No “Latvijas valsts mežu” koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums

Kopš Latvijas neatkarības mežsaimnieki uz Skandināviju eksportē koksni milzu apjomos. Jo īpaši skandināvus interesē papīrmalka, taču jau trīs gadus valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži” papīrmalku pats nepārdod. Valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot konkurenci, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Izcērtot mežu, vērtīgākais ieguvums ir zāģbaļķi. Tos izmanto būvniecībā, mēbeļu ražošanā. Koka galotne kļūst par malku un šķeldu. Bet zāģbaļķim un malkai pa vidu ir posms, ko sauc par papīrmalku. To kāro skandināvi, lai pārstrādātu celulozē. Papīrmalka ir daudz vērtīgāka par malku.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss komentē: “Papīrmalkas tirgū lielākā problēma Latvijā ir tā, ka viņš ļoti nestabils. Skandināvu celulozes rūpnīcas uz mums skatās kā uz valsti, kur pasmelties tajā brīdī, kad viņiem ir ļoti nepieciešamas. Tad viņi maksā jebkuru cenu, nojauc jebkādus tirgus līdzsvarus mūsu tirgū. Tas notika nesenā pagātnē, kaut vai 2018. gadā, bet vistrakākais tas bija 2007. gadā, kas arī piespieda mūs ļoti domāt, kādā veidā mēs varētu šo stabilitāti šajā reģionā iegūt.”

Ar skandināviem par to pašu produktu konkurēja vietējie kokskaidu granulu ražotāji. Cenai bija lielas svārstības, pie paša produkta tikt – grūti. Lai palīdzētu vietējiem, “Latvijas valsts meži” rada iespēju skandināvus izslēgt no līgumiem. Papīrmalku atsevišķi pārtrauca tirgot, tā vietā to pārdodot kopā ar mazvērtīgāko koksni. No tās celulozi ražot nevar, bet granulas – gan. Kritērijos iekļāva noteikumu, ka pircējam jābūt ražotnei Latvijā.

Saeimas deputāts, bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs(ZZS) skaidroja, ka ministrija nevar iejaukties biznesā tā tieši un pateikt – tagad tu pirksi vai pārdosi tikai tam vai tam, bet bijusi saruna, ka tā prioritāri vajadzētu atbalstīt mūsu vietējos ražotājus.

“Mēs, protams, no meža kopšanas varam sagatavot vairāk vai lielāku vairumu šo tehnisko koksni, jo viņš ir zemākas kvalitātes prasībām, bet šīs kvalitātes prasības noteikti ir augstākas nekā malkai,” norāda “Latvijas valsts mežu” pārdošanas un piegādes izpilddirektors Andris Meirāns.

“Plus šiem Latvijas ražotājiem nav tik svarīgi vairs arī sugu sastāvs, kas tajā ir. Nav jānodala viņus, tā ka meža īpašnieks var sakārtot vienā kaudzē un vest,” piebilst Klauss.

Taču mežā aina atšķiras no teorijas. Koksne joprojām tiek šķirota malkas un papīrmalkas kaudzēs, un vērtīgā papīrmalka tiek tirgota ar nosaukumu “tehnoloģiskā koksne”.

Šī koksne marķēta nevis kā papīrmalka, bet tehnoloģiskā koksne. Tas nozīmē, ka tās kvalitāte ir sliktāka un arī cena mazāka.

Lai tiktu pie tehnoloģiskās koksnes, uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tie izmantos ražošanā. Īpaši norādīts, ka pretendēt uz līgumiem nevar šķeldas ražotāji, malkas cirtēji. Pie vērtīgajiem līgumiem izdevies tikt 19 firmām. Visas ir granulu vai kokskaidu plātņu ražotāji, izņemot divas. “Pata” un “Pata Board” pie līgumiem tikuši, solot, ka vēl tikai cels savu fabriku Kocēnu novadā.

“Šādi pretendenti, kas var apliecināt, ka viņi ir investīciju procesā vai piesaistes procesā par jaunas ražotnes izveidi, jā, viņi arī var kvalificēties mūsu pārdošanā. Šādi klienti bijuši vairāki un ir, protams, dažādi, šie gadījumi. Ir klienti, kuriem ir labāk varbūt veicies ar šo investīciju piesaisti un jau ir gatava ražotne, kur jau mēs redzam, ka klients ir kļuvis kā pastāvīgs mūsu klients un arvien vairāk ieņem stabilas pozīcijas tirgū. Ir klienti, protams, kuriem šī investīciju piesaiste ir sarežģītāka un šis ceļš ir grūtāks un garāks,” norāda Meirāns.

Par “Patas” plānoto fabriku apliecinājumu, visticamāk, devusi arī pašvaldība. Taču trīs gadu laikā nekāda būvniecība nav sākusies, bet abi uzņēmumi no “Latvijas valsts mežiem” turpina saņemt papīrmalku. Kocēnu novada izpilddirektors par projektu runāt nevēlējās, bet mērs atminējās, ka savulaik par to ir runāts.

