No Zatlera gaida vēl divus svarīgus darbus

Premjera amata kandidāta izvēle un valsts vizīte Maskavā ir Valsts prezidenta Valda Zatlera svarīgākie uzdevumi, kuri viņam jāpaveic savas prezidentūras ceturtajā gadā. Ja prezidents šajā amatā netiks ievēlēts atkārtoti uz vēl četriem gadiem, tad šis būtu vērtīgs bonuss viņa neizteiksmīgi uzsāktajai politiķa karjerai pirms trim gadiem.

Uz Maskavu pēc rezultātiem

Tieši pēc valsts vizītes rezultātiem Maskavā varēs spriest par prezidenta reālo ieguldījumu Latvijas labā, uzskata vairāki eksperti. Šogad, prezidentūras pirmā termiņa pēdējā gadā, V. Zatleram beidzot varētu būt visas iespējas oficiālā vizītē apmeklēt Maskavu. Ielūgumu valsts mēroga vizītei Maskavā viņš saņēma jau 2007. gadā, bet Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs to atkārtoja šogad 9. maijā Uzvaras dienas svinībās, kuras Krievijas galvaspilsētā apmeklēja arī V. Zatlers. “Par šo vizīti jau trīs gadus klausos. Tā ir kā varoņteika, solīt sola, bet nedeva,” sarkastiski uzsprēgā politoloģe Ilga Kreituse. Viņa uzreiz norāda, ka Latvijas prezidenta vizītei Krievijā ir būtiska nozīme, bet tikai tad, ja tiek risināti līdz šim nesakārtoti tirgus ekonomikas jautājumi, piemēram, par gāzes un elektroenerģijas iepirkumu nosacījumiem. “To prezidentam vajag darīt, bet ir jāprot darīt! Nevis pateikt, ka gāzei jāsamazina cenas, bet gan kā tu ar savām funkcijām vari to regulēt. Caur to var ietekmēt Latvijas attīstību,” uzskata I. Kreituse. Pašlaik Krievijas koncerns Gazprom ir monopolists Baltijas reģiona apgādē un diktē savus noteikumus attiecībā uz gāzes cenām, raksta NRA.lv

Līdzīgi spriež arī Saeimas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis – no prezidenta tiek gaidīti ekonomiski rezultāti, nevis PR gājieni, un tikai pēc tiem varēs izmērīt V. Zatlera prezidentūras noslēdzošā gada efektivitāti, pat par spīti “visiem ārlietu budžeta samazinājumiem”. “Sliktākais, kas var būt, ka prezidents popularitātes dēļ spēlējis uz publiku,” piebilst M. Kučinskis.

Šodien V. Zatlers tiekas ar Krievijas prezidenta administrācijas vadītāju Sergeju Nariškinu. Provizoriskas prognozes liecina, ka prezidenta vizīte varētu notikt septembrī. “Šobrīd nav indikāciju, ka vizīte varētu nebūt. Laiks vēl nav zināms, strādājam pie detaļām,” no konkrētas atbildes Neatkarīgajai vakar izlaipoja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.

Respektēs vēlētāju izvēli

Tikpat atturīgu pozīciju Rīgas pils ietur arī visos jautājumos, kas saistīti ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un iespējamo premjera amata kandidātu. “Prezidents ir daudzreiz teicis, ka pirmais, kas saka savu vārdu, ir vēlētājs. Un tas notiek 2. oktobrī. Prezidentam pieder otrais vārds. Nedomāju, ka tuvākajos mēnešos no prezidenta dzirdēs tā sauktās sarkanās līnijas – kurš būs [Ministru prezidents], kurš ne. Viss būs atkarīgs no tā, kā veidojas Saeima, kāda ir potenciālā premjera programma un kādas ir viņa iespējas saņemt Saeimas atbalstu – tas arī tiks ņemts vērā,” Valsts prezidenta pašreizējo nostāju pret politiskajiem spēkiem dara zināmu E. Rinkēvičs.

Arī politiskās partijas izvairās no atklātas konfrontācijas ar Valsts prezidentu. Nepārprotamu norādi par to, kuram kandidātam jākļūst par premjeru, lai V. Zatleram būtu iespēja amatu saglabāt uz otro termiņu, ir devusi Vienotība, proti, par premjeru atkal jākļūst Valdim Dombrovskim. Arī partiju apvienības Saskaņas centrs līderis Jānis Urbanovičs nav slēpis ambīcijas kļūt par premjeru, jo šim politiskajam spēkam ilgstoši ir vislielākais atbalsts sabiedrībā. Kaut gan J. Urbanovičs apliecināja, ka atzīst V. Zatlera kā Valsts prezidenta izaugsmi, tomēr savu politisko svaru demonstrēja ar vārdiem: “Man grūti iedomāties situāciju, ka nākamajā Saeimā būs iespējams ievēlēt prezidentu un premjeru bez Saskaņas centra balsīm.”

I. Kreituse vērtē, ka premjera kandidāta izvēle liecinās par V. Zatlera mugurkaulu – vai nu viņš nosauks to, kuru viņam liks nosaukt, vai arī izvirzīs savas prasības.

Piesardzīgi par otru termiņu

V. Zatlers piesardzīgi izsakās par savām iespējām kandidēt uz otru termiņu. Tiesa, pirms vasaras brīvdienām Saeimas sēdē viņš izmeta ēsmu – vajadzīgi grozījumi Satversmē, lai prezidentu varētu vēlēt tauta. Ja to izdarītu līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām 2011. gada vasarā, tad, iespējams, viņa izredzes nebūtu sliktas, jo prezidents ir spējis saglabāt neitralitāti partiju ķīviņos. Vairākas partijas šajā jautājumā koķetē ar valsts pirmo personu, nesakot viņa iecerei nē, bet arī nesolot to īstenot tuvākajā laikā. Kā zināms, V. Zatleram pieder vārdi “piedošu viņiem viņu maldus”, kurus viņš teicis pirms trim gadiem, atbildot uz jautājumu, kā iegūt to cilvēku atbalstu, kuri protestēja pret viņa ievēlēšanu amatā.

I. Kreituse gan uzskata, ka V. Zatlers nav izpratis sava amata būtību: “Nevajag risināt budžetu, bet nodrošināt politisko līdzsvaru!”

Autors: Antra Gabre / NRA.lvza