No šodienas alkoholiskie dzērieni kļuvuši dārgāki; noskaidro cenu izmaiņas
Sākot ar šodienu, alus, vīns, degvīns, konjaks un citi alkoholiskie dzērieni maksās dārgāk. Alus un vīna pudeles cena kāps par pāris centiem, stiprāka alkohola – par aptuveni 40 centiem uz pudeli. Sadārdzinājumu ir izraisījis akcīzes nodokļa kāpums, raksta NRA.lv.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsver, ka, sākot ar 1. martu, Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā joprojām saglabāsies būtiski zemāka. Arī Igaunijā bija paredzēts kāpināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam, taču pagājušā gada novembrī Igaunijas parlaments nolēma atteikties no šīs ieceres.
Akcīze kāpj un kāps
VID atgādina, ka šodien visiem alkoholisko dzērienu tirgotājiem jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāiesniedz VID akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, par kādu cenu veikalā tiek pārdots, piemēram, vīns, no šodienas akcīzes nodoklī par vienu pārdoto 0,75 litru vīna pudeli ir jāsamaksā 0,76 eiro iepriekšējo 0,69 eiro vietā (neskaitot pievienotās vērtības nodokli).
VID, aprēķinot iespējamo ietekmi uz alkoholiskā dzēriena cenām mazumtirdzniecībā, secinājis, ka piecus grādus stipram alum cena kāps par diviem centiem par puslitra pudeli, 0,75 litrus liela vīna pudele mazumtirdzniecībā sadārdzināsies par astoņiem centiem, savukārt 40 grādu stipra degvīna puslitra pudele veikalā maksās par 41 centu dārgāk nekā vakar.
Pēc gada alkoholiskie dzērieni, visticamāk, maksās vēl dārgāk, jo 2020. gada 1. martā gaidāms nākamais akcīzes nodokļa likmju kāpums šai produktu grupai. Vīnam, alum un alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir stiprāki par 15 grādiem, akcīze kāps vēl par aptuveni desmit procentiem.
Kopš 2017. gada 1. marta līdz 2020. gada 1. martam akcīzes nodokļa likmes alum būs kāpušas par aptuveni 80 procentiem, bet vīnam un dzērieniem, kas ir stiprāki par 15 grādiem, – par aptuveni 40 procentiem.
Nodokļa ieņēmumi aug
Pagājušajā gadā par alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklī iekasēti 188,9 miljoni eiro, kas ir par 17 procentiem vairāk nekā 2017. gadā un par 38 procentiem vairāk nekā 2016. gadā. Arī šis gads nodokļu ieņēmējiem ir sācies cerīgi – šā gada janvārī akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem Valsts kasi papildinājis ar 21 miljonu eiro, kas ir par 13 procentiem vairāk, nekā bija plānots.
Nav noslēpums, ka alkohola tirdzniecība Latvijā iepriekšējos gados palielinājusies, pateicoties aktīvai tirdzniecībai Igaunijas pierobežā. Latvijas Alkohola nozares asociācija pieļauj, ka, palielinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, pierobežas tirdzniecība piedzīvos kritumu un Latvijas valsts budžets vairāk zaudēs, nekā iegūs.
Ražošanas apjomi samazinās
Pagājušajā gadā Latvijā saražoti 53,5 miljoni litru alkoholisko dzērienu (neskaitot alu), kas ir par 3,2 procentiem mazāk nekā 2017. gadā. Vērtējot ražošanu pēc absolūtā alkohola satura dzērienos, ražošanas apmēri pagājušajā gadā samazinājušies par 5,4 procentiem.
Aprēķinātā akcīzes nodokļa struktūrā aptuveni 21,4 procentus pērn aizņēma alus, 7,1 procentu – vīni, raudzēti dzērieni – 3,4 procentus, bet pārējie alkoholiskie dzērieni, kuru grupā ietilpst degvīns, konjaks, rums un citi stiprie dzērieni, – 64,1 procentu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Savukārt trīs populārākie alkoholiskie dzērieni Latvijā (neskaitot alu) pērn bijuši sidrs Somersby, stiprais alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%, alkoholiskais kokteilis Cēsu Džons.
Dzirkstošais vīns Bosca un dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis pēc popularitātes bija ceturtajā un piektajā vietā.
Brendijs Bonaparte un balzams Riga Black Balsam 2018. gadā ieņēma septīto un astoto vietu.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pexels
