Lokomotīvju pirkums pārliecina
Latvijas dzelzceļš (LDz) pamato savu izvēli pirkt padomju laika lokomotīves tik pārliecinoši, ka šķiet – LDz vadītājs nevis ņēmis, bet devis kukuli lokomotīvju pārdevējam, lai tas neļauj šai mantai pazust milzīgā teritorijā, pa kuru stiepjas 1520 mm platuma sliežu ceļi, raksta NRA.lv.
Nu jau bijušais LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis atrodas apcietinājumā «par kukuļa lielā apmērā piedāvājuma pieņemšanu», teikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) paziņojumā. Turpat paskaidrots, ka «kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu». KNAB tomēr neprecizēja, kas tas par iepirkumu. Ja KNAB nedēļu pēc šāda paziņojuma un gandrīz divas nedēļas pēc U. Magoņa aizturēšanas nespēj šo darījumu nosaukt, tad ir pietiekami droši, ka tāda darījuma nav bijis. Ir tikai atrasts pusmiljons nenosakāmas izcelsmes eiro U. Magoņa automašīnā, kad viņš atgriezās no Igaunijas.
Sākotnēji atklātie fakti par U. Magoņa aizturēšanu sarindojās labi pārskatāmā un pieņemamā secībā. Aizturēts, tātad, atgriežoties no Igaunijas, kur LDz ritošā sastāva serviss nopircis četras vecas lokomotīves par pāris miljoniem eiro gabalā no turienes miljonāram Oļegam Osinovskim piederoša uzņēmuma Skinest. Pusmiljons eiro būtu pieņemama atlīdzība pircējam, kas atpircis metāllūžņus par transporta līdzekļa cenu. Tā tas varētu būt ar laikā starp 1985. un 1987. gadu ražotām lokomotīvēm, bet kāpēc gan KNAB nav noorganizējis nevis vispār preses konferenci par U. Magoņa lietu, bet preses konferenci pie metāllūžņu kaudzēm lokomotīvju korpusu formā? Ja šāda pasākuma nav, tad LDz ir tomēr nopircis reālas lokomotīves.
Par LDz pirkumu ir ko brīnīties. No vienas puses, dzelzceļa satiksme Latvijā notiek pa 1520 mm jeb Krievijas platuma sliežu ceļiem, kuriem piemērotus transporta līdzekļus ražo Krievijā. No otras puses, Latvijā drīkst braukāt tikai ES standartiem atbilstoši dzelzceļa transporta līdzekļi, kādus neražo Krievijā, jo tur nekādu ES normu nav. ES normām atbilstošie dzelzceļa transporta līdzekļi tiek ražoti braukšanai pa Eiropas platuma sliedēm. Neatkarīgi no tā, vai LDz pasūtītu jaunas lokomotīves Eiropā vai Krievijā, tā būtu nestandarta produkcija ar tai neizbēgamu sadārdzinājumu un pasūtījuma izpildes paildzinājumu. Sadārdzinājums iznāk tik liels, ka pat ES ir atmetusi ar roku savu sakāpināto prasību izpildei, t.i., ES attīstīto valstu uzņēmumu lobēšanai. ES ir devusi LDz saudzēšanas laiku līdz brīdim, kad tiks nolietotas tās lokomotīves, kuras tika reģistrētas Latvijā tūlīt pēc PSRS sabrukuma, kad nekādu ES normu te vēl nebija. Tas pats attiecas uz visām Baltijā, t.i., tagadējā ES teritorijā reģistrētajām lokomotīvēm, taču to skaits ir ierobežots.
Ir zināma tikai viena Baltijas valstu lokomotīvju parka papildināšana ar vācu firmas Siemens lokomotīvēm, par ko Neatkarīgā rakstīja 2007. gada 22. oktobrī: «Lietuvas valstij piederošais dzelzceļa uzņēmums ir sācis saņemt savas 34 pasūtītās kravas vilcienu dīzeļlokomotīves ER20 CF kopā par 130 miljoniem eiro.» Tātad – viena jauna lokomotīve maksātu 130 / 34 = 3,8 miljonus eiro, bet ar to domāta viena lokomotīves sekcija atšķirībā no LDz pirkuma, kur – jā, gan vecas, gan mazāk jaudīgas – lokomotīvju sekcijas pirktas par miljonu eiro gabalā. Uz vēl citiem parametriem norādīja LDz ritošā sastāva servisa Tehnisko projektu daļas vadītājs Fjodors Mihailovs. Šobrīd Siemens vairs nedrīkst ražot tādas pašas lokomotīves kā Lietuvai, jo ES prasa jaunos transporta līdzekļos iebūvēt dzinējus, kas vismaz teorētiski rada mazāk izmešu. Ja LDz tagad pasūtītu Siemens jaunas lokomotīves pēc Lietuvas prototipa, tad divsekciju lokomotīves par apmēram 8 miljoniem eiro gabalā būtu dabūjamas pēc gadiem trim. Lietuvas prototips Latvijai nav piemērots, jo šejienes vilcienu līnijas izbūvētas 57 vagonu jeb 850 metru sastāviem, kamēr lietuvieši vismaz uz Klaipēdas ostu velk 71 vagonu jeb 1050 metru sastāvus. Šādam sastāvu garumam atbilstošs vilcējs ir Siemens lokomotīvju pāris. Viena Siemens lokomotīve Latvijas sastāvus nepavilktu, bet divām būtu pārmērīga jaudas rezerve, t.i., pārvadājumu sadārdzinājums. Prasība konstruēt tieši Latvijai piemērotas lokomotīves nozīmētu, ka LDz būs jāmaksā nezin cik par lokomotīvēm nezin kad. Jautājums nav par to, kāpēc LDz izlēma pirkt LDz piemērotās 2TE116 lokomotīves, bet kā tās gadījās LDz pa ķērienam.
Arnis Kluinis
