Noskaidro, kādi veselības apdrošināšanas zemūdens akmeņi gaidāmi
Ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, var atklāties dažādi nepatīkami pārsteigumi, kurus atbildīgās iestādes nemaz iepriekš nav paredzējušas. Lai arī veselības ministre Anda Čakša jau tagad uzskaita ieguvumus no veselības apdrošināšanas ieviešanas, jauno sistēmu tās darbībā vislabāk redzēsim nākamā gada sākumā, jo tieši tad sāks strādāt datu bāze. Tāpat pagaidām vēl nerodas pārliecība, ka nākamā gada 1. janvārī slimnīcās vai citur, kur nonāks pacienti, neradīsies kādas neskaidrību pilnas situācijas, raksta NRA.lv.
Nacionālā veselības dienesta vadība un pati nozares virsvadītāja ministre gan visus mierina – cilvēki, kuri ir legāli darba ņēmēji un sociāli apdrošināti, iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām, un galu galā tie, kuri veiks veselības apdrošināšanas iemaksas brīvprātīgi, – tie visi saņems veselības aprūpes pilno pakalpojumu grozu. Veselības ministre atgādina, ka no šī gada veselības nozarei tiek novirzīts viens procents no sociālajām iemaksām (85 miljoni eiro), un tas ir ļāvis vidēji par 30 procentiem palielināt mediķu algas. «Tas ir ieguvums, ko no veselības apdrošināšanas redzam jau šodien,» uzsver A. Čakša. 2018. gads ir pārejas periods, kurā valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus var saņemt tāpat kā līdz šim, proti, iedzīvotājus veselības aprūpē nedala pēc maksātiem vai nemaksātiem nodokļiem. Taču jau no nākamā gada 1. janvāra iedzīvotāji, kuri nebūs sociāli apdrošināti (neveic sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā) vai kuri nav nevienā no valsts apdrošinātajām grupām (pensionāri, invalīdi, bērni, bezdarbnieki – kopumā 21 iedzīvotāju grupa), vairs nevarēs saņemt pilnu medicīnas pakalpojumu grozu. Šiem iedzīvotājiem, un viņu vidū ir mikrouzņēmumu darbinieki, autoratlīdzību saņēmēji, jāizvērtē situācija un jāpieņem lēmums, kā rīkoties. Viena no iespējām, piemēram, ja cilvēks nestrādā, ir reģistrēties kā bezdarbniekam, vai hroniskas slimības gadījumā risināt jautājumu par invaliditātes piešķiršanu. Jāuzsver, ka trūcīga vai maznodrošināta persona nav iekļauta valsts apdrošināto iedzīvotāju sarakstā, bet veselības apdrošināšanu var iegūt, ja ir objektīvi apstākļi «iekļauties» kādā no aizsargātajām grupām. Veselības ministrija iesaka šo jautājumu risināt arī pašvaldību sociālajos dienestos, jo šis vairs nav tik daudz veselības kā sociāls jautājums – kā dzīvo un no kā pārtiek cilvēki, kuri oficiāli nestrādā un nav nevienā no apdrošinātajām grupām. Latvijā šādu cilvēku skaits varētu būt ap 30 000.
Nacionālā veselības dienesta direktore Inga Milaševiča norāda, ka no septembra cilvēki, kuri vēlas brīvprātīgi pievienoties valsts veselības apdrošināšanai, lai saņemtu pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, var sākt maksāt veselības apdrošināšanas iemaksas.
Faktiski tās jāsamaksā uzreiz par diviem gadiem – šo un nākamo, kopumā 207 eiro. Diemžēl datu bāze, kas uzrādītu, vai cilvēks ir apdrošināts veselībai vai nav, vēl nedarbojas. I. Milaševiča skaidro, ka pašlaik notiek datu bāzes programmēšana (Neatkarīgā rakstīja, ka datu bāzei jāsaslēdz 17 citas datu bāzes vienā, lai tā spētu dinamiski noteikt katra iedzīvotāja statusu uz konkrēto brīdi, piemēram, saslimšanas gadījumā nonākot slimnīcā), līdz oktobrim šim procesam jābūt pabeigtam, un, kā saka I. Milaševiča, 23. oktobrī paredzēts pilotprojekta veidā datu bāzi izmēģināt ārstniecības iestādēs. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai datu bāze nebūs pārsteigums mediķiem un slimnīcām, poliklīnikām 1. janvārī, dienesta vadītāja apgalvoja: nē, tā tam nevajadzētu būt. Datu bāzes vietā iedzīvotāji var izmēģināt testu interneta vietnē www.apdrosinaties.lv, kur, atbildot uz dažiem jautājumiem, tests atbildēs, kāds pakalpojumu apjoms būs pieejams.
Nepatīkamie pārsteigumi varētu būt dažādu noteiktu slimību ārstēšana, kas nav iekļauta pamata grozā, un par to pacientam nākamgad būs jāsedz pilna maksa; tas, kurā brīdī pacients kļūs par valsts parādnieku, kā arī Eiropas Veselības apdrošināšanas karte, ko neapdrošinātie no nākamā gada saņemt vairs nevarēs, lai arī tā paredz norēķinus neatliekamās situācijās ārzemēs.
Inga Paparde
Foto: Pixabay
