Nodokļu ieņēmumi pildās plānotajā apmērā par spīti lēnākai ekonomikas izaugsmei

2016. gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 303,6 miljonu apmērā, kas salīdzinājumā ar pērno gadu pieaudzis par 127,6 miljoniem eiro. Straujais pārpalikuma kāpums skaidrojams ar izteikti zemākiem izdevumiem šogad, pamatā lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu apguves rezultātā. Paredzams, ka intensīvāks projektu īstenošanas posms sāksies ar 2017. gadu. Savukārt, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi šogad (pirmajā pusgadā bija vērojama 2,1% izaugsme) nekā tas tika prognozēts likumā “Par valsts budžetu 2016. gadam” (3%), kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos iekasēti plānotajā apmērā.

Kopumā kopbudžeta ieņēmumi 6 757,8 miljonu eiro apmērā ir par 63,2 miljoniem eiro lielāki nekā pērn. Lielākos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus šā gada deviņos mēnešos nodrošināja nodokļu ieņēmumi 5 482 miljonu eiro apmērā, pārsniedzot šā paša perioda ieņēmumus 2015. gadā par 286,1 miljonu eiro jeb 5,5%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns deviņos mēnešos izpildīts 100,4% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 22,8 miljoniem eiro.

Lielākie virsplāna ieņēmumi iekasēti no akcīzes nodokļa, pārsniedzot deviņu mēnešu plānu par 26,8 miljoniem eiro jeb 4,4%, kā arī pieaugot par 48,6 miljoniem eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pērn. Pamatā tas vērojams dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā šajās preču grupās. Laba izpilde vērojama arī ieņēmumos no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kur iekasēts par 17,1 miljonu eiro jeb 5,6% vairāk nekā periodā plānots un par 34,6 miljoniem eiro jeb 12,1% vairāk nekā pērn. Ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar iemaksu kāpumu un mazākām nodokļa atmaksām salīdzinājumā ar deviņiem mēnešiem pirms gada. Arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izpilde šā gada deviņos mēnešos pārsniedza periodā plānoto par 11,9 miljoniem jeb 7,2% un bija par 18,3 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 13,8 miljonu eiro apmērā pret iepriekšējo gadu nodrošināja NĪN ieņēmumi par zemi, kas saistāms ar izmaiņām kadastrālajās vērtībās, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, kā arī lielāka nodokļu maksātāju aktivitāte.

Turpretī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi deviņos mēnešos iekasēti 98,9% apmērā jeb par 17 miljoniem eiro mazāk nekā plānots, kas saistāms ar veikto darījumu apjoma samazinājumu, ko ietekmēja gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan naftas produktu zemās cenas un būvniecības apjomu kritums. Jāatzīmē gan, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu PVN ieņēmumos vērojams kāpums par 79,6 miljoniem eiro jeb 5,7% pamatā mazāku PVN atmaksu dēļ. Lielākais atmaksu samazinājums vērojams būvniecības nozarē, kur darbojas reversā PVN maksāšanas kārtība. Līdzīga situācija vērojama arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kur ieņēmumu plāns no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deviņos mēnešos izpildīts 99% apmērā jeb par 10,9 miljoniem eiro mazāk. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām nodokļa atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada deviņos mēnešos atmaksāti 81,6 miljoni eiro, kas ir par 18,6 miljoniem eiro jeb 29,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama arī ar IIN atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarācijas apstrādes. Salīdzinājumā ar pērnā gada deviņiem mēnešiem IIN ieņēmumi pieauguši par 58,8 miljoniem eiro jeb 5,6%. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā iekasētas tuvu periodā plānotajam apmēram (99,9%), kas salīdzinājumā ar deviņiem mēnešiem pērn ir par 46,2 miljoniem eiro jeb 3% vairāk. Ieņēmumi varētu būt lielāki, ja nebūtu tik straujš bezdarbnieka un slimības pabalstu saņēmēju skaita pieaugums, jo, iestājoties attiecīgajam apdrošināšanas gadījumam, sociālās iemaksas netiek veiktas.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi iekasēti 463,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 76,8 miljoniem eiro jeb 19,8% vairāk kā 2015. gada deviņos mēnešos. Valsts pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 112,2% apmērā. Virsplāna ieņēmumi galvenokārt skaidrojami ar valsts budžetā ieskaitītajiem maksājumiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, taču jāatzīmē, ka šāda veida ieņēmumi pēc savas būtības ir pielīdzināmi vienreizēja rakstura ieņēmumiem, kā rezultātā tie visdrīzāk netiks attiecināti uz strukturālo bilanci, tādejādi neuzlabojot vispārējās valdības budžeta bilanci. Finanšu ministrija (FM) vērš uzmanību, ka atsevišķās ne-nodokļu pozīcijās deviņos mēnešos vērojama būtiska neizpilde, piemēram, ieņēmumos no emisijas kvotu izsolīšanas iekasēti vien 62% no periodā plānotā un 45% no plānotā gadā, autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumi izpildīti 68,8% apmērā no plānotā deviņos mēnešos un vien 54% apmērā no plānotā gadā.

