LDAA: jo ātrāk uzsāks piegādājamo un līdzi ņemamo produktu marķēšanu, jo labāk sabiedrības veselīgumam
Saistībā ar nesen publiski pausto Zemkopības ministrijas (ZM) atbalstu iniciatīvai arī uz piegādājamo un līdzi ņemamo ēdienu iepakojumiem labprātīgi jau šobrīd norādīt produktu sastāvdaļas, negaidot trīs gadu pārejas periodu līdz šī prasība būs obligāta, Latvijas Diētas ārstu asociācijas (LDAA) vadītājs Dr. Andis Brēmanis aicina pēc iespējas ātrāk uzsākt šo produktu marķēšanu, tādējādi patērētājam sniedzot objektīvu informāciju sabalansētas ikdienas ēdienkartes veidošanai.
LDAA atzinīgi vērtē picērijas „Pica Lulū” iniciatīvu
LDAA vadītājs A. Brēmanis norāda, ka Latvijas iedzīvotāji, iegādājoties pārtiku arvien biežāk un rūpīgāk iepazīstas ar produktu marķējumā norādīto informāciju, ne tikai cenu, kā tas bija novērojams vēl gadus divus trīs iepriekš. Līdz ar to ilgtermiņā ieguvēji viennozīmīgi būs tie pārtikas produktu ražotāji un sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kas klientam sniegs maksimāli precīzu un plašu informāciju par pārtikas produktu, neatkarīgi vai tā ir fasēta vai nefasēta.
Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs: „Esmu gandarīts par tendenci sabiedrībai ar vien vairāk rūpēties par savu veselību, tostarp izvērtējot pārtikas iegādi galvenokārt pēc tādiem kritērijiem kā produkta sastāvs un izcelsme. Tādēļ viennozīmīgi atbalstāma ir „Pica Lulū” iniciatīva norādīt produktu sastāvu arī uz piegādājamo un līdzi ņemamo ēdienu iepakojuma. Pirmkārt, ikvienam ir tiesības zināt, kāds ir patērētā produkta sastāvs, kaut vai ikdienas uzturvērtības devas aprēķinam. Otrkārt, tā ir iespēja pēc personīgiem ieskatiem izvērtēt produkta izejvielu izcelsmi un kvalitāti pirms produkta iegādes. Treškārt, šāda iniciatīva patērētājam sniegs informāciju par alergēnu klātbūtni produktā, kas ir īpaši svarīgi, ja cilvēkam ir alerģija.”
Asociācijas vadītājs A. Brēmanis norāda, ka obligātas marķējuma prasības uz jebkura ēdiena, tostarp nefasēta ēdiena (līdzi ņemama, piegādājama u.c.) iepakojuma veicinātu produktu kvalitātes uzlabošanos, jo pircējs visupirms izvērtētu nevis ēdiena „kārdinošo vizuālo noformējumu un smaržu”, bet gan satura kvalitāti un izcelsmi. Nenoliedzami, tas varētu veicināt arī vietējās izcelsmes produktu patēriņu.
A.Brēmanis: „Ikdienas novērojumi rāda, ka lietošanai gatavās pārtikas sastāvā bieži sastopami nevajadzīgi daudz tauki vai cukurs, lielāks daudzums sāls vai kādas pārtikas piedevas, kas nepieciešamas produkta realizācijas termiņa, izskata, konsistences vai citu īpašību nodrošināšanai. Uz vairākām pārtikas produktu grupām jau šobrīd attiecas stingras likumdošanas prasības attiecībā uz minēto sastāvdaļu norādīšanu marķējumā, taču šādu nosacījumu nav attiecībā uz gataviem ēdieniem līdzi ņemšanai un to piegādēm. Līdz ar to atbalstāma ir ikviena aktivitāte, kas veicinātu caurspīdīguma principu arī nefasētās pārtikas produktu segmentā.”
