Ministra dēļ ar zaļajiem nekonfliktēs

Latvijas Zaļās partijas kongresā apstiprināšanai piedāvātā rezolūcija, kurā pausta neuzticība Vienotību pārstāvošajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, partijā radījusi neizpratni par koalīcijas partneru motīviem, taču konflikts uzkurināts netikšot. Tā pirmdien lēmusi Vienotības valde.

NRA.lv jau vēstīja, ka Latvijas Zaļās partijas (LZP) Jūrmalas nodaļa bija sagatavojusi rezolūcijas projektu, kurā paziņoja, ka gan Latvijas tauta, gan Latvijas Zaļā partija zaudējusi uzticību K. Šadurskim un LZP ir pati gatava uzņemties ministrijas vadību.

Rezolūcija gan netika pieņemta, par to nobalsoja vien daži kongresa delegāti, taču, vēl pirms dokumenta nodošanas balsošanai, ziņa par tāda esamību sasniedza Vienotību. Ņemot vērā, ka šāda, pat kongresā neapstiprināta, rezolūcija rada pamatotas bažas par koalīcijas partnera nodomiem, Vienotība pirmdienas valdes sēdē apsprieda, kā reaģēt uz šo incidentu.

Partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs atklāja, ka LZP kritika par K. Šadurska darbu ir pārsteigusi, bet iecerētā rezolūcija ir valdības partneru sadarbības ētikas pārkāpums. Partijas priekšsēdētājs uzsver, ka Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošā LZP ir koalīcijas politiskais spēks, tāpēc savus iebildumus varētu paust partneriem, tomēr tas neesot darīts. Pēc politiķa domām, šajā gadījumā pārkāpta valdības partiju sadarbības ētika.

Pirmdien Vienotības valde vēlreiz apsprieda sīko incidentu un nolēma, ka neuzkurinās to plašākā konfliktā, jo galu galā rezolūcija netika pieņemta. Savstarpējās sarunās Vienotības līderi noskaidrojuši, ka šī rezolūcija tapusi neatkarīgi no partijas vadības un tās esamība arī zaļo līderus pārsteigusi nesagatavotus. Ņemot vērā, ka kongress notika 1. aprīlī – Starptautiskajā joku dienā -, daži koalīcijas partneri Vienotībai dīvaino rezolūciju ieteikuši uztvert atbilstoši un daudz nesatraukties.

LZP kongresā gan bija vērojams, ka sevi par strauji augošu dēvējošā partija nav īsti apmierināta ar savu lomu koalīcijā. Zaļo un zemnieku savienībai un tās sadarbības partijām Saeimā ir 21 mandāts, no kuriem septiņi ir zaļie. Tāpēc daļai partijas biedru šķiet, ka organizācija pelnījusi vairāk amatu un lielāku ietekmi valdībā.

LZP līderi gan uzskata, ka šādām ambīcijām pagaidām nav pamata un organizācijai jāļauj nobriest dabiskā veidā. Pretējā gadījumā tā līdzināšoties pārmērīgi strauji augošam bērnam, kas līdzinās pieaugušam cilvēkam, bet savā būtībā tāds kusls lempis vien esot.

Jānis Lasmanis

Foto: Valsts kanceleja