Mediķu protestu laikā ietur kapitācijas naudu
No streikojošajām ģimenes ārstu praksēm par darbu jūlijā ieturēs vidēji 17% no kopējā valsts maksājuma. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) uzskata, ka noņemt kapitācijas naudu ir negodīgi.
Ieturētā maksājuma apmērs ģimenes ārsta praksei, kura piedalījās protesta akcijā, no maksājuma par jūliju ir vidēji 17 % no kopējā maksājuma. Vidējais valsts maksājums vienai ģimenes ārsta praksei ir 4320 eiro mēnesī. Papildus prakse saņem ikgadējo maksājumu par darba kvalitātes novērtēšanu (vidēji 654 eiro gadā), kā arī pacientu veiktās pacienta iemaksas – vidēji 3300 eiro gadā.
Nacionālais veselības dienests (NVD) sniedzis skaidrojumu, ka tiem ģimenes ārstiem, kuri piedalījās asociācijas pieteiktajā protesta akcijā (~ 40 % ģimenes ārstu), netiks veikta kapitācijas naudas izmaksa par dienām, kurās pacientiem nav bijusi iespēja saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
LĢĀA prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka asociācija nosūtījusi VM vēstuli ar lūgumu tomēr no kapitācijas naudas neizmaksāt tikai algas daļu, kas ir 56%. “Noņemt praksei veselības aprūpes nodrošināšanu ir negodīgi, jo bija māsa un ārsta palīgs, kuri strādāja un kuriem šis finansējums bija nepieciešams,” teica Veide.
NVD skaidro, ka kapitācijas nauda ir tikai viena daļa no ikmēneša valsts finansējuma ģimenes ārstu praksēm. Pārējie valsts maksājumi par protesta akcijas periodu ģimenes ārstu praksēm tiks veikti. Tie ir maksājumi prakses uzturēšanai, par prakses personāla darbību lauku teritorijā, hronisko pacientu aprūpi, īslaicīgo un nereģistrēto pacientu aprūpi, kā arī citi maksājumi. “Ģimenes ārstu prakses saņems arī maksājumu par medmāsas un ārsta palīga darbu, ja protesta akcijas laikā medmāsa vai ārsta palīgs turpinājis nodrošināt pacientiem valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu praksē,” uzsver dienests.
Vienlaikus NVD atkārtoti vērš uzmanību, ka NVD nav ģimenes ārstu darba devējs, līdz ar to starp NVD un ģimenes ārstiem nepastāv darba tiesiskās attiecības. Ģimenes ārsta atalgojumu nosaka ārstniecības iestāde, kurā ģimenes ārsts ir darba ņēmējs, vai pats ģimenes ārsts, ja tā ir viņa privātprakse. Līdz ar to ikmēneša kapitācijas nauda, kas ietver samaksu par ģimenes ārsta darbu, nav gala atalgojums, kuru saņem ģimenes ārsts.
Tikmēr ģimenes ārstu asociācija brīdinājusi, ja tomēr tiks ieturēta visa kapitācijas nauda, LĢĀA vērsīsies tiesā.
Jau vēstīts, ka ģimenes ārsti rudenī varētu atsākt pilna apmēra streiku. Kopš 3. jūlija Latvijas slimnīcās norit brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteikušies strādāt normālo pagarināto darba laiku. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti atteicās. Vēlāk gan mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu – turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.
Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.
Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Foto: Saeimas kanceleja
