Ministrs Ģirģens izskaidro savas iniciatīvas
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzskata, ka Neatkarīgās publikācija Ģirģens ļoti grib kontrolēt vēl kaut ko ( 22.07.2019.) rada iespaidu, ka ministrs mētājas starp dažādām iegribām. Šāds iespaids esot maldīgs, uzsver ministrs. Iespējams, problēma meklējama ministriju un iestāžu preses dienestu nespējā pilnvērtīgi skaidrot jaunas politiskās iniciatīvas vai arī mediju spējā tās saprast.
Ministriju dienaskārtībā salīdzinoši īsā laika periodā nonākuši trīs ierosinājumi – saistīti ar funkciju pārdali starp dažādiem resoriem, un iniciators ir Sanda Ģirģena vadītais iekšlietu resors. Neatkarīgā par to jau vēstīja vairākās publikācijās.
Robežsargu pašdarbība
Vispirms mīklaina rīvēšanās sākās divu spēka struktūru starpā – kuras pienākumos loģiskāka ir uz zaļās robežas pārķertās kontrabandas krimināllietu virzība. Robežsargi uzskata, ka to nodošana muitas policijai ir nesaimnieciska resursu tērēšana un viņi paši varētu nodrošināt kontrabandas krimināllietu virzību. Izrādās, ka šī robežsardzes iniciatīva tapusi bez paša iekšlietu ministra ziņas, un tieši viņš esot pateicis tai – nē. «Es neesmu meklējis iespēju atņemt šo funkciju Finanšu ministrijai,» skaidro ministrs Ģirģens sarunā ar Neatkarīgo. Taču muita un Finanšu ministrija tāpat jau paguvušas noraidīt robežsardzes ieceri. Tātad robežsardzes notvertos kontrabandistus tāpat kā līdz šim arī turpmāk uz tiesu gādās VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde.
Nākamais priekšlikums – par karavīru izmantošanu valsts ārējās robežas apsardzē – gan esot nācis no ministra, un tas balstoties Nacionālās drošības koncepcijā. Valsts dzīvē var būt brīži, kad robežsardzei jāpāriet armijas sastāvā, un Ģirģena skatījumā – var būt arī otrādi. Ar kolēģi Arti Pabriku šis jautājums esot pārrunāts: «Nav pieļaujama konkurence starp ārējo un iekšējo drošību.» Nav gan arī noliedzams fakts, ka aizsardzības ministrs Pabriks par kolēģa priekšlikumu pauda pilnīgi oficiālu sašutumu publiskā paziņojumā, pasakot tam kategorisku nē. Un pieredze rāda, ka ar paziņojumu un avīžu starpniecību politiķi sarunājas tad, kad klātienē to darīt vairs nespēj.
Savējie pret savējiem
Trešajam iekšlietu resora virzītajam ierosinājumam, šķiet, lemts ilgāks mūžs, jo no aprites tas nav atsaukts. Iekšlietu resora Iekšējās drošības birojs vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varētu pārņemt izmeklēšanu pret VID darbiniekiem. Šobrīd to dara VID Iekšējās drošības pārvalde. Kā Neatkarīgajai skaidro iekšlietu ministrs Ģirģens, priekšlikuma jēga ir novērst situāciju, ka savējie izmeklē lietas pret savējiem. Šobrīd VID izmeklēšanas kapacitāte esot nepietiekama, un finanšu ministrs Jānis Reirs kolēģa Ģirģena iniciatīvai sarunā konceptuāli piekritis. Mulsinoši gan, ka par šo faktu nav informēts Finanšu ministrijas preses dienests. Neatkarīgajai atsūtītajā skaidrojumā norādīts, ka «pagaidām konkrētas diskusijas par izmeklēšanas funkciju integrēšanu citās iestādēs ar finanšu ministru nav notikušas».
Kurš kuru izmeklē
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests par savām izmeklēšanas spējām runā visnotaļ atzinīgi: «VID ir ieviesta korupcijas risku pārvaldība, un jāatzīst, ka šajā sakarā KNAB speciālisti augstā līmenī vērtē esošās Iekšējās drošības pārvaldes darbu.» Darbs organizēts trijos virzienos. «IDP, kā atsevišķs operatīvās un izmeklēšanas darbības subjekts, veic operatīvu un izmeklēšanas darbību, kā arī nodrošina prevencijas darbu attiecībā uz VID nodarbinātiem ierēdņiem un darbiniekiem, tādējādi ar esošajiem resursiem nodrošinot pilnu ciklu no informācijas saņemšanas, tās izvērtēšanas pēc noteiktajiem riska kritērijiem, operatīvās darbības veikšanas un iespējamā nozieguma konstatēšanas līdz noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanas un krimināllietas nodošanas vajāšanai prokuratūrā.» Pašlaik Iekšējās drošības pārvaldē strādā 21 darbinieks, astoņas štata vietas ir vakantas.
Arī Valsts robežsardzē ir iekšēja struktūra, kas citastarp izmeklē pašu robežsargu pastrādātos noziegumus, – Kriminālizmeklēšanas pārvalde. Tātad tāpat kā ieņēmumu dienestā – savējie tur izmeklē lietas pret savējiem. Taču šo kārtību savā resorā likvidēt ministrs Ģirģens negrasās, jo pie viņa amatpersonu kontrole tiekot nodrošināta dubulti. Proti, robežsargu pastrādātos noziegumus izmeklē gan Kriminālizmeklēšanas pārvalde, gan Iekšējās drošības birojs.
Iespējams, ministra politiskās iniciatīvas un labie nolūki patiešām ir pārprasti kādu komunikācijas kļūmju dēļ. Viņš arī neesot atlaidis savu preses padomnieku Kārli Miksonu, kā vēstīja Neatkarīgā, bet gan «izbeidzis darba tiesiskās attiecības pēc paša Miksona iniciatīvas». Darbinieks neesot izturējis slodzi.
Imants Vīksne
Foto: Valsts kanceleja
