Nākamgad no strādājošiem nodoklī ieturēs vairāk

Līdz ar izmaiņām darbaspēka nodokļos, kas stāsies spēkā 2017. gadā, strādājošie, neatkarīgi no algas lieluma, mēnesī uz rokas saņems 3,45 eiro mazāk, jo pēc gadu mijas tiek samazināts neapliekamais minimums no pašreizējiem 75 eiro uz 60 eiro. Tiesa, nelielo algu saņēmēji nākamgad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, varēs atgūt no valsts pārmaksātos nodokļus.

NRA.lv raksta, ka tik sarežģīta nodokļu atgūšana paredzēta, ar šo gadu sākot ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, proti, pakāpeniski to palielināt mazo algu saņēmējiem (no 100 eiro šogad līdz 160 eiro 2020. gadā), bet lielo algu īpašniekiem to pakāpeniski samazināt, līdz 2020. gadā lielo algu īpašniekiem vispār netiks piemērots nekāds neapliekamais minimums. Arī sapratne par to, kas ir liela alga un kas – maza alga, katru gadu mainīsies. Piemēram, šogad maksimālo neapliekamo minimumu piemēro algām līdz 380 eiro mēnesī, nākamgad algām – līdz 400 eiro mēnesī, 2020. gadā – līdz 460 eiro mēnesī.

Taču labi domāto ideju sarežģī tas, ka, aprēķinot kārtējo algu mēnesim, visiem, neatkarīgi no algas lieluma, tiks piemērots minimālais neapliekamais minimums. Šogad tas ir 75 eiro, nākamgad – 60 eiro, 2018. gadā – 40 eiro, 2019. gadā – 20 eiro, līdz 2020. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks aprēķināts no pilnas algas (neatkarīgi no tās lieluma), ja strādājošajam nebūs apgādājamo.

Par 3,45 eiro knapāka alga

Neapliekamā minimuma samazināšana no šogad esošajiem 75 eiro uz 60 eiro nākamgad skars visus strādājošos bez apgādājamajiem, neatkarīgi no algas lieluma. Tas nozīmē, ka alga uz rokas mēnesī nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu saruks par 3,45 eiro, ja, protams, pamatalga nemainīsies. Vienlaikus nākamgad mazo algu saņēmēji varēs atgūt daļu no samaksātajiem nodokļiem, ja iesniegs gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un dienests to arī akceptēs. VID informē, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu nodokļu pārmaksu, kas izveidojusies par 2016. gadu, varēs iesniegt, sākot ar 2017. gada 1. martu un visērtāk to izdarīt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Tie, kuru alga šogad uz papīra ir 370 eiro un kuriem nav apgādājamo, nākamgad varēs atgūt 69 eiro. Tiem, kuru alga būs lielāka, atgūstamā summa būs mazāka. Turklāt jāsaprot, ka tas būs vienreizējs maksājums no VID, nevis ikmēneša pabalsts, kā daļa varbūt ir iedomājusies. Savukārt tiem, kuru alga šogad pārsniedz 1000 eiro mēnesī un nav apgādājamo, nekādas atmaksas saistībā ar neapliekamo minimumu nepienāksies.

