Nodokļu reformas galvenie ieguvēji – deputāti, ministri un premjers
Vislielākais algu pieaugums saistībā ar plānoto nodokļu reformu gaidāms ministriem, deputātiem un citām amatpersonām, tā aprēķinājis laikraksts “Latvijas Avīze”.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018. gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro (šī gada 1. ceturksnī faktiski bija 886 eiro, bet gada griezumā tiek prognozēta 915 eiro apmērā).
FM paredz, ka 2020. gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga jau sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu.
Kā liecina laikraksta aprēķini, ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 – 750 eiro. Tā, piemēram, 2020. gadā Saeimas deputātu alga varētu būt aptuveni 3104 eiro, ministru alga – aptuveni 4540 eiro, bet premjera alga – 4782 eiro.
Kā zināms, valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbiniekiem, tostarp ierēdņiem, mēnešalgas apmērs nav tieši atkarīgs no vidējās algas valstī. To nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. Piemēram, prokuroru algu nosaka, piemērojot noteiktu koeficientu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai, kas savukārt pakārtota valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram.
Foto: Saeimas kanceleja
