LB prezidenta amatam nosaka rāmjus
Joprojām noslēpumā tītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lieta, kuras ietvaros viņu tur aizdomās par kukuļa izspiešanu, iedvesmojusi Saeimas deputātus jaunam likumprojektam, kas noteiks bankas prezidenta pilnvaru termiņu ierobežojumus un iespēju apturēt tā pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.
Neatkarīgā jau vēstīja – mēģinājumā pierādīt starptautiskajai sabiedrībai, ka tai nav pieņemama aizdomās turamā I. Rimšēviča atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā, kamēr viņu tur aizdomās smaga nozieguma izdarīšanā, Saeima pieņēma lēmumu, kurā aicināja viņu no amata atkāpties, raksta NRA.lv.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajām likuma normām cita instrumenta I. Rimšēviča ietekmēšanai parlamentam nebija. Arī šo mēģinājumu I. Rimšēvičs, nosaucot par politiska spiediena izdarīšanu, vērā neņēma. Tāpēc Vienotība sadarbībā ar Nacionālo apvienību nāca klajā ar priekšlikumu grozīt likumu par Latvijas Banku un noteikt ne tikai maksimālo termiņu skaitu, kurus persona var ieņemt bankas prezidenta amatu, bet arī iestrādāt likumā normu, kas ļaus atstādināt bankas prezidentu uz laiku.
Grozījumi likumā, kurus ceturtdien Saeima apstiprināja pirmajā lasījumā, paredz noteikt, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā.
Tāpat likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Šādos gadījumos pilnvaras tiktu apturētas uz laiku, kamēr stāsies spēkā tiesas spriedums vai lieta tiktu izbeigta.
Likumu arī papildinās ar nosacījumiem, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam un viņa vietniekam. Likumprojektā cita starpā noteikts, ka Latvijas Bankas prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Ja centrālās bankas vadība neatbilstu šiem nosacījumiem, Saeima varētu rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata.
Pašlaik Latvijas Bankas likumā noteikts, ka Saeima Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos pausts: tikai tad, ja centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.
Pret šo likumprojektu balsojošie deputāti norādīja, ka šādi sodīt cilvēku, kas nav notiesāts, nav pieņemami un šāda rīcība atgādina padomju laikus, taču ar Vienotības, Nacionālās apvienības un Saskaņas balsīm likumprojekts tika apstiprināts.
Latvijas Bankas prezidenta amatā I. Rimšēvičs tika iecelts 2001. gada 20. decembrī, nomainot tajā Einaru Repši, kurš pievērsās politikai. 2007. gadā un 2013. gadā Saeima I. Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019. gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
