LM: Vispirms ar darbu jānodrošina vietējie, tad varam runāt par aktīvu viesstrādnieku piesaisti
NRA.lv saruna ar Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietnieci, ES Nodarbinātības komitejas vadītāju Ilzi Zvīdriņu.
– Kas šobrīd vērojams darba tirgū Latvijā?
– Jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka šobrīd NVA ir reģistrēti 59 500 bezdarbnieku jeb reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ir 6,4% [salīdzinājumam – aprīlī tas bija 6,7%, bet pirms gada nepilni 8%]. Tiesa gan, ir vērojamas ļoti izteiktas reģionālās atšķirības, piemēram, kamēr Rīgā rādītājs ir 4,2%, tikmēr Latgalē – 15%. Redzam, ka pieaug NVA reģistrēto vakanču skaits – šobrīd pieejamas ir 19 500 vakances, kas ir divas reizes vairāk nekā pirms gada. Visgrūtāk tās aizpildīt Rīgā – tikai 34% vakanču izdodas aizpildīt mēneša laikā, 66% gadījumu darbinieka meklējumi ir ilgāki. Visvairāk darbinieku tiek meklēti būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, transporta jomā. Joprojām daudz vakanču ir vienkāršajās profesijās, piemēram, aktīvi tiek meklēti palīgstrādnieki, apkopēji un līdzīgu profesiju pārstāvji.
Ļoti liela kadru mainība ir mazumtirdzniecībā – liels ir gan reģistrēto bezdarbnieku skaits, kam pēdējā darba vieta bijusi tieši šī joma, gan daudz brīvo vakanču. Mēs šo lielo mainību saistām galvenokārt ar darba vietu kvalitātes un algu jautājumu.
Gadu gaitā mainījies arī bezdarbnieka profils – pieaudzis ir personu ar invaliditāti īpatsvars bezdarbnieku rindās, kā arī mums ir ļoti liels bezdarbnieku skaits, kuru vecums ir 50+ (40% no kopskaita). Savukārt ilgstošie bezdarbnieki (bez darba ir ilgāk par gadu) ir ap 30%, vairākums no viņiem iepriekš veikuši vienkāršus darbus. Kopumā gan jāteic, ka samazinās bezdarba ilgums – ja 2014. gadā vidēji personas bez darba bija 205 dienas, pērn – 177 dienas. Vēl būtiskāks kritums ir tieši grupā Personas ar invaliditāti – sarukums no 432 līdz 267 dienām.
Jāpiemin arī, ka gadu no gada Latvijas darba tirgū pieaug strādājošo īpatsvars, kuri pārkāpuši 50 gadu slieksni, tikmēr jauniešu kļūst mazāk.
– Kas ir pieprasītāki – zemāka, vidēja vai augsta līmeņa speciālisti?
– Pieprasījums ir visos kvalifikācijas līmeņos. Nenoliedzami uzņēmumi modernizējas, arvien vairāk domā par produktivitātes celšanos, pieaug arī prasības attiecībā pret darbiniekiem. Arvien biežāk darba devēji prasa datorprasmes, tāpat viņi sagaida labas latviešu valodas zināšanas, saskarsmes un komunikācijas prasmes, tiek prasītas arī krievu valodas zināšanas, autovadītāja apliecība.
– Bez darba ir ap 60 000 personu. Lūk, brīvās darba rokas, ko tik ļoti vajag darba devējiem. Kādi šobrīd ir aktuālākie projekti, programmas, kas veicina viņu atgriešanos apritē?
– Mēs principā īstenojam tādus pašus aktīvas darba tirgus politikas pasākumus kā citas Eiropas Savienības valstis, galvenokārt šim mērķim piesaistot Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Atbalsta formas ir dažādas, piemēram, subsidētā nodarbinātība, mācību dažādi pasākumi (programmas tiek katru gadu koriģētas, ņemot vērā darba tirgus prognozes, piemēram, tagad netiek vairs apmācīti pavāri, lietveži, mazumtirdzniecības pārdevēji, bet papildināts būvniecības profesiju klāsts un specialitātes apstrādes rūpniecībā). Pieejamas arī konsultācijas, algotie pagaidu darbi, uzņēmējdarbības uzsākšanas programma. Visas aktivitātes notiek caur NVA, tur arī iespējams uzzināt detalizētu informāciju – kur, kas un kā var pieteikties. OECD veiktais pētījums, kas analizē pasākumu ilgtermiņa ietekmi uz nodarbinātību, algu, apliecina, ka personām, kas iesaistījušās kādā no programmām, šie rādītāji ir daudz labāki.
