Mazos un vidējos uzņēmējus informēs un iedrošinās
Palīdzēt ar informāciju un iedrošinošiem vārdiem – to tuvākajās nedēļās potenciālajiem un esošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sola vairākas valsts un nevalstiskās institūcijas, pulcinot cilvēkus semināros, kas notiks Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu nedēļas ietvaros.
Eiropas Komisija (EK) pirms gada aizsāka jaunu projektu – Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nedēļas rīkošanu, lai sniegtu esošajiem un topošajiem uzņēmējiem informāciju par atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, kā arī konkurētspējas nodrošināšanai Eiropas dinamiskajā ekonomikas vidē. MVU nedēļas pasākumi tiek organizēti 37 pasaules valstīs no 25. maija līdz 2. jūnijam, raksta LV.LV.
Šogad Eiropas MVU nedēļas ietvaros Latvijas reģionos un Rīgā notiks vairāki semināri. “Eiropas MVU nedēļas 2010” pasākumus Latvijā organizēs Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), pašvaldībām, kā arī citām valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādēm.
Mazie uzņēmumi ir Latvijas spēks
Vairāk nekā 90% no visiem Latvijas uzņēmumiem ir mazie un vidējie komersanti. Lielākā daļa (70%) no visām privātajā sektorā nodarbinātajām personām strādā tieši šādos nelielos uzņēmumos, un 60% no iekšzemes kopprodukta, ko rada privātais sektors, rodas MVU. Šo uzņēmumu vadošā loma ekonomikā ir ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā (ES): tajos kopumā ir nodarbināti 70% Eiropas darbaspēka, turklāt lielākā daļa no tiem rada pievienoto vērtību, tātad spēj būt arī inovatīvi un radoši.
“Šī informācija liecina, ka īpaša uzmanība jāpievērš tieši nelielajiem uzņēmumiem,” skaidro ekonomikas ministrs Artis Kampars. “Tāda arī turpmāk būs Latvijas situācija, jo globāli koncerni mūsu mazajā Latvijā paši no sevis neuzradīsies. Mūsu spēks ir nišas, atsevišķas precīzas lietas, ko mēs spējam izdomāt, ģenerēt un ar tām konkurēt, tāpēc valdības aktivitātes arī tiek virzītas MVU atbalstam. Gribu uzsvērt, ka tas ir nozīmīgāk, nekā mums šķiet. Ja pētām ekonomikas teorijas, kurā brīdī jāsāk investēt, kurā – aktīvāk darboties, tad šis varētu būt īstais brīdis. Mums jau ir tāds normatīvo aktu kopums, kas, manuprāt, šobrīd varētu dot lielu starta iespēju mazajiem uzņēmumiem.
Mēs bieži vien kritizējam Latvijas uzņēmējdarbības vidi un sakām, ka jābrauc kaut kur projām, kur būs lielākas algas un lielākas iespējas. Bet dažādās diskusijās cilvēki secina, ka ir iespējas strādāt tepat. Ja mēs šeit, Latvijā, paši nespēsim nodrošināt uzņēmumus kā saimnieki un īpašnieki, tad noteikti agri vai vēlu to kāds cits izdarīs mūsu vietā. Tādi piemēri Latvijas vēsturē jau ir.”
MVU nedēļas pasākumi sākās jau 14. maijā ar EM Daugavpilī rīkoto semināru Latgales reģiona esošajiem un topošajiem uzņēmējiem. Kopumā paredzēts, ka EM organizēs četrus reģionālos seminārus: seminārs “MVU nedēļa 2010 Vidzemē” notiks 21. maijā Cēsīs; Zemgales ļaudīm – 9. jūnijā Dobelē; kurzemniekiem – 11.jūnijā Ventspilī. Šajos pasākumos uzņēmējiem tiks sniegta informācija par pieejamo valsts, LDDK un LTRK atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, un tajos piedalīsies Hipotēku un zemes bankas, Latvijas Garantiju aģentūras un Lauku Atbalsta dienesta pārstāvji. Sīkāk ar semināra darba kārtību un pieteikuma veidlapu var iepazīties EM mājaslapā www.em.gov.lv.
Vienlaikus LIAA organizēs dažādus tematiskos seminārus Rīgā: 19. maijā notiks seminārs “Pakalpojumu sniegšana ES valstīs (Pakalpojumu direktīva)”, 25. maijā – “Eksportēšanas juridiskie jautājumi (eksporta līgumi)”, 26. maijā – “Loģistika, piegādes ķēdes, SCOR modelis”, 9. jūnijā – “Publiskais iepirkums Eiropas Savienībā”.
Vienu semināru – “Klientu attiecību vadības sistēmas ieviešana uzņēmumā” – LIAA plānojusi Liepājā 16. jūnijā.
