“Nord Stream” pabeidz dabas gāzes cauruļvada ziemeļu posma izbūvi Baltijas jūrā
Nord Stream paziņojis, ka ir pabeigti divi no trīs pirmā dabas gāzes cauruļvada posmiem. Kopumā vairāk kā 83 300 cauruļvada segmenti tika savienoti, izbūvējot patreizējos 1000 km cauruļvada. Atlikušo cauruļvada posmu izbūvēs līdz 2011.gada aprīlim.
“Šī vissarežģītākā posma izbūvi esam veikuši saskaņā ar grafiku un patreiz ir izbūvēti vairāk kā 80 procenti no pirmā cauruļvada”, informē Nord Stream direktora vietnieks būvniecības jautājumos Rurds Hoekstra (Ruurd Hoekstra). “Kopā ar mūsu galvano apakšuzņēmēju “Saipem” šī posma ieguldīšanai izvēlējāmies uzņēmuma “Allseas” dinamiskās pozicionēšanas cauruļvada ieguldīšanas kuģi “Solitaire”, jo tas darbībā neizmanto enkurus, līdz ar to būvniecības procesā tikai cauruļvads pieskaras jūras gultnei, precīzi noteiktā maršrutā, kas izveidots saskaņā ar Somijas atbildīgajām institūcijām. Tā ir papildus drošības garantija šajā noslogotajā Baltijas jūras rajonā, kas ir zināms arī ar vēsturiskām mīnu atrašanās vietām. Esmu gandarīts paziņot, ka visi darbi noritēja saskaņā ar plānu,” papildināja Hoekstra.
Cauruļvada trīs galvenos posmus zem ūdens savienos divās vietās. Somu jūras līcī izbūvētā posma un centrālā posma savienošana notiks pavasarī pie Somijas krastiem, jūrā, apmēram 80 metru dziļumā. Centrālā posma un dienvid-rietumu posma savienošana notiks vasarā pie Gotlandes, Zviedrijas krastiem, jūrā, apmēram 110 metru dziļumā, un ar to pabeidzot pirmā cauruļvada izbūvi.
Nord Stream būvniecība norit saskaņā ar plānoto budžetu un izpildes grafiku un gāzes transportēšanu no Krievijas uz Eiropas Savienību ir plānots uzsākt 2011.gada nogalē. Kad 2012.gadā abi cauruļvadi būs pabeigti, pa tiem varēs transportēt 55 miljardus kubikmetru dabas gāzes gadā.
“Nord Stream” ir dabas gāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas Savienību.
2008. gadā Eiropas Savienības gāzes imports bija aptuveni 320 miljardi kubikmetru, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tas pieaugs līdz apmēram 500 miljardiem kubikmetru gadā. Līdz tam ES būs nepieciešams papildus gāzes imports no 160 līdz 200 miljardiem kubikmetru gadā. “Nord Stream” nodrošinās aptuveni 25 procentus no šī papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis projekts būtiski veicinās gāzes ilgtermiņa piegādes drošību un enerģijas partnerību starp Eiropas Savienību un Krieviju.
Autors: bizness.lv
