LCB: Ceļu būvētāji, visu laiku dzīvojuši kā narkomāni uz Eiropas naudas
Saeimas vēlēšanas radījušas virkni neskaidrību par to, kādā apjomā un no kādiem resursiem tiks finansēta ceļu būve un ceļu remonti nākamajos gados, intervijā Latvijas Radio atzina biedrības “Latvijas Ceļu būvētāja” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Kā zināms, biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) pirms Saeimas vēlēšanām aicinājusi valdības vadītājus iespējami ātrāk viest skaidrību par to, kā un kādā apjomā un no kādiem resursiem tiks finansēta ceļu būve un ceļu remonti 2020. gadā. Beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, kas gadiem ilgi ir turējis nozari virs ūdens, 2020. gadā Latvijas valsts budžetā izveidosies aptuveni 200 miljonu eiro liels iztrūkums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Neskaidrība gan par šo jautājumu ir joprojām. Kā intervijā Latvijas Radio atzina Bērziņš, pēc vēlēšanām ceļu būvnieku vidū valda satraukums ne tikai ar to, kādas reformas tiks valstī turpinātas, bet arī kādas būs nākamā gada valsts budžeta aprises.
“Mums jau vakar vajadzēja pasūtīt projektus, lai, piemēram, 2020.gadā sāktu kaut ko būvēt. Bet 2020.gads mums ir tukšums. Mums ir ļoti liels kritums budžetā, un Finanšu ministrija to zina. Un vēl grūtāks būs 2021.gads, kad faktiski tikai acīmredzot sāksies sarunas par nākošo Eiropas Savienības plānošanas periodu, un tur mums ir kritums. Un kritums ir tāpēc, ka beigusies Eiropas Savienības šā gada nauda,” sacīja Bērziņš, norādot, ka “ceļu būvētāji, visu laiku dzīvojuši savā ziņā kā narkomāni uz Eiropas naudas.”
Pēc viņa sacītā, valdība ceļu būvniekiem tā arī nav iedevusi solītos 480 miljonus eiro. “Ceļu būves nozarei pašlaik ir svarīgi saprast valsts ieceres attiecībā uz tēriņiem ceļiem,” piebilda Bērziņš.
Kā zināms, Latvija atrodas 107. vietā 137 valstu konkurencē 2017. – 2018. gada Globālajā konkurētspējas indeksā. Kā uzskata biedrība, zemā vieta ceļu stāvokļa rādītājā diemžēl ir objektīvs valsts attieksmes rezultātu novērtējums.
Latvijas slīdēšana uz leju ceļu kvalitātes novērtējumā (95. vieta pagājušajā gadā) ir sekas valsts nepietiekamajam finansējumam un ceļu lietotāju samaksāto nodokļu izmantošanai ar ceļiem nesaistītām vajadzībām. Valstī uz ceļiem neveikto darbu deficīts aug, un, ja nenotiks būtisks pagrieziens attieksmē, ceļu kvalitāte turpinās pasliktināties.
Foto: Pixabay