Svarīgi skaidrot un informēt par iespējamo atbalstu
“Informācija par to, kas ir pieejams un ko sadarbībā ar citām organizācijām un valsts institūcijām uzņēmēji var iegūt, nekad nevar būt par daudz,” secina LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle. “Mēs visi dzīvojam bažās par notiekošo Eiropā un analizējam, cik lielā mērā Eiropas finanšu stabilitāte var ietekmēt Latvijas uzņēmējdarbību. Tāpēc ir ļoti novērtējamas aktivitātes, kurās notiek papildu informācijas sniegšana cilvēkiem. Jau pašlaik LDDK ārpus Rīgas ir četras pārstāvniecības, kurās mūsu speciālisti sniedz individuālas bezmaksas konsultācijas par to, kā efektīvāk organizēt darbu. Mēs palīdzam stiprināt uzņēmēju sadarbību ar pašvaldībām.
Komersantiem ir daudz jautājumu par to, kādas ir pašvaldību prioritātes un pieejamie finanšu resursi uzņēmējdarbības atbalstam. Ir svarīgi, lai viņi paši šo informāciju apspriestu savā starpā, lai darbinieki neskrietu projām un viņu mobilitāte mums nesaistītos tikai ar pārvietošanos caur lidostu. Lai viņi zinātu par tām iespējām, kas reģionā var rasties noteiktā nozarē. Latvijā ir ierobežoti cilvēkresursi, un tāpēc mums ir jādomā, kā tos veiksmīgāk izmantot, kā labāk informēt par visām iespējām, kā iedrošināt. Tieši iedrošināšana ir viens no šā brīža galvenajiem uzdevumiem.
Ikdienā redzam, kādi miljoni ir atbalsta naudas, bet cilvēks skatās un domā: “Kas man no tā, kā man tai naudai tikt klāt?” Uzņēmējiem ir svarīga tieša uzrunāšana, tieša sadarbība, lai viņi saprastu, ka tā nauda nevis karājas gaisā, bet ir reāli iegūstama.”
Eiropa mudina domāt par mazākajiem
Kāda ir Eiropas Komisijas (EK) stratēģija attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem? EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis stāsta: “Savulaik plaši ir izskanējis EK priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu slavenais aicinājums viņa pirmā termiņa laikā – vispirms domāt par mazākajiem (think small first). Šis princips ir arī Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta pamatā. Tajā un Eiropas Mazo uzņēmumu hartā ir ietverti ieteikumi dalībvalstīm, kā veidot labvēlīgu vidi mazo uzņēmumu attīstībai.
Mazo uzņēmumu tēma kļuva aktuāla ekonomiskās lejupslīdes sākumā, jo to pastāvēšanai nav tikai ekonomiska, bet arī sociāla funkcija: darbu zaudējušiem, potenciāli uzņēmīgiem cilvēkiem tieši tā var kļūt par alternatīvu bezdarbam.
Kopējais pieejamais finansējums Latvijai šajā plānošanas posmā no 2007. līdz 2013. gadam programmai “Uzņēmējdarbība un inovācijas” ir 737 milj. eiro. Pēdējos divos gados Latvijā ir izvērsti uzņēmējdarbības uzsākšanas un pašnodarbinātības veicināšanas pasākumi. Piemēram, Eiropas Sociālā fonda (ESF) programma “Atbalsts pašnodarbinātībai un uzņēmējdarbības uzsākšanai”, kur kopējais finansējums ir 1,3 milj. latu. Pagaidām tikai grantos ir piešķirti vairāk nekā 200 tūkst. latu, bet vēl nav izmaksāti, tāpēc vēlos aicināt Latvijas atbildīgās iestādes darīt visu, lai ES ievērojamais finansējums iespējami ātrāk sasniegtu gala saņēmējus – Latvijas uzņēmējus.
Šogad beidzas Lisabonas stratēģijas darbības termiņš, un ir plānots pieņemt jaunu ES izaugsmes un nodarbinātības vadlīniju dokumentu “Eiropa 2020″. Tajā par MVU atbalstu ir minēts, ka Eiropā ir jāuzlabo MVU piekļuve vienotajam tirgum, tātad jāveicina MVU spēja sniegt pakalpojumus citās valstīs, jāpanāk uzņēmējdarbības likumu un regulējumu vienkāršošana, ieskaitot tās procedūras, kas ļauj uzņēmumiem atsākt darbību pēc neveiksmes. Paredzams, ka Eiropas Padome šo stratēģiju pieņems jūnijā.”
Jābūt drosmīgākiem un jātiecas uz izcilību
Lai rosinātu radošu, videi draudzīgu un uz uzņēmējdarbību vērstu domāšanu sabiedrībā, EK ir izvēlējusies “Eiropas MVU nedēļas 2010” vēstniekus – uzņēmumus, kas īsā laikā attīstījuši inovatīvas idejas, pierādījuši to dzīvotspēju un turpina veiksmīgi biznesu arī starptautiskā mērogā. Par Eiropas MVU nedēļas “vēstnieci” Latvijā EK ir izvēlējusies SIA “Madara Cosmetics”.
