Matīss: Nav pareizi, ka ostu darbība ir pilnībā atrauta no pašvaldības
Tas nav pareizi, ka ostu darbība ir pilnībā atrauta no pašvaldības, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja Rīgas satiksmes (RS) pagaidu valdes vadītājs, bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
“Raudzīsim, kas notiks šogad pēc straujajām ostu pārvaldības maiņām un jaunas kapitālsabiedrības Ventas osta dibināšanas. Tas nerada uzticību ilgtermiņā investoriem, ja divās naktīs tiek nomainīta visa vadība, izveidots jauns uzņēmums. Nopietnas kompānijas vairākkārt apsvērs līgumu pārslēgšanu vai jaunu noslēgšanu,” norādīja Matīss.
Pēc viņa sacītā, pirmais nelielais rādītāju kritums jau ir bijis, pieļaujot, ka daži uzņēmēji varbūt jau ir nobijušies no sadarbības ar sankcionētiem uzņēmumiem, neskatoties uz to, ka ostas pārvalde ir izņemta ārā no šī saraksta. “Cits faktors ir neziņa par nākotni – šogad plānota vēl viena ostas pārvaldības modeļa maiņa! Ja mainās pārvaldības modelis divās naktīs, divreiz gadā, tad uzņēmējiem nav skaidrs, ar ko slēgt līgumus, kas mainīsies, vai tiks palielināta nomas maksa vai ne, vai būs tādi vai citādi ostas pakalpojumi, kas būs ar ločiem, velkoņiem… Nopietni uzņēmēji nevēlas riskēt – tas ir liels kravu apjoms, investīcijas termināļos,” uzskata bijušais satiksmes ministrs.
“Jau pirms laba laika bija Pasaules bankas pētījums, kur tika analizēta ostu pārvaldība, bija rekomendācijas, kuras tīri politiski visas netika ieviestas. Bet noteikti nav pareizi, ka ostu darbība ir pilnībā atrauta no pašvaldības. Nav tik daudz runa par noteiktu cilvēku esamību valdē vai padomē, bet par attīstības plāniem. Rīgā apmēram 20%, Ventspilī – pat 40% no pašvaldības aizņem ostas teritorijas kopā ar industriālo zonu, augsto tehnoloģiju parkiem, Ventspilī arī lidostu, kas bija ostas pārvaldes administrējamā teritorija. Tā ir milzīga teritorijas daļa, kas tiek atrauta no pilsētas plānošanas, ko pilsēta nekontrolē,” komentēja Matīss.
Viņš atgādināja, ka ostas pārvalde ir publiska atvasināta persona, un, ja šī teritorija tiek nodota kapitālsabiedrībai, tad ar laiku to iespējams privatizēt. “Ar likumu noteikto neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā ir tikai septiņas kapitālsabiedrības, starp kurām ostas pārvaldes nav! Ja tagad visi aktīvi tiek nodoti Ventas ostai, var izdomāt, ka, piemēram, lidosta nīkuļo, neviens nelido, uztaisīs konkursu un pārdos to! Tāda situācija ir iespējama. Tāpēc nevar būt tā, ka daļu pilsētas kontrolē cits, neņemot vērā pilsētas attīstības plānus un intereses, iedzīvotāju intereses,” norādīja Matīss.
“Esmu strādājis gan Ventspils brīvostas, gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē, un, cik atceros, nav bijis neviens jautājums, kas nonāktu līdz balsošanai vai konfliktam starp pašvaldību un valsts pārstāvjiem. Viss tika izdiskutēts, ņemtas vērā abu pušu iebildes un vēlmes, sabalansētas intereses. Tagad vairs nebūs interešu balansa starp valsti un pašvaldībām,” gaidāmo situāciju ieskicēja Matīss.
Foto: Saeimas kanceleja