Kocēnu novada izpilddirektors Māris Permaņickis nevar apstiprināt šādu informāciju.

Uzņēmums “Pata Board” reģistrēts šajā adresē Rīgā. Telefoniski raidījumu informēja, ka uzņēmuma darbinieki saņēmuši instrukciju ar žurnālistiem nerunāt.

Tā kā rūpnīcas nav, no valsts mežiem iegūto papīrmalku “Pata” un “Pata Board” pārdod tālāk. To redzot, vairāki nozares uzņēmumi raidījumam “Nekā personīga” apliecināja, ka vēlējušies tikt pie tehnoloģiskās koksnes līgumiem, taču saņēmuši atteikumu. Kādas Skandināvijas celulozes fabrikas pārstāvjiem “Latvijas valsts meži” ieteikuši vērsties pie “Patas”. “Nekā personīga” rīcībā ir pavadzīmes, kas liecina, ka “Patai” un “Pata Board” lēto tehnoloģisko koksni piegādā pa taisno uz ostām.

“Latvijas valsts meži” apsaimnieko vairāk nekā pusotru miljonu hektāru meža. Tā ir puse no visām Latvijas meža platībām. Ja lielākais mežsaimnieks valstī vairs nepārdod papīrmalku, tad tirgus piedzīvo izmaiņas. Taču tā nenotika: Zemkopības ministrijas statistika liecina, ka papīrmalkas eksports pieauga. 2018. gadā papīrmalkas cena sasniedza rekordlīmeni. Ja “Latvijas valsts meži” tehnoloģisko koksni tirgoja par 37 eiro, tad ostā koksne brīžiem bija pat divreiz dārgāka.

“Pata Board” un “Patas” grupas uzņēmumi pieder kokrūpniekam Uldim Mierkalnam. “Pata Board” ir tikai divi darbinieki. Taču 2018. gadā firma iepirka vismaz piekto daļu no “Latvijas valsts mežu” tehnoloģiskās koksnes. “Nekā personīga” rīcībā esošie dati liecina, ka “Pata Board” “Latvijas valsts mežiem” samaksāja 12 miljonus eiro. Taču Mierkalnam tikusī papīrmalkas daļa ir vēl lielāka Arī ”Pata” no valsts mežiem saņēma tehnoloģisko koksni. Kopumā 2018. gadā, kas bija papīrmalkas rekordcenas gads, šīs grupas uzņēmumi no “Latvijas valsts mežiem” pirkuši produktus par 45 miljoniem eiro. Togad “Patas” apgrozījums pieauga par ceturto daļu, sasniedzot 200 miljonus, tīrā peļņa bija 7 miljoni eiro.

Daļu no koksnes “Latvijas valsts meži” piegādāja “Pata” grupas pārkraušanas laukumā Inčukalnā, daļu Liepājas, Ventspils, Rīgas un Skultes ostā. Pavadzīmes liecina, ka malka lielākoties vesta uz Inčukalnu, kur to ērti var pārvērst šķeldā. Papīrmalka nonāca pa taisno ostās.

“Mūsu tehnoloģiskās koksnes līgumos visos pamata piegādes vietas nav ostas. Tas, kas ir līgumos paredzēts, ka klients var, ja šie pamatpiegādes vietā ir kaut kādi ierobežojumi, norādīt citu pieņemšanas laukumu, un tālāk mēs vērtējam atbilstoši pārdošanas nosacījumiem, mēs viņu kvalificējam, tad nu papildus klientam jāsedz starpība, kas ir transportēšana uz citu piegādes vietu,” pauž Meirāns.

“Patas” saimniekam Mierklanam piedēvētas biznesa saites ar “Jaunās Vienotības” sastāvā esošās partijas “Vienotība” ģenerālsekretāru Arti Kamparu. Bijis klāt partijas “Latvijas attīstībai” pirmsākumiem un kopumā tai ziedojis ap 70 tūkstošu eiro. Mierkalns kopā ar Māri Martinsonu pretendēja uz bankas “Citadele” pirkšanu. Uz “Nekā personīga” telefonzvaniem un īsziņām Mierkalns neatbildēja.

“Mēs līguma darbības laikā nepārvērtējam to, vai tagad investīcijas ir pārtraukušās vai ir kaut kādi sarežģījumi bijuši mēs faktiski līdz līguma termiņa beigām vērtējam, ja klients ir apliecinājis savu atbilstību un tālāk veicam kokmateriālu piegādes klientiem,” pauž Meirāns.

Šomēnes ”Rīgas siltums” izsludinājis lielāko šķeldas iepirkumu gan uzņēmuma, gan valsts vēsturē. Pretendentiem jāspēj ne tikai piedāvāt izdevīgu cenu, bet arī nodrošināt, ka piegādes ir stabilas. Iepriekš tā ”Patai” bija problēma, tāpēc ”Rīgas siltums” ar šo uzņēmumu līgumu lauza. Tagad ”Patai” ir tāda pieeja valsts mežu resursiem, kāda nav nevienam citam šķeldas ražotājam