Ministrs izvairās tikties ar pedagogu arodbiedrību
Pedagogu arodbiedrības padome vakar bija plānojusi pārrunāt nozares aktualitātes ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, taču viņš atteica tikšanos. Tā viņš rīkojas ne pirmo reizi un divu gadu laikā tā arī nav uzskatījis par vajadzīgu komunicēt klātienē ar vienu no lielākajiem sociālajiem partneriem, sašutumu neslēpj arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Tā ir jau septītā reize, kad K. Šadurskis atsaka tikšanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), lai gan ar ministra biroju tā bija jau laikus saskaņota. Saņēmusi tikai īsziņu iepriekšējā vakarā, ka ministra nebūs, sanākušajiem LIZDA padomes locekļiem sacīja I. Vanaga, piebilstot, ka tas laikam liecina – no atklātas demokrātijas esam pārgājuši uz ierobežotu. Tā vietā uz sēdi bija atsūtīti četri Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi, kuru kompetencē nav izglītības politikas veidošana, tāpēc LIZDA vadītāja pat šaubījās, vai ir vērts viņus uzklausīt, varbūt labāk tā vietā skatīt «savas aktualitātes». Jo arodbiedrība vēlējusies pārrunāt «globālākus» jautājumus, piemēram, par pedagogu algu grafiku un skolas gaitu sākšanu sešgadīgajiem. Tā kā sanākušie tomēr bija ar mieru IZM pārstāvjus uzklausīt, katrs īsi informēja par savu atbildības jomu. Arodbiedrības vadītāja pauda, ka centralizētie eksāmeni nevar būt mēraukla naudas piešķiršanai vai noņemšanai, rakta NRA.lv.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka šobrīd vistālāk pavirzījušies normatīvie akti, kas saistīti ar pirmsskolas izglītību – tostarp jaunā mācību satura vadlīnijas, bet pārējie vēl esot procesā. Uz jautājumu, vai tiešām tādā tempā jādzen uz priekšu jaunais saturs un vai nevar uz gadu noteikt pārejas posmu, sākot ieviešanu no 2019. gada, viņš atzina, ka tāda versija nav izslēgta. Diemžēl Eiropas Savienības projekta regulējums ierobežo arī termiņu ziņā (reformas īstenošanai paredzētais finansējums – 18 miljoni eiro), tāpēc šobrīd pie tādas versijas nestrādājot.
Attiecībā uz pedagogu algām IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece nezināja teikt, vai septembrī visi skolotāji (arī profesionālajā izglītībā) saņems vairāk naudas, proti, 710 eiro par likmi. Tas tomēr esot lemjams valdības līmenī. Viņa varot tikai teikt, ka jau septembrī pašvaldībām būs pieejams finansējums, kas paredzēts pedagogiem avansam – 75% apmērā no iepriekš aprēķinātās mēneša samaksas. I. Vanaga vērsa uzmanību uz jau izskanējušo variantu – algas pielikums varētu tikt tikai tiem pedagogiem, kuru pašvaldības ir veikušas izglītības iestāžu optimizāciju. Ja tā tiešām notiks, Satversmes tiesa «būs garantēta», brīdināja LIZDA priekšsēdētāja.
L. Buceniece atgādināja, ka no 1. septembra vēl nestāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā. Tiek plānots iedalīt skolas trijās grupās, kā izņēmumu nosakot Latvijas austrumu pierobežu, kur šis cipars varētu būt krietni mazāks. Jāņem vērā arī tas, ka tajās skolās, kur skolēnu skaits nebūs pietiekams 10. klases atvēršanai, būtiski būs kvalitatīvie rādītāji. Ja tie būs augsti, finansējums skolai netiks nogriezts. Arodbiedrības vadītāja pauda, ka centralizētie eksāmeni nevar būt mēraukla naudas piešķiršanai vai noņemšanai. Tas varot novest pie tā, ka daļa skolu var atteikties īstenot iekļaujošās vai vakarskolu programmas, jo nav noslēpums, ka tās pavelk rādītājus uz leju. L. Buceniece skaidroja, ka algām nav nekādas sasaistes ar eksāmenu rezultātiem – svarīgs ir skolēnu daudzums. Tikai tad, ja vidusskolā nav izpildīts minimālais skolēnu skaits, tiek ņemti vērā citi rādītāji.
Aisma Orupe
Foto: Valsts kanceleja
