Mediķi vēršas Satversmes tiesā, kur apstrīda pagarināto darba laiku
Bērnu Slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes ir iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā, kurā apstrīd Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.
Kā vēsta ārstu pārstāvis un advokāts Ivo Klotiņš, pieteicēji ir apstrīdējuši Ārstniecības likuma 53.1 panta septīto daļu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensāciju par virsstundu darbu – par stundām, kas tiek strādātas virs normālā darba laika.
Viņš skaidro, ka parasti darbinieks par virsstundām saņem piemaksu, taču mediķiem piemaksu vai atpūtas laiku par virsstundām nesaņem. “Pieteicēji uzskata, ka šāda atšķirīga attieksme ir pretrunā ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu. Pieteicēji ir lūguši atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2009. gada 1. jūlija,” vēsta Klotiņš.
Klotiņš norādījis, ka “”ņemot vērā aizskāruma būtību, šis ir likumsakarīgs un loģisks solis, jo arī ārstiem ir jācīnās par savām tiesībām uz adekvātu samaksu un jāpanāk taisnīgs noregulējums,” norādot, ka “demokrātiskā valstī nav pieļaujami rupji tās pamatlikumu pārkāpumi”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē otrdien, 21. martā, vienbalsīgi atbalstīts priekšlikums no 1. jūnija atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku, ja par to netiks paaugstināta darba samaksa.
Veselības ministre Anda Čakša, komentējot ārstu rīcību, sacīja, ka problēma slēpjas ne tik ļoti faktā, ka jāstrādā pagarinātais darba laiks, bet tajā, ka nepastāv apmaksas sistēmas, kas paredz adekvātu atalgojumu par normālu darba laiku. Čakša solīja, ka, plānojot 2018. gada budžetu, lielākā izdevumu daļa tiks novirzīta atalgojumam.
Jau ziņots, ka mediķu arodbiedrība padome 21.martā lēma par mediķu vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
LVSADA norāda, ka šādai likuma normai 2009. g. piekrita tāpēc, ka pretējā gadījumā ekonomiskās krīzes apstākļos darba roku trūkuma dēļ pastāvēja reāls ārstniecības procesa nepārtrauktības apdraudējums, un tikai ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips un atbilstīgi drošības pasākumi. Vienlaikus LVSADA aicināja likumdevēju rīkoties, lai iespējami drīz tiktu novērsts cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē. Diemžēl tas netiek darīts joprojām.
LVSADA ir atkārtoti aicinājusi likumdevēju veikt pakāpenisku PNDL samazināšanu, vienlaikus paredzot darba algas paaugstināšanu un paaugstinātas likmes ieviešanu par darbu PNDL ietvaros. Tā vietā, lai atbilstīgi reaģētu, Saeimas deputāti turpina ciniski spēlēt birokrātiskas rotaļas. Tam ir jāpieliek punkts, jo nozarē strauji aug neapmierinātība ar esošo situāciju.
Kā teica arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, piketu laiks ir beidzies, jāsāk rīkoties citādi.
Padome nolēma, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīs LVSADA padomes sēdē 18.aprīlī.
Foto: LBAS