Īpaši jauniešu auditorijai kopš 2014. gada piedāvājam Jauniešu garantiju [iespēja apgūt profesiju, gūt pirmo darba pieredzi, saņemt karjeras konsultācijas utt.].
– Jauniešu garantija šogad noslēdzas. Turpinājums būs?
– Jauniešu garantija bija ES līmeņa iniciatīva, kam tika piešķirts arī finansējums. Tagad Latvijā jauniešu nodarbinātība tiek vērtēta kā laba [ES vidējais jauniešu bezdarba līmenis (Eurostat aprīļa dati) – 15,3%, Latvijā – 11,8%], tādēļ papildu naudu programmas turpināšanai vairs nesaņemsim. Taču pasākumi turpināsies. Vispirms gan gribam saņemt jaunākos OECD datus, lai saprastu, kā pasākumus padarīt vēl efektīvākus.
– Minējāt, ka zemākais reģistrētā bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā, bet augstākais – Latgales reģionā. Cik aktīvi tiek domāts par darba tirgus mobilitāti?
– Esam ieviesuši reģionālās mobilitātes atbalsta programmu, tas nozīmē, cilvēks četrus mēnešus pēc darba attiecību uzsākšanas var saņemt līdz 400 eiro transporta izdevumu segšanai, īrei. Kad šo programmu ieviesām, pašvaldībām bija iebildumi, jo tās satraucās, ka vietējie dosies strādāt uz Rīgu, tādēļ līdz pat šā gada martam mobilitāte bija iespējama vien reģiona robežās. Vispieprasītākā šī programma bija Latgales reģionā. Bet kopš marta reģiona robežas ir atceltas – cilvēks var doties arī uz Rīgu, jo, kā zināms, aptuveni 70% no brīvajām vakancēm piedāvā Rīga vai Rīgas reģions. Pērn atbalsta programmu izmantoja aptuveni 250 cilvēku. Lai pieteiktos programmai, darbavietai jābūt vismaz 15 kilometru attālumā no cilvēka dzīvesvietas.
– Vai plānots šo summu palielināt? Vidēji 100 eiro mēnesī nav ļoti liela nauda….
– Domājam par iespēju pagarināt šo atbalstu līdz sešiem mēnešiem. Vēl notiek diskusijas. Lauksaimniecības sektors rosina šādu programmu ieviest sezonas darbu veicējiem – tad šis atbalsta periods būtu īsāks.
– Nesen Sustento rīkoja diskusiju Vai cilvēki ar invaliditāti ir vajadzīgi Latvijas darba tirgum? Tur izkristalizējās, ka viens no šķēršļiem, kas nesekmē darba devēju interesi par cilvēkiem ar invaliditāti, ir Darba likuma 109. panta 2. daļa, kas nosaka – darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti. Šī norma ļoti baida darba devējus. LDDK uzskata, ka šī norma būtu transformējama, jo pašreizējā redakcijā tā abām pusēm nāk par sliktu. Arī labklājības ministrs Jānis Reirs piekrita – 109. panta 2. daļa ļoti apgrūtina cilvēku ar invaliditāti integrāciju darba tirgū un tas būtu jākoriģē. Problēma ir apzināta, ko tālāk?
– Aprīļa beigās Rīgā tikās vairāku ES valstu pārstāvji, un viens no jautājumiem bija par šo darba tiesisko attiecību regulējumu. Bija valstis, kas sacīja – šo nosacījumu ir atcēlušas, bet tas nav būtiski uzlabojis personu ar invaliditāti nodarbinātību. Jā, darba devēji gana bieži atsaucas uz šo Darba likuma pantu, bet bieži vien tie ir tikai aizbildinājumi. Notiek diskusijas par to, ka 109. panta 2. daļu varētu koriģēt, nosakot, ka personām ar invaliditāti ir ilgāks darba uzteikšanas termiņš – nevis viens, bet divi mēneši, zinot, ka jauna darba atrašana viņiem prasa ilgāku periodu nekā citām nodarbināto grupām.
Personām ar invaliditāti piedāvājam iesaistīties subsidētās nodarbinātības programmā, tās ietvaros tiek pielāgota darba vieta, kā arī subsīdijas darba algai ir lielākas nekā citām grupām. Šobrīd gan tiek apspriests jautājums par subsīdiju diferencēšanu atbilstoši invaliditātes smagumam.
Cilvēki ar invaliditāti var iesaistīties arī mentora atbalsta programmā, ko īstenojam sadarbībā ar nevalstisko sektoru.