Kopbudžeta izdevumi šā gada trīs ceturkšņos veidoja 6 454,2 miljonus eiro, kas ir par 64,4 miljoniem eiro mazāk nekā pērn, galvenokārt kapitālo izdevumu krituma par 178 miljoniem eiro jeb 31,5% rezultātā, kas pamatā skaidrojams ar ES fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā gan valsts, gan pašvaldību budžetā ir būtiski mazāki izdevumi investīcijām ES fondu projektos šā gada deviņos mēnešos. Kapitālo izdevumu pieaugums sagaidāms 2017. gadā, ņemot vērā to, ka 2016. gada otrā pusē notiek intensīvas ES fondu projektu atlases un tiek slēgti līgumi par projektu īstenošanu ar plānotām izmaksām turpmākos gados.

Taču, neskatoties uz izdevumu samazinājumu kopumā, izdevumi sociālajiem pabalstiem turpina augt. Salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pirms gada deviņos mēnešos vērojams pieaugums par 104,3 miljoniem eiro jeb 5,4%. Straujāk pieaug izdevumi slimības un bezdarbnieka pabalstiem, kas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu, kas turpina augt kopš 2015. gada, kad tika veiktas izmaiņas likumdošanā, atceļot pabalstu apmēra ierobežojumu. Turpinās arī minēto pabalstu mēneša vidējā apmēra pieaugums, ko lielā mērā ietekmē vidējās algas kāpums, kā arī minimālās algas pieaugums 2014. un 2015. gadā. Tāpat, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, palielinās izdevumi bērnu kopšanas pabalstiem, vecāku pabalstiem un ģimenes valsts pabalstiem. Savukārt izdevumu pieaugumu valsts pensijām pamatā ietekmēja pensiju mēneša vidējā apmēra palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015. gada 1. oktobrī. Pārējās izmaiņas skaidrojamas ar pensiju izmaksas nobīdēm brīvdienu vai svētku dienu dēļ.

Izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada deviņos mēnešos pieauga par 58,2 miljoniem eiro jeb 4,7%. Lielākais izdevumu kāpums par 39,5 miljoniem eiro vērojams maksājumiem lauksaimniekiem, jo tieši šajā nozarē jau no gada sākuma notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu finansējuma izmantošana nekā pērn. Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai kāpuši par 24 miljoniem eiro, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai. Izdevumu pieaugumu subsīdijām veicināja arī tādi vienreizējie maksājumi kā aprīlī veiktais līdzekļu pārskaitījums AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, un šā gada jūlijā veiktie izdevumi attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmu īstenošanai 29,6 miljonu eiro apmērā.

Savukārt izdevumi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem šā gada deviņos mēnešos ir kāpuši par 42,8 miljoniem eiro jeb 3%, ko pamatā veido aizsardzības jomā strādājošo un iekšlietu sistēmas amatpersonu darba algas palielināšana.

FM informē, ka atbilstoši jaunākajam 2016. gada budžeta izpildes novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 0,9 % apmērā no IKP. Sagaidāms, ka tradicionāli gada pēdējos mēnešos izdevumi pieaugs straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, tādējādi gada nogalē veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/