Medmāsas gaida atbalstu

Šonedēļ visā pasaulē atzīmē Starptautisko Māsu dienu. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca rīt godinās savas māsas, atklājot foto izstādi un pasniedzot atzinības un goda rakstus. «Mēs svinam, ja izdodas atrast kādu brīvu brīdi saspringtajā darba režīmā,» sarunā ar NRA.lv saka Bērnu slimnīcas Neatliekamās palīdzības un observācijas nodaļas māsas Guntra Tutina un Iveta Pilsneniece un Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas māsa Anna Mihno.

Lielāko prieku un gandarījumu darbā sagādā iespēja palīdzēt sasirgušiem maziem pacientiem. «Ja es redzu, ka mazais pacients, kurš vakarā, iestājoties slimnīcā, nevarēja paelpot, no rīta man smaida un ir priecīgs, tad redzu sava darba nozīmi un vērtību,» uzsver māsa Guntra Tutina.

«Māsa ir profesija, ko izvēlas aicinājuma dēļ,» ir pārliecināta Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša, «un darbs Bērnu slimnīcā noteic, ka jābūt arī īpašai vēlmei strādāt tieši ar bērniem.»

Māsas – svarīgas

Māsu nozīme pacientu ārstēšanā un aprūpē nereti joprojām netiek pietiekami novērtēta, taču ir tāds teiciens: vienu dienu bez ārsta varētu iztikt, bet bez māsas – nē. Tam piekrīt Bērnu slimnīcas vadītāja, uzsverot, ka mūsdienīgā pacientu aprūpē svarīgākais ir komandas darbs un, ja komandas locekļi viens otra darbu, nozīmi novērtē, sadarbojas, tas ir priekšnoteikums labai un kvalitatīvai pacientu aprūpei. Tieši māsas vissarežģītāko pacienta aprūpes procesā pārvērš par vienkāršu un saprotamu. A. Čakša arī norāda, ka tieši māsas ir viens no pirmajiem medicīnas darbiniekiem, ar kuriem slimnīcā satiekas pacienti, kuri ir uztraukti, dusmīgi vai ļoti noraizējušies, un tieši māsām šīs emocijas «jāuzņem». Tāpēc arvien lielāka nozīme ir komunikācijas un saskarsmes prasmēm.

Medicīnas māsu trūkst

Bērnu slimnīcā dažādās klīnikās un nodaļās ir vairāk nekā 500 māsu darba vietu, taču pašlaik ir 36 māsu vakances. «Ļoti uzjūtam māsu trūkumu,» atzīst A. Čakša. Viens no iemesliem ir darba slodzei un pienākumiem neadekvātais atalgojums, kas daudzām māsām licis izvēlēties darbu ārpus Latvijas, strādāt citās nozarēs, piemēram, skaistumkopšanā, bērnu auklēšanā vai arī – privātās medicīnas iestādēs. Lai nopelnītu sev pienācīgu atalgojumu, lielākā daļa māsu strādā vairākos darbos – savieno darbu vairākās slimnīcās, darbu slimnīcā ar darbu pie ģimenes ārsta, privātā ārstniecības iestādē vai citur. Bērnu slimnīcas vadītāja savā kabinetā rāda Latvijas karti, kur atzīmētas pilsētas, no kurām uz darbu Rīgā brauc māsas – Jelgava, Tukums, Saldus, pat Daugavpils. «Iemesli ir dažādi – Rīgā ir māsu darba roku pieprasījums, savukārt reģionos darba vietu nepietiek, kā arī ir atšķirības darba samaksas lielumā, kas Rīgā ir augstāks,» saka A. Čakša. Vēl viens iemesls ir specifisks tieši bērnu māsām – ja māsai ir zināšanas tieši kā bērnu māsai vai kompetence strādāt ar jaundzimušajiem, tad viņai tieši Bērnu slimnīcā ir iespējas šīs zināšanas izmantot.

