Naudas visiem par maz
ES dalībvalstis, arī Latvija, piekritušas Eiropas Komisijas aprēķinātajām atbalsta naudām dažādu ķibeļu mocītajiem zemniekiem. Āfrikas cūku mēra, Krievijas sankciju un sliktu laikapstākļu radītie zaudējumi novērtēti ar 500 miljoniem eiro, bet Latvijai tiks atvēlēti 8,5 miljoni.
Lauksaimnieki saka mazu un klusu paldies, jo esot iedots stipri par maz, un tagad gaidāms, ka cūkaudzētāji sāks plēsties ar piena lopkopjiem par šī mazumiņa sadalījumu. Vienlaikus arī gaidīt iepirkuma cenu lēcienus nav nekāda pamata, tāpēc zemnieki draudzīgi lamā pārstrādātājus un tirgotājus par alkatību. Savukārt pēdējie pamāca – nevajadzēja sagrābties kredītus visādiem supertraktoriem un dārgiem džipiem.
Pieninieki uzklūp tirgotājiem
Tomēr nekā citādi kā vien kopīgiem spēkiem nozarēm uz priekšu netikt, un, kā atzīst Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, vienīgais ceļš ir veicināt vietējo patēriņu un meklēt jaunus noieta tirgus. Taču te atkal problēma – jauni tirgi pieprasa zemāku cenu.
Piensaimnieki bija cerējuši no Eiropas Komisijas saņemt 23 miljonus eiro. Bet reāli atvēlētā summa tikai nedaudz pārsniegs vienu vienīgu cūkaudzētāju vēlmes. Zemkopības ministrijas speciālisti tagad sāks rēķināt, kā naudu sadalīt starp nozarēm – tas atstāts Latvijas ziņā. Taču iepriekš valsts jau sniegtā atbalsta proporcija ļauj prognozēt, ka pieninieki saņems ap 7 miljoniem, bet cūkaudzētāji atlikušos 1,5 miljonus. Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva AlpaEizenberga spriež, ka šī nauda uzlabos situāciju ar apgrozāmajiem līdzekļiem un palīdzēs sagaidīt janvāri. Kas pēc tam? Kopumā situācijai uzlaboties īsti pamata nav – Krievijas tirgus ir slēgts, piena iepirkuma cenas pārprodukcijas dēļ zemas. Piena ražotāju pārstāve norāda, ka pārstrādātāju makā ielīst ir grūtāk, taču būtu nepieciešams ierobežot tirgotāju acīmredzamo patvaļu: «Viņi saņem pārāk lielu daļu!» Piena cenas esot kritušās visa gada garumā, taču veikalu plauktos tas sācis atspoguļoties tikai pēdējos mēnešos, un arī nevis kā pastāvīgs cenu samazinājums, bet akciju veidā. Patērētāji gan tāpat ir priecīgi, ka litru piena var nopirkt par 60 centiem agrāko 80 vietā.
Lielāks ienesīgums iespējams
Viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem valstī Food Union, kas apvieno Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu, norāda, ka tā ražoto piena produktu cenas veikalos ir par 5–30% zemākas kopš pērnā gada augusta, kad Krievija noteica piena produktu importa embargo. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārdots par 48% vairāk piena produktu, un, kā atzīst uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke, tas ir pārdošanas rekords.
Zemnieks no katra pārdotā kilograma piena vidēji saņem 21 centu. Tas esot pat virs vidējā rādītāja valstī. Pēc Harija Pankes domām, nozares ienākumus ir iespējams paaugstināt: «Mērķtiecīga piena ražošanas un pārstrādes sektoru konsolidācija un tās veicināšana, piena ražošana – apjoma, produktivitātes un kvalitātes virzienā, pārstrāde – optimizācijas, specializācijas virzienā, izvietojot virsstandarta produktus un piedāvājumus plašos ārējos tirgos, ir iespēja nozari stabilizēt un panākt lielāku ienesīgumu.» Vienlaikus izvērtējams būtu spēku samērs starp tirdzniecības ķēdēm un pārstrādes uzņēmumiem – iekšējā tirgū mazumtirdzniecības ķēžu loma cenu struktūras veidošanā ir nozīmīga.
Veikalnieki tikmēr pārmetumus pārmērīgā alkatībā noraida un zemnieku pārmetumus futbolē atpakaļ pārstrādātājiem. «Par cik palielinās vai samazinās cena no piegādātājiem, par tik arī tā samazinās plauktā,» atzīst tirgotāju pārstāvis Noris Krūzītis. Taču ar krīzes skartajām nozarēm viņi apejoties ar sevišķu iejūtību, operatīvi reaģē uz piegādātāju cenu maiņas pieteikumiem.
Sāp mēris un kredīti
Vismaz viens iemesls vairāk raizēm nekā piena lopkopjiem ir cūkaudzētājiem. Līdztekus Krievijai, pārprodukcijai un uzpircējiem viņus nomoka arī Āfrikas cūku mēris. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece stāsta, ka tas ievērojami apgrūtina jaunu tirgu meklēšanu, kas nepieciešama visai Eiropai, jo 24% no ES saražotās cūkgaļas tika pārdoti Krievijai. «Mēris šai situācijā mums izdara lāča pakalpojumu, jo ir valstis, kas kategoriski atsakās iepirkt gaļu no Āfrikas cūku mēra skartajām valstīm, vienalga, vai tās ir vai nav noteikušas skartās un neskartās zonas.» Eiropas Komisijas plānoto atbalstu pagaidām esot grūti komentēt, jo vēl jāredz, kā Latvijā šī nauda tiks sadalīta. Turklāt nozarei plānoti arī citi atbalsta pasākumi. Piemēram, pēc tam, kad tika atļauta privātā uzglabāšana, speķi un taukus sasaldējot līdz labākai situācijai tirgū, iepirkuma cenas jau lēnām sāka kāpt. Turklāt paplašināt cūkgaļas tirgu varētu tauku izmantošana biodegvielas ražošanai. Šobrīd atbalsts nozarei esot ārkārtīgi svarīgs. Labajos gados zemnieki atbilstoši labturības prasībām sakārtojuši kūtis, iegādājušies tehniku, un Dz. Lejniece NRA.lv rezumē: «Tie ir dzīvnieki, tie ir kredīti… no tā visa nevar tik vienkārši atteikties.».
Imants Vīksne
