Neraugoties uz aizliegumu, LVC par 8 miljoniem eiro slēgs līgumu ar SIA “Reck”
Četru miljonu sadārdzinājums par luksoforiem un svēršanas ierīcēm. Tas būs izdevies valsts uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi” (LVC). Iepirkumu uzraudzības birojs tam bija aizliedzis slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju SIA “Reck”, kas piedāvā cenu 8,5 miljoni eiro, tomēr valsts ceļi spītīgi nolēmuši pie šī pretendenta pieturēties. Lai pamatotu vajadzību samaksāt dārgāk Satiksmes ministrijas uzņēmums pasūtīs jau otro pētījumu, tam tērējot vismaz 10 000 eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
2016.gadā valsts uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” nolēma rīkot plašu konkursu, lai vienā sistēmā savienotu luksoforus, svēršanas iekārtas, meteostacijas, ātruma indikatorus un citas iekārtas. Bija paredzēts ceļus modernizēt trīs gadu laikā un valsts budžetā tam paredzēja 4 miljonus eiro.
Konkursā pieteicās lietuviešu uzņēmums FIMA ar cenu 3,6 miljoni un pašmāju SIA “Reck”, kas prasīja 8,5 miljonus. FIMU konkursa komisija noraidīja, jo tai nebija precīzi tieši tās svaru iekārtas, kādas norādītas nolikumā. Bija palicis pretendents “Reck” un radās problēma, kā lai slēdz līgumu ar SIA, kura piedāvātā cena tik milzīgos apjomos pārsniedz budžeta iespējas.
Tādā gadījumā likums ļauj iepirkumu izbeigt un sludināt jaunu. Tomēr Valsts ceļu valdes loceklis Edgars Strods nolēma spītīgi turēties pie uzvarētāja un veikt pētījumu par piedāvātās cenas pamatotību. Kā ekspertu piesaistīja Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas gaisma speciālistu Edmundu Krēsli. Viņš pāris nedēļu laikā ar uzdevumu tika galā, secināja, ka 8,5 miljoni ir adekvāta cena. Latvijas valsts ceļi SIA “Reck” pasludināja par konkursa uzvarētāju.
Par šo lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā sūdzējās zaudētājs SIA FIMA. Janvāra beigās IUB sūdzību izskatīja un Valsts ceļiem aizliedza slēgt līgumu ar SIA “Reck”. Secināts, ka LVC bijis jāpieņem lēmums šo iepirkumu izbeigt bez rezultāta.
Iepirkumu uzraugu lēmums nebija kategorisks. IUB atstāja iespēju valsts ceļiem turpināt sarunas ar kādu no pretendentiem par līguma slēgšanu, ja tas novērš iepirkuma laikā konstatētos trūkumus. Latvijas valsts ceļi atkal izvēlējās vienoties ar dārgāko pretendentu SIA “Reck”. Taču, lai pārliecinātu valsti, ka izvēle ir laba, nolēma iztērēt vismaz 10 000 eiro vēl vienam pētījumam. Šoreiz algošot auditorkompāniju.
Ja auditoru slēdziens valsts uzņēmumu apmierinās, tad plānots prasīt papildus naudu valsts budžetā.
Līdz šim bija aprēķināts, ka nākamajos 3 gados jātērē 4 miljoni. Satiksmes ministrs Uldis Augulis iepriekš “Nekā personīga” teica, ka pie šīs summas arī būtu jāpieturās. Tagad politiķis savu nostāju ir mainījis.
“Tas ir šobrīd no gada līgumiem ir ilgtermiņa līgumi, lai tiešām arī visu šo te uzskaites sistēmu – gan vinjetes, gan potenciāli svaru automātisku regulēšanu, attiecīgi, kā ir ar radariem, lai to varētu reģistrēt automātiski, šim ir jābūt ilgtermiņa projektam. Es ceru, ka Latvijas valsts ceļu speciālisti, arī iepirkumu speciālisti visu arī tiešām ir izvērtējuši,” raidījumam komentē Augulis.
