 71 deputāts, bet balsojis pret vai atturējies nebija neviens. Patlaban jau beigusies priekšlikumu iesniegšana likuma grozīšanai 2. lasījumā. Apvienību Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvošais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš pauž apņēmību panākt likuma grozījumu galīgo pieņemšanu tagadējās Saeimas pilnvaru laikā.
Gadā Latvijā tiek noformēts virs 800 tūkstošiem jaunu ātro kredītu
Ja ātro kredītu Latvijā vispār nebūs, tad lai R. Naudiņu kopā ar Edvardu Smiltēnu, Nelliju Kleinbergu, Jāni Ruku, Juri Viļumu, Ingu Biti, Silviju Šimfu, Mārtiņu Šicu un Vari Krūmiņu pieminētu visi tie, kuriem pēkšņi sāktu sāpēt zobs, bet naudas zobārsta palīdzības apmaksai nebūtu. Ja šādiem cilvēkiem ir bērni, tad vecāki jābūt gataviem tikai mierināt bērnu ar sāpošu zobu vismaz pusgadu, līdz šo bērnu pieņems kāds valsts apmaksāts zobārsts. Ir iespējamas arī citas situācijas, kurās naudas aizņemšanos nevar nosaukt par cilvēku izlaidības sekām.
Ātro kredītu uzņēmumi nāk ar ļoti agresīvām reklāmām, lai pieprasījumu pēc aizdevumiem nevis sagaidītu, bet radītu. Tas cilvēkus pieradina nesaskaņot savus izdevumus ar regulārajiem ieņēmumiem. Rezultātā jau ir izveidojies cilvēku loks, kuriem gandrīz vienmēr pietrūkst līdz algai visvairāk tāpēc, ka viņiem no katras algas ir jāatdod iepriekšējie parādi.
Ātros kredītus izmanto vairāki simti tūkstoši cilvēku Latvijā. Gadā Latvijā tiek noformēts virs 800 tūkstošiem jaunu ātro kredītu, bet liela daļa no tiem faktiski ir jau esošo kredītu pārfinansēšana tajā pašā vai citā ātro kredītu firmā. Kredītu skaits ir būtiski lielāks par kredītņēmēju skaitu. Precīzāk neko nevar pateikt, jo viena no ātro jeb distances kredītu un citu patēriņa kredītu izsniegšanas īpatnībām ir tā, ka ne tikai kredītu devēji, bet arī kredītu ņēmēji var paši nezināt, kam un cik viņi ir parādā. Viņi ir uzrādījuši aizdevējiem dažādas adreses jeb pastkastītes, kurās krājas atgādinājumi un pieprasījumi maksāt naudu ne tikai ātro kredītu firmām, bet arī bankām un visdažādāko pakalpojumu sniedzējiem, līdz galu galā parādās tiesu izpildītājs.
2016. gadā Latvijā tiesu izpildītājiem nodots 1,1 miljons parādu piedziņas lietu. Šāds lietu skaits ir būtiski lielāks par Latvijā algotu darbu strādājošo cilvēku skaitu. Pat ja lielākā daļa strādājošo nav parādnieki, ar mazāko daļu pietiek ēnu ekonomikas uzturēšanai. Proti, šie cilvēki izvēlas tādus darba devējus, kuri māk viņiem izmaksāt nelegālu algu, kādai tiesu izpildītājiem ir grūti tikt klāt.
Viens no galvenajiem motīviem Saeimas vēlmei ierobežot ātros kredītus ir cerības palielināt nodokļus maksājošo cilvēku skaitu Latvijā. Tāpat arī tagadējās kārtības izjaukšana var izraisīt protestus vai vismaz cilvēku papildu aizbraukšanu no Latvijas.
Foto: F64