“Varbūt mums visiem šeit būtu jākļūst nedaudz drosmīgākiem – gan esošajiem, gan topošajiem uzņēmējiem,” aicina SIA “Madara Cosmetics” direktore Lotte Tisenkopfa-Iltnere. “Drosmīgākiem radīt labu produktu vai pakalpojumu, iet un pārdot to, skaisti iepakot un pašiem būt pārliecinātiem, ka veiksme un panākumi ir iespējami. Pirms četriem gadiem mēs, četras jaunas meitenes, nodibinājām uzņēmumu, ķeroties pie grūta, radoša, sistemātiska un aizrautīga darba, kas ir novedis pie jūtamiem rezultātiem, jo no zila gaisa 12 eksporta tirgi mums nav nokrituši.
Divus gadus strādājām ar Japānu, divus gadus cīnījāmies, lai iekarotu Šveici. Sākumā ļoti ilgi pūlējāmies, lai iegūtu savu vietu Vācijā, kas ir Eiropas lielākais tirgus gan patērētāju, gan dabisko produktu patēriņa brieduma ziņā. Tas prasīja nepārtrauktus lidojumus, kaulēšanos, smagu darbu, partneru meklējumus. Tomēr tas viss ir paveicams. Ir iespējama Latvijas produktu pārdošana ar uzrakstu “Ražots Latvijā” un zīmolu, kas apliecina – produkts nāk no Baltijas pļavām. Ja to dara ar lepnumu, tad cilvēki to uztver pozitīvi.
Tiklīdz sākām strādāt, mūsu stratēģija bija radīt izcilu produktu, veikt izcilu pārdošanu un panākt, lai tas būtu pasaulē viens no spēcīgākajiem dabiskās kosmētikas zīmoliem. Ja pašā sākumā izvirza mērķi visu darīt izcili un profesionāli, tad var iegūt ļoti labu iznākumu.
Mēs visu laiku esam pētījuši un centušies izmantot visu veidu atbalsta resursus. Man ir bijis gan mentors, gan esam piedalījušies sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta programmā, gan izmantojuši kopumā piecas ES struktūrfondu atbalsta programmas. Varētu to darīt arī paši, bet tad, ja ir kāds līdzfinansējums, tas liek sarosīties un paveikt iecerēto īsā laikā. Jo ir atbildība arī pret finansējuma piešķīrēju, piemēram, termiņi atskaitēm – tas palīdz mobilizēties. Bet gribu teikt, ka šī atbalsta vide nedara brīnumus. Viss smagums ir jāiznes uzņēmējam uz saviem pleciem. Ne apmācības, ne mikrokredīts neatrisinās visus jautājumus, bet tas palīdz saņemties un iegūt labākus rezultātus.
Tad, kad cilvēki par Latvijas uzņēmējdarbības vidi runā – tā nav ērta un uzņēmējus atbalstoša -, es gribētu pretī teikt, ka šeit var strādāt ērti un labi, jo es varu salīdzināt. Mēs vēlējāmies nodibināt uzņēmumu Šveicē, bet pagaidām atteicāmies no šīs idejas, jo tur ir nepieciešamas ļoti lielas investīcijas pamatkapitālā un pastāv ļoti smagnējas un garas birokrātiskās procedūras. Tāpat samērā konkurētspējīgas ir mūsu darbaspēka izmaksas, jo mēs šogad algosim Šveices pilsoni kā savu darbinieku, un kopā ar visiem nodokļiem viņš viens mums izmaksās tikpat daudz, cik trīsdesmit trīs “Madara Cosmetics” darbinieki Latvijā.”
“Latvieši ne pārāk mīl lepoties ar sevi, tieši otrādi – pie mazākās iespējas mēģinām sev birdināt pelnus uz galvas,” L.Tīsenkopfas-Iltneres teikto papildina A.Kampars. “Tāpēc semināru laikā reģionos ar piemēriem un ar skaitļiem es vēlos parādīt, ka Latvijā uzņēmējdarbības vide nav pēdējā vietā pasaulē, bet gluži pretēji – tā paver labas iespējas. Uz radošu domu, uz kaut nelielu inovatīvo aktivitāti vērstiem uzņēmumiem ir paredzama nākotne. Galvenais ir motivēt esošos un nākamos uzņēmējus.”
LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende: “Vērtības ir tās, kuras mūs ved laukā no sastinguma, un izcilība ir viena no mūsu pamatvērtībām. Latvieši ir radoši, sparīgi izdzīvotāji. Ko uzņēmējiem vajag? Vispirms vidi, kas mums jau ir pietiekami sakārtota; mums ir vajadzīgi likumi, mikrouzņēmumu atbalsta programma, lai būtu vienkārši dibināt, vienkārši administrēt un vienkārši likvidēt; mums ir vajadzīga apmācība, un no Eiropas fondiem šogad tam paredzēti 10 miljoni latu. Galvenais ir efektīvi šo naudu izmantot. Tālāk seko pārdošana un eksports. Bet jāsāk ar ticību sev.”
