Masu medijiem pēdējais laiks izvērtēt savas prioritātes
Mūsdienās arvien nozīmīgāku lomu sabiedrības dzīvē ieņem masu mediji — tie informē par ikdienas svarīgākajiem notikumiem un bieži vien pilda arī izglītojošas vai izklaidējošas funkcijas. Diemžēl, pēdējā laikā masu komunikācijas līdzekļos novērojamas iezīmes, kas liek apšaubīt mediju godaprātu un bezkaislīga sabiedrības informētāja lomu. Proti, arvien biežāk medijos novērojama neviennozīmīgi vērtējama informācija, kurā attiecīgais medijs, visticamāk, lobē vienas puses – politiķa vai uzņēmēja intereses, un atspoguļo vienpusēju viedokli. Paužot savu personīgo nostāju, iespējams, kāda uzdevumā vai tīri savu interešu vadīts, medijs var pilnībā zaudēt sabiedrības uzticību.
Kā liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) aptauja, teju puse jeb 49.0% aptaujāto pamanījuši situāciju, kurā mediji atšķirīgi interpretē vienu un to pašu notikumu, savukārt 30,1% konstatējuši Latvijas masu mediju telpā arī propagandu. Šādi dati rada aizdomas, ka mediju pārstāvji, visticamāk, atspoguļojuši tikai vienpusēju viedokli, iespējams, sagrozījuši vai noklusējuši faktus, un varbūt pat atrodas dažādu politisku vai biznesu interešu paspārnē.
Sabiedrības neuzticība žurnālistiem un medijiem liecina par samilzušām problēmām mediju vidē, atzīst SDTIC projektu direktore Dana Valuškina: “Mūsdienās žurnālisti veido sensacionālus rakstus, kas balstīti uz pieņēmumiem nevis faktiem — tie mediju prestižam nodara neizmērojamu ļaunumu. Sabiedrība aizvien vairāk neuzticas masu mediju objektivitātei un arvien grūtāk tai kļūst atšķirt patiesu informāciju no manipulatīviem pieņēmumiem. Aptaujas rezultāti, kas liecina, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem neuzticas teju 60% valsts iedzīvotāju, pierāda, ka aktuāls kļuvis mediju pozicionēšanās jautājums. Šajā situācijā svarīgi, lai problēma tiktu apzināta un risināta, jo nepārprotami Latvijai ir vajadzīgi analītiskie žurnālisti, kuriem sabiedrība var uzticēties. Cerams, ka aptaujas rezultāti kalpos kā signāls visiem mediju pārstāvjiem un žurnālistu dienas kārtība mainīsies. Jāatzīmē, ka SDTIC turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un tuvāko mēnešu laikā organizēs vairākas, padziļinātas aptaujas par šo tēmu, lai saprastu auditorijas attieksmi un meklētu iemeslus, kas neuzticēšanos medijiem izraisījis, kā arī, lai rastu risinājumus kā mediju uzticamību sabiedrības skatījumā palielināt.
Kā atzīst biznesa psihologs Jānis Roze, ne visi žurnālisti spēj sekot līdzi laikam un bieži vien nākas lasīt rakstus ar vienpusīgu analīzi, kuri piepildīti ar apšaubāmiem vai vismaz diskutabliem faktiem, kā arī ar skaidri redzamiem ietekmes paņēmieniem. Ņemot vērā visus šos faktus, sabiedrības neuzticība medijiem nemaz nav pārsteidzoša, vienlaikus gan psihologs aicina to neuztvert kā nemainīgu viedokli: “Ir vairāki veidi, kā veicināt uzticību medijiem. Pirmkārt, jāizmanto fakti — kuri ir zināmi vai arī viegli pieejami. Otrkārt, izdarīt secinājumus, kas balstīti uz šiem faktiem. Un treškārt — apskatīt lietas būtību no visām pusēm. Kad autors rakstā piemin arī pretēju viedokli un faktus, tas ceļ uzticību un neļauj izglītotiem skeptiķiem iekliegties —„šo faktu noklusējāt! Neticu!”. Internets ļauj ātri noskaidrot un atrast vajadzīgos faktus, ko nevajadzētu aizmirst vienpusēji tendenciozu darbu ražotājiem.”
Mediju atšķirīgais saturs un vienas patiesības atspoguļošana katrā no tiem veicinājusi sabiedrības negatīvu nostāju, uz ko arī norāda fakts, ka teju 60% aptaujāto respondentu uzskata, ka mediji visticamāk nav objektīvi.
Socioloģiskā aptauja liecina, ka neraugoties uz to, ka mediji aizvien ieņem svarīgu lomu cilvēku dzīvē, patērētājs no tiem gaida daudz vairāk par kārtējo “pasūtījumu”, provokāciju, sensāciju vai vienpusēju patiesības imitāciju. Sabiedrības vajadzības ir krietni augstākas par mediju vidē sastopamo populismu, tā ilgojas pēc profesionāla un kvalitatīva satura, redakcionālās neatkarības un viedokļu dažādības. Cerams, ka aptaujas rezultāti kļūs par pagrieziena punktu mediju turpmākai attīstībai un liks tiem pārskatīt savas prioritātes.
Aptauja veikta no š.g. 2. – 4. jūnijam, ar interneta starpniecību aptaujājot 637 Latvijas iedzīvotājus no dažādiem reģioniem, vecumā no 19 – 88 gadiem, no kuriem 91,2 % norādījuši, ka ikdienas saziņai izmanto latviešu valodu. Aptaujā piedalījušies 45,5% respondentu no Rīgas, 25,5% no Vidzemes, 12,7% Kurzemes, 10,6 % no Zemgales un tikai 5,7 % no Latgales.
