LDDK: cīņa pret ēnu ekonomiku – vai izdosies panākt lūzuma punktu?

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) tiekoties ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem apvienotās sēdes laikā pārrunāja, kā nodrošināt valsts ekonomisko aizsardzību pret trešu valstu nelegālo preču intervenci, tai skaitā no alkohola, degvielas un tabakas izstrādājumiem.

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Ēnu ekonomika, tai skaitā kontrabanda, nav tikai abstrakts skaitlis, bet reāla nauda, kas neienāk nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā, liekot legālajam biznesam šķēršļus uz godīgu konkurenci, tai skaitā uz attīstību un iedzīvotājiem samazina pieeju valsts pakalpojumiem un to kvalitātei. Mēs sagaidām, ka Saeimas deputāti ņems vērā LDDK izteiktos priekšlikumus un vienosies par turpmāku to virzību apspriešanai un lēmumu pieņemšanai, piemēram, izvirzīt vienotu sasniedzamo mērķi samazināt līdz 2018.gadam ēnu ekonomiku līdz 20% no IKP, attiecīgi palielinot valsts budžeta ieņēmumus no kontrabandas un proporcionāli samazinot nodokļu slogu.”

Saeimas deputāti tika iepazīstināti ar alkohola, tabakas un degvielas nozaru pārstāvju vērtējumu par kontrabandas apjomiem Latvijā.

Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas dati, par šī gada pirmajā pusgadā konfiscētajiem nelegālas izcelsmes alkohola izstrādājumiem, liecina, ka tas veidojis mazāk nekā 1% no kopējās alkohola aprites, kuras apjomu veido legālā dzērienu tirgus apjoms un starptautisko pētījumu aplēses, ka nelegālais alkohola patēriņš šobrīd veido vismaz 32% kopējā patēriņa – valsts neiekasē 25 miljonus latu akcīzes un PVN nodokļu veidā

Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija valdes loceklis, Valters Kaže: „Kā pozitīvu soli sakārtošanas virzienā gribētu atzīmēt to, ka šī gada janvārī stājās spēkā ierobežojumi privātpersonām akcīzes preču ievešanai Latvijā, no kuriem galvenais ieguvums pamatā ir tas, ka valsts pirmo reizi pēc ilgiem laikiem parādīja savu vēlmi sakārtot procesus un ieviest stingrāku kontroli pierobežā. Tas ir labs sākums, taču tajā pašā laikā – diemžēl, tikai „piliens jūrā”. Nākamajam solim jābūt aktīvai nelegālā alkohola tirgus apkarošanai. Legālā alkohola nozare, kas ir nozīmīgs nodokļu maksātājs un darba devējs, ir nobažījusies ne tikai par zaudējumiem, ko nelegālais alkohols nodara valsts tautsaimniecībai, bet arī nopietno apdraudējumu sabiedrības veselībai. Tāpēc aicinām tieši nelegālā alkohola aprites aspektu skatīt kā prioritāti, apsverot likumdošanas iniciatīvas, un esam gatavi atbalstīt uz šo prioritāti vērstas programmas.”

SIA Philip Morris Latvija korporatīvo attiecību vadītājs Juris Stinka: „Nozares dati rāda, ka pēdējā laikā tabakas izstrādājumu nelegālā tirgus apjoms pakāpeniski samazinās, kas liecina par to, ka likumdošanas iniciatīvas un aktīvs tiesību aizsardzības iestāžu darbs ir devis rezultātus. Tomēr Latvijā vēl joprojām ir visaugstākais nelegālo tabakas produktu īpatsvars starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, sasniedzot 32%, turklāt legālajā tirgū ir iestājusies stagnācija, kas tiešā veidā ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Pēc aptuvenā nozares novērtējuma pateicoties tabakas izstrādājumu nelegālajam tirgum Latvijas budžetā katru gadu netiek iekasēti 80 miljoni latu. Tāpēc tabakas legālie izstrādājumu ražotāji un tirgotāji aicina saglabāt akcīzes preču kontrabandas apkarošanu kā visaugstāko prioritāti arī turpmāk un rūpīgi izvērtēt dažāda veida iniciatīvas, kas varētu pasliktināt legālās uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju.”

Degvielas tirgotāji uzsver, ka nelegālajā tirgū esošā degviela rada valsts budžetam neiekasētos ieņēmumus akcīzes un PVN nodokļu veidā līdz 70 miljoniem latu gadā.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns: „Degvielas ražošana nenotiek Latvijā – visa nelegāli izplatītā prece ir ievesta no kaimiņvalstīm. Īpatnība ir tāda, ka Latvijas robežu lielākā daļa no šīs degvielas šķērso legāli (piemēram, ievedot savām vajadzībām), bet jau tālāk iekšzemē notiek tās nelikumīga realizācija, izvairoties no nodokļu nomaksas. Un tas jau ir labi organizēts nelegālais tīkls. Tāpēc ir jāpastiprina valsts tiesībsargājošo institūciju pievēršanās tieši šo nelegālo realizācijas vietu atrašanai un likvidēšanai.”

LDDK jau vairākus gadus vērš Saeima deputātu, valdības pārstāvju un atbildīgo institūciju vadītāju uzmanību uz ēnu ekonomikas īpatsvaru attiecībā pret IKP, kas kontrabandas jomā nav būtiski samazinājies pēdējo 2 – 3 gadu laikā, lai arī ir izstrādāti dažādi plāni, tai skaitā arī kontrabandas mazināšanai.

LDDK aicināja deputātus vienoties par sekojošiem uzdevumiem:

• Izvirzīt kā prioritāti ekonomiskās robežas aizsardzību pret trešo valstu nelegālo preču intervenci.
• Jāpanāk vienotas metodoloģijas izveide, lai izmērītu ēnu ekonomikas īpatsvaru kontrabandas jomā un novērtētu sasniegto.
• Pārskatīt esošo likumdošanu, lai panāktu efektīvāku un stingrāku sodu sistēmu, kā arī izskaustu radikālas likumdošanas normas, kas mazina legālās nozares konkurētspēju, vienlaicīgi veicinot nelegālā biznesa attīstību.
• Stiprināt horizontālo sadarbību starp kontrolējošajām iestādēm.
• Resursu pārdale tām institūcijām, kur tie nes vislielāko atdevi, tai skaitā cilvēkresursiem (motivācijas sistēmas izveide).
• Tehnoloģiju ieviešana, lai mazinātu cilvēkresursu faktoru kontroles funkciju nodrošināšanā.
• Panākt tiesu sistēmas efektivitāti.
• Memoranda “Nodokļu politikas pamatnostādnes 2011. – 2013.gadam” izpilde.

Lai nodrošinātu finanšu noziegumu apkarošanu un mazinātu neveselīgu konkurenci starp tiesību aizsardzības iestādēm, LDDK ir ierosinājusi izveidot īpašu starpresoru struktūrvienību (tajā iekļaujot nozaru pārstāvjus), piemēram, Ministru prezidenta pakļautībā. Starpresoru struktūrvienība nodrošinātu vienotu analītisko darbu, kopīgu organizētu operāciju veikšanu uz robežas un iekšzemē, kopējas datu bāzes lietošanu, tehniskā aprīkojuma izmantošanu, apmācību organizēšanu un starptautisko sadarbību. Šādu rekomendāciju visām ES dalībvalstīm sniedza ES Padomes ziņojums par savstarpēju izvērtējumu attiecībā uz finanšu noziegumiem un finanšu izmeklēšanu.