Ir vēl kāds apstāklis, kas paver iespēju SIA “Reck” tikt pie 8,5 miljonu eiro līguma. Konkursa zaudētājs lietuviešu uzņēmums FIMA nolēmis Iepirkuma uzraudzības birojā vairs nesūdzēties. FIMA uzvarējis kādā citā Latvijas valsts ceļu konkursā, aprīkos via Baltica šoseju. Otrs pretendents konkursā bija SIA “Reck”, kas sākotnēji bija iesniedzis sūdzību Iepirkumu birojā, bet nu to ir atsaucis.
FIMAs vadītāja Olita Augustovska noliedz, ka savus lēmumus būtu saskaņojusi ar SIA “Reck”:”Nesaprotu, par ko ir runa. FIMA nav ne organizējusi, ne noturējusi jebkādas sarunas ar SIA Reck,” raidījuma apgalvo FIMA valdes priekšsēdētāja Olita Augustovska.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama šajā gadījumā saskata risku, ka varētu būt notikusi aizliegta vienošanās.
“Tik ātri es nevaru teikt, ir vai nav kartelis, karteli pierādīt, tur tiesām vajag ļoti daudz pierādījumu, kas arī apliecina, ka pretendentu starpā ir bijuši kontakti, komunikācija par šo iepirkumu. Būtu interesanti papētīt šo gadījumu. Katrā ziņā tas ir pārsteidzoši, ka cena var būt tik milzīga, ka pretendenti par kaut ko vienojas un atsakās,” norāda Ābrama.
Ābrama arī pieļauj, ka augsto cenu veicinājis uzņēmums “Latvijas valsts ceļi”, pieprasot pārāk daudz pakalpojumus vienā iepirkumā, kur var pieteikties tikai divi uzņēmumi Latvijā.
“Bet katrā ziņā esam par to, lai tomēr būtu plašāks dalībnieku skaits un, acīmredzot, arī šo lielo pasūtījumu varētu sadalīt kaut kādās lotēs un daļās, lai veicinātu konkurenci. Jo, ja būs lielāka konkurence, cenas būs zemākas. Ja konkurence nebūs, kā es jau teicu, tad tas vienīgais iespējamais vai pāris iespējamie to cenu var diktēt,” komentē Ābrama.
Latvijas valsts ceļi saka, ka likums prasa uzņēmumam vienoties ar SIA “Reck”, neraugoties uz milzīgo cenu.
Mūsu aptaujātie Saeimas deputāti izteica gatavību Iepirkumu likumu mainīt un paredzēt tajā pienākumu valsts iestādēm un uzņēmumiem pieturēties pie cenas, kādu paši iepirkumam paredzējuši. Kā norāda Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņa), “tas ir būtībā iepirkuma likuma mērķa pārkāpums. To var saukt vēl rupjāk, arī par korupciju.”
“Jāatceļ iepirkums un jāanalizē no jauna, kāpēc šādas summas veidojās, kāds tam ir pamatojums, kāpēc ir sadārdzinājums, bet apstiprināt šī paša iepirkuma ietvarā, nu tas ir nenormāli, tas nedrīkst notikt,” komentē Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Romāns Naudiņš (NA).
“Valstij ir tiesības pieņemt lēmumu un, ja nauda nav tāda apjoma, ko var ieguldīt konkrētā iepirkumā, tas jāatceļ,” uzskata Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Armands Krauze (ZZS)
Pat, ja deputāti tuvākajā laikā likumu mainīs, esošo iepirkumu tas neietekmēs. Uz pagātni likuma izmaiņas nedarbojas un Latvijas valsts ceļi deputātu viedokli var neņemt vērā.
Tikmēr “Latvijas valsts ceļu” valdes loceklis Strods cer, ka valsts papildus naudu iedos un ar dārgo piegādātāju izdosies vienoties, lai jau gada otrajā pusē varētu sākt darbus luksaforu uzstādīšanas darbus. SIA Reck piedāvājums paredz, ka šos darbus veiks apakšuzņēmums Lucidus, kuru agrāk sauca Moduls Interjers un kas daļēji pieder uzņēmēja Māra Martinsona bērniem.
Latvijas valsts ceļi ir secinājuši, ka lietuviešu uzņēmuma FIMA piedāvājums šajā konkursā ir bijis ar pārāk pazeminātām cenām. Tomēr tas nav traucējis šo uzņēmumu pasludināt par uzvarētāju citā Latvijas valsts ceļu konkursā.
Foto: Pixabay