«Savukārt nākamgad, ja persona saņems tikai darba algu, kas nepārsniedz 400 eiro mēnesī, tad gada ienākumu deklarācijā tai tiks piemērots gada neapliekamais minimums – 1380 eiro (kurā ir ietverts gada laikā jau piemērotais neapliekamais minimums). Līdz ar to, ja algai katru mēnesi jau ir piemērots neapliekamais minimums – 60 eiro mēnesī (gadā 720 eiro), tad nodokļa pārmaksa, ko, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, personai būs iespēja atgūt no nepiemērotās neapliekamā minimuma daļas, ir 151,80 eiro (23% no (1380-720) eiro). Savukārt, ja personas darba alga 2017. gadā būs lielāka nekā 1100 eiro mēnesī, tad tai ir tiesības piemērot tikai neapliekamo minimumu – 60 eiro mēnesī (gadā 720 eiro), kas jau tiek piemērots darbavietā, līdz ar to nodokļa pārmaksa neveidosies. Tām personām, kuras 2017. gadā saņems tikai darba algu, kas ir robežās no 400 eiro līdz 1100 eiro mēnesī, gada ienākumu deklarācijā piemērojamais neapliekamais minimums tiks aprēķināts pēc īpašas formulas un tā apmērs būs atkarīgs no algas lieluma, t.i., jo alga tuvāk 1100 eiro slieksnim, jo diferencētā neapliekamā minimuma apmērs būs mazāks. Līdz ar to arī ar gada ienākumu deklarāciju atgūstamā nodokļa summa šīm personām būs mazāka par 151,80 eiro,» skaidroja VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes

Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita TeiceMamaja.

Nelielo algu saņēmēji ar vairākiem apgādājamajiem tuvākos gados no neapliekamā minimuma izmaiņām vispār nejutīs nekādas izmaiņas. Tā kā šādas personas saņem atvieglojumu par apgādājamajiem, tad nodokļa pārmaksa neveidojas, un, lai arī teorētiski pienākas lielāks neapliekamais minimums, tam nav nekādas ietekmes uz neto ienākumiem. Viņi algā uz rokas saņems tikpat, cik pērn, bet tajā pašā laikā arī nevarēs atgūt neapliekamā minimuma pārmaksu, jo tādas nebūs. Par 400 eiro mēnesī strādājošais ar diviem apgādājamajiem šogad uz rokas mēnesī saņem 358 eiro mēnesī, bet nesaņems atmaksu par pārmaksāto neapliekamo minimumu.

Pensijas nediferencēs

Personai, kura saņem pensiju, tiek piemērots pensionāra neapliekamais minimums, kas šogad ir 235 eiro mēnesī jeb 2820 eiro gadā, un tas nav atkarīgs no ienākumu apmēra. Arī nākamgad pensijām no nodokļiem tiks atbrīvota tāda pati summa.

«Strādājošiem pensionāriem diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro par to periodu, kad persona saņem pensiju. Tādējādi strādājošam pensionāram piemēro pensionāra neapliekamo minimumu, t.i., 235 eiro mēnesī jeb 2820 eiro gadā, bet diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro. Ja pensija ir mazāka par 235 eiro mēnesī, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensijai nepiemēroto neapliekamā minimuma daļu var piemērot darba algai un saņemt nodokļa atmaksu,»uzsvēra E. Teice Mamaja.

Deklarāciju skaits dubultosies

Valsts kontrole (VK), veicot valsts iestāžu revīziju, secināja, ka VID nav nodrošinājis vienlīdzīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem un 2015. gadā nav laikus atmaksājis 57,1 miljonu eiro, tajā skaitā 14,2 miljonus eiro par pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Nākamgad, kad saistībā ar izmaiņām neapliekamā minimuma piemērošanā iesniedzamo deklarāciju skaits varētu dubultoties, VK raizējas par VID spēju atmaksu veikt laikā.

«Ņemot vērā to, ka VID 2015. gadā nespēja laikus veikt pārmaksas atmaksu pie iesniegtajām 361 614 deklarācijām par 2014. gadu, bet 2017. gadā iesniedzamo deklarāciju apjoms par 2016. gadu palielināsies vismaz līdz 602 579, pastāv augsts risks, ka VID arī 2017. gadā nespēs laikus atmaksāt IIN pārmaksas,» norāda VK.

VID gan šīs bažas noraida, jo esot uzsācis vairākas iniciatīvas, lai nekavētu avansa kārtībā samaksātā (ieturētā) iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpības atmaksas. Turklāt pozitīvi esot tas, ka ar katru gadu pieaug elektroniski iesniegto deklarāciju skaits.

Ilze Šteinfelde

Foto:Tom Dennis Radetzki /https://www.flickr.com/photos/pronewsde//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/