Lēmums par krimināllietas sadalīšanu uzskatāms par viltotu
Izvērtējot t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sastāva pieņemtos lēmumus, advokāte Irina Kauke atklājusi rupjus cilvēktiesību pārkāpumus, īpašu labvēlības nodrošināšanu prokuroriem un svarīgus procesuālus dokumentus, kuri esot uzskatāmi par viltotiem.
Piemēram, izpētot prokuroru lēmumu par krimināllietas sadalīšanu, tā pavadošos dokumentus un tā tapšanas apstākļus, I. Kauke debašu runā Rīgas apgabaltiesā secināja, ka dokuments, «kas ir apvienotās krimināllietas pamatdokuments, neatbilst patiesībai un līdz ar to uzskatāms par viltotu. Nedz lēmums par lietas sadalīšanu, nedz tā pielikums līdz šodienai procesuāli nav izlabots, jo lēmumu nav iespējams izlabot vai grozīt ar prokurora vēstuli».
NRA.lv vēsta, ka advokāte tiesai atgādināja, ka jau t.s. Lemberga prāvas pirmajā tiesas sēdē – 2009. gada 16. februārī – aizstāvība pieteica lūgumu. Tajā norādīts, ka tiesai nodotā krimināllieta ir strukturēta tā, ka nav iespējams īstenot tiesības uz aizstāvību un izvēlēties aizstāvības pozīciju. Daļa dokumentu nav pārtulkoti latviešu valodā vai pārtulkoti nepareizi. Daļai no krimināllietas materiāliem, kas tika izdalīti attiecīgi no tā dēvētā Ventspils amatpersonu kriminālprocesa (pamatlietas, no kuras izdalīti citi kriminālprocesi) un tā dēvētās Aivara parka krimināllietas, būtu jāatrodas tiesai nodotajā lietā, kura iesaukta par Lemberga krimināllietu, tomēr šie materiāli tajā neatrodas, kā arī neatrodas arhīva lietā un to atrašanās vieta nav zināma. Viņa uzsvēra, ka tiesai nodotajā lietā atrodas tikai liecinieku un cietušo papildu liecību protokoli, bet sākotnējo liecību protokolu tajā nav. Tie neesot arī arhīva lietā, un šo dokumentu atrašanās vieta neesot zināma. I. Kauke uzsvēra, ka jau tiesvedības sākumā visi apsūdzēto advokāti iesniedza tiesai lūgumus izprasīt no Latvijas Ģenerālprokuratūras trūkstošus materiālus. Tiesa 2009. gada 17. martā lūgumus apmierinājusi, taču, neraugoties uz šo tiesas lēmumu, tas «tā arī nekad netika izpildīts».
Advokāte atgādināja par Ģenerālprokuratūras nievājošo attieksmi pret tiesu t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanās sakarā. 2009. gada 1. aprīlī pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Andis Mežsargs nosūtījis tiesai atbildi, kurā viņš atzinies, ka dokumenti, kuriem bija jāatrodas tiesā izskatāmās krimināllietas materiālos, «tur neatrodas, jo netika izdalīti». «Viņš atteicās iesniegt tiesai pārējos dokumentus, pamatojot savu atteikumu ar izmeklēšanas noslēpumu, neskatoties uz to, ka par tiesas lēmuma apzinātu nepildīšanu Latvijas Krimināllikuma 296. pantā ir paredzēta kriminālatbildība.»
Advokāte tiesai atgādināja, ka 2009. gada 18. maijā A. Lembergs tiesas sēdē pieteicis iebildumus pret sēdes priekšsēdētāja rīcību. Tā izpaudusies tiesas sēdes priekšsēdētāja nereaģēšanā uz to, ka «prokuratūra atklāti un tīši atteicās pildīt tiesas lēmumu, kā arī pieļāva atklātu necieņu pret tiesu, norādot sava atbildē, ka tiesas sēdes pieprasījumam trūkst tiesiskuma».
I. Kauke norādīja, ka 2009. gada 22. maijā tiesnesis Boriss Geimans nosūtījis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajam departamentam uz tiesas lēmumu balstīto kārtējo pieprasījumu, kurā lūdzis iesniegt tiesai virkni dokumentu. Arī šo tiesas pieprasījumu prokurori nav pildījuši. A. Mežsargs nosūtījis tiesai vien atbildi, kurā «atteicās izsniegt tiesai pieprasītus dokumentus, atklāti un tīši nepildot tiesas lēmumu».
Šie un citi apstākļi advokātei ļāvuši secināt, ka lēmums par krimināllietas sadalīšanu uzskatāms par viltotu. Kā uzsvēra I. Kauke, joprojām nav iespējams spriest, kurā procesā atrodas patiesības noskaidrošanai nepieciešamie dokumenti: «Tie nav pieejami pat tiesai, kas iztiesā krimināllietu, un nav garantijas, ka šie dokumenti nav apzināti slēpti kriminālprocesā Nr. 1281003205, (t.s. Ventspils amatpersonu krimināllieta), līdz ar ko būtiski pārkāptas Kriminālprocesa likuma 20. panta garantētās tiesības uz aizstāvību.»
Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats
Foto: F64
