Muižniece: IZM no peramā zēna ir jākļūst par draugu
Pirms valdības restarta visi bija ieciklējušies uz to, ka gan jau visi cilvēki sapratīs tāpat, bez pārliecināšanas, ka vakcīna ir vajadzīga, bet ikviens jautājums jāizskaidro, jo sabiedrība ir dažāda, intervijā Neatkarīgajai pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
“Šobrīd ir vakcinējušies 47% no visiem izglītības sektorā strādājošajiem, kas ietver gan augstskolas, gan pirmskolas. Šis rādītājs nav iepriecinošs tam mērķim, ko esam izvirzījuši – atgriezties klātienes mācībās. Pedagogu prioritārā grupa tika atvērta vēlāk nekā veselības jomas darbiniekiem, kuru vakcinācijas rādītājs jau ir vairāk nekā 70%. Pedagogu vakcinācijas aktīvais laiks sakrita ar sabiedrības skepsi pret “Astra Zeneka”, sakrita ar sabiedrības nogurumu un dažādām spekulācijām, ko vieni vai otri spēki izmantoja, kaitējot vakcinācijas procesam. Slikta ziņa ir tā, ka pedagogu skaits, kas vakcinējas vienas nedēļas ietvaros, dramatiski krītas: 24. maijā, runājot par iepriekšējo nedēļu, tie bija 4160 pedagogi, 1. jūnijā – tikai 1600, vēl pēc nedēļas – kādi 750, pagājušajā nedēļā 535… Jācitē premjers: “Draugi, nav labi.” Ceru, ka mums talkā nāks Veselības ministrijas kampaņa,” sacīja Muižniece.
Vienlaikus viņa norādīja uz to, ka situācija skolās ir ļoti dažāda: “Tā, piemēram, Siguldas Valsts ģimnāzijā ir vakcinējušies, ja nemaldos, ap 90% skolas personāla. Nav lielu šķēršļu, lai skola nevarētu strādāt klātienē. Šobrīd mēs nerunājam par attālinātajām mācībām kā normu. Man nav jādomā par maskām un epidemioloģisko drošību, bet gan par to, kā dot kvalitatīvāko izglītību skolēniem, studentiem, arī pieaugušajiem. Mēs zinām, kā to var izdarīt, esam apkopojuši gan savus, gan NVO ieteikumus, mēs otrdien tos izsūtīsim pašvaldību iestādēm – testam. Protams, būs diskusijas, jo viens ir tas, kā tas izskatās no Izglītības ministrijas puses, pavisam kas cits – kā tas izskatās pašvaldībai Rīgā vai pašvaldībai Daugavpilī. Pēc Jāņiem par to runāsim ar plašāku sabiedrību.”
Runājot par plāniem ministres amatā, Muižniece norādīja, ka ministrijai no peramā zēna ir jākļūst par draugu. Par draugu bērnam, skolotājam, vecākiem.
“Protams. Valsts pārvaldē nevar būt tikai sliktie vien… Bet pedagogu algas mana prioritāte ir tāpēc, ka pēc nosacītās pedagogu algu reformas, kas tika veikta 2015. gadā, es nonācu politikā un sāku domāt par šo jautājumu. Algas vienmēr ir „karstais” jautājums, un neviens ministrs nekad nav teicis: nē, es necelšu skolotājiem algu. Mums ar finanšu ministru Reiru un ar visu valdību jāvienojas par algu 900 eiro (kas ir minimālā likme), jāvienojas par jau likumā noteikto kāpumu, un tas prasīs lielākus ieguldījumus. Šodien ir skaidrs, ka ar to ir par maz, un tāpēc mums ir plāns – gan no 2022. gada raudzīties uz straujāku kāpumu, gan par to, ko darīt pēc likumā noteiktā pedagogu algu grafika beigām,” sacīja politiķe.
Runājot par Ilgas Šuplinskas ministrēšanas laiku, politiķe pauda, ka “komunikācija ar sabiedrību varēja būt labāka, un, ja tā būtu labāka, tad arī citas lietas notiktu raitāk un veiksmīgāk. Neredzu ļoti daudz ko tādu, kas būtu izdarīts slikti vai nepareizi.”
Foto: Valsts kanceleja