Šobrīd nav vienprātības jautājumā, vai vajadzētu ieviest kvotu sistēmu, tas ir, darba devējam obligāti atbilstoši strādājošo skaitam noteikts procents jānodarbina arī personas ar invaliditāti. Darba devēji šo ideju īpaši neatbalsta. Citās valstīs šāds nosacījums ir, turklāt, ja darba devējs to neizpilda, jāmaksā sods. Taču liela daļa tik un tā labāk izvēlas samaksāt sodu, nekā nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti.
– Mums ir ļoti liels bezdarbnieku skaits, kuru vecums ir 50+. Vai šai mērķauditorijai ir speciālas atbalsta formas?
– Statistika apliecina – ja cilvēks pirmspensijas vecumā paliek bez darba, tad ir ļoti augsta varbūtība, ka viņš kļūst par ilgstošu bezdarbnieku. Tāpēc ir svarīgi veikt preventīvu darbu, lai cilvēkam darba vieta saglabātos pēc iespējas ilgāk. Piemēram, NVA drīzumā sāks īstenot aktīvās novecošanās projektu. Tā mērķis ir veikt auditus uzņēmumos, lai saprastu, kas ir jāveic, lai strādājošo darba mūžu varētu paildzināt, piemēram, pielāgojot darba vietu. Projektā tiks iesaistīti arī personālvadības speciālisti, arodārsti.
– Viesstrādnieki, mākslīgais intelekts, roboti – varbūt šie ir atslēgvārdi, lai aizpildītu brīvās vakances?
– Vispirms tomēr ir jāfokusējas uz vietējo darbaspēku un viņu maksimālu iesaisti darba tirgus procesos. Mums ir vēl iekšējās rezerves, kam piedāvāt darbu. Darba devējiem, kas izsaka vēlmi piesaistīt viesstrādniekus, NVA sākotnēji piedāvā vietējos cilvēkresursus. Bet redzam, ka Latvijā viesstrādnieku kļūst arvien vairāk – ja 2016. gada 1. janvārī bija izsniegtas 3596 derīgas darba atļaujas, 2017. gada janvārī – 4400, šā gada janvārī – 5446. Visvairāk viņi tiek nodarbināti sauszemes transporta pakalpojumu nozarē, ražošanā. Iebraucēji galvenokārt ir no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, bet ir arī no eksotiskākām zemēm kā Indija, Filipīnas, Ķīna.
Šobrīd ir apstiprinātas 237 profesijas, kur darba tirgus tests ir atvieglots, piemēram, vakancei NVA jābūt reģistrētai vismaz desmit dienu, nevis mēnesi. [Latvijā personām, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, tiek piemērots «darba tirgus tests», kas sastāv no divām daļām – algas nosacījuma (vispārējais nosacījums ar atsevišķiem izņēmumiem pašreiz ir vidējā alga tautsaimniecībā) un vakances reģistrēšana, lai pārliecinātos, vai tiešām vietējais darbaspēks nevēlas tādu vakanci aizpildīt.] Apstiprinātās profesijas ir jomās, kur patiešām Latvijā ir problemātiski atrast augstas kvalifikācijas speciālistus.
Attiecībā uz robotiem nākotnē noteikti būs profesijas, kuras varēs automatizēt, piemēram, ražošanā, un šīs pārmaiņas visvairāk skartu vidējas kvalifikācijas strādājošos. Viņu roku darbs var tikt aizstāts ar robotiem, turklāt šī tendence var pastiprināties, ja spiediens uz algu kāpumu būs vēl izteiktāks.
***
UZZIŅAI
Ko signalizē darba tirgus prognozes turpmākiem gadiem?
• NVA īstermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka tuvākā gada laikā vispieprasītākās profesijas būs veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi, smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji, tirdzniecības pārstāvji, administratīvie un finanšu vadītāji, vieglo automobiļu, taksometru un mazietilpīgo kravas automobiļu un mikroautobusu vadītāji, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, vecākie pārdevēji, noliktavu darbinieki, mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontatslēdznieki, viesmīļi, datu ievadīšanas operatori. grāmatvedības speciālisti, krāvēji, politikas pārvaldības vecākie speciālisti, autobusu, trolejbusu un tramvaju vadītāji, virtuves strādnieki.
• Savukārt saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm – līdz 2022. gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 tūkstošiem, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%. Tomēr tautsaimniecības attīstību arvien būtiskāk ietekmē neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – veidojas speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo izglītību.
Līga Nestere
Foto: Pixabay