«Esmu Bērnu slimnīcā atgriezusies pēc sešiem darba gadiem Gulbenes slimnīcas intensīvajā terapijā, jo slimnīcu reorganizēja un man piedāvāja strādāt Balvu slimnīcā par minimālo algu,» stāsta neatliekamās palīdzības māsa Iveta Pilsneniece. Tas māsai ar pieredzi un atbilstošiem sertifikātiem intensīvajā terapijā un bērnu aprūpē šķitis neadekvāts piedāvājums, un viņa nolēmusi atgriezties Rīgā. Tiesa, mājas un ģimene ir Gulbenē. «Darbs ar bērniem man sirdij ir tuvāks,» saka medmāsa. Tāpat domā arī māsiņas Anna Mihno un Guntra Tutina. «Tas ir mūsu aicinājums un… izaicinājums. Tas nav darbs tikai ar bērnu, tas ir darbs ar viņa vecākiem, radiniekiem,» vienotā balsī saka māsiņas. Tieši viņas ikdienā redz, kādi ir jaunie vecāki, cik bieži viņi ir negatavi bērna aprūpei, piemēram, tiklīdz nedaudz paaugstinājusies temperatūra, vecāki skrien uz Bērnu slimnīcu. Vecākiem nav prasmju, kā izmērīt temperatūru, kā padzirdīt bērnu, ja viņš negrib dzert vai ir tik mazs, ka pats nevar to izdarīt. «Es iedodu pipetīti mammai un saku: ik pēc piecām minūtēm iepiliniet ūdentiņu, kopā sanāks krūzīte… Un mamma neticīgi vaicā: kā? Tā var darīt? Un pēc tam iemācās. Un prieks ir mums visiem, īpaši tad, ka mazulis atveseļojas,» saka Guntra Tutina. «Vēl lielāks ir mūsu prieks, ja kādreiz kāds arī pasaka paldies. Tas mums nozīmē ļoti daudz,» piebilst Iveta Pilsneniece.

No 24 uz 12

Bērnu slimnīca māsu trūkuma apstākļos ir spērusi soli reformu virzienā, pārveidojot māsu darba nosacījumus, proti, ieviešot nosacījumu, ka no konkrētā dienā slimnīcā strādājošām māsām pusei jābūt 12 stundu darba dienai, pusei – 24. Līdz tam kaut visas māsas varēja strādāt diennakti no vietas. A. Čakša skaidro pārmaiņu iemeslus: ja darbinieks strādā 24 stundas no vietas, tas ir slikti gan pašam cilvēkam, jo pasliktinās viņa veselība, rodas dažādas veselības problēmas ilgtermiņā, gan pacienta drošībai. Tomēr ieviest šādas pārmaiņas Latvijā ir visai sarežģīti, jo jāņem vērā sociālekonomiskā situācijā, kāpēc māsas vēlas strādāt 24 stundu darba dienu? Ne tāpēc, ka viņām ļoti patiktu strādāt diennakti no vietas. Sarunās ar māsām un arī slimnīcas vadību atklājas, ka tā ir iespēja saplānot darbu tā, lai māsas var strādāt papildu darbu un nopelnīt cilvēka cienīgu atalgojumu. Šogad slimnīca paaugstinājusi māsu darba samaksu par 19 procentiem, pēc A. Čakšas teiktā, tas ir kā kompensācija veiktajai reformai.

Māsām par šo reformu ir citas domas, un viņas portālam atklāti saka: lai gan tiek apelēts pie pacientu drošuma un māsu veselības, mēs redzam, ka jaunie noteikumi reālajā dzīvē nestrādā. Māsām no reģioniem vairāk laika jāpavada ceļā, māsu slodze nav samazinājusies, jo reforma to nav izmainījusi, gluži pretēji.

VIEDOKLIS

Anda Čakša, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja:

– Māsu profesijā ir daudz izaicinājumu, taču joprojām cauri visiem laikiem tā ir mīlestība pret pacientiem un, Bērnu slimnīcā strādājot, mīlestība pret bērniem. Māsām jābūt labām komunikācijas prasmēm ne tikai ar mazo pacientu, bet arī ar viņu vecākiem, un mūsdienās māsām jāpārzina arī jaunākās modernās tehnoloģijas medicīnā, kuras ienākušas ārstniecībā un pacientu aprūpē. Savukārt no mūsu puses lielākais izaicinājums ir strādāt pie pārmaiņām, lai māsas strādātu drošākos apstākļos, tāpēc ieviesām izmaiņas darba stundu sadalījumā. Noteikti ir jāstrādā, lai palielinātu māsu atalgojumu Tai jākļūst arī par prioritāti valstī. Māsām Starptautiskajā Māsu dienā novēlu nezaudēt zinātkāri, iegūt arvien lielāku pašcieņu, apzināties savu vērtību, nepadoties un turpināt mācīties.

Inga Paparde