Laukiem naudu atvēlēs vairāk, bet katram zemniekam tiks mazāk

Lai gan kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā būs par 40% lielāks nekā šobrīd, pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, lauksaimnieki tiešmaksājumos, visticamāk, saņems pat mazāk nekā šobrīd, vēsta NRA.lv.

Jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir tiešmaksājumu plaisa starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm. Sākotnēji jaunajām dalībvalstīm maksāja tikai 55% no ES līmeņa, solot to pakāpeniski palielināt. Šobrīd, 16 gadus pēc Latvijas iestāšanās ES, mūsu zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu nekā vecas ES valstis, patiesībā, vismazāko atbalstu starp ES valstīm.

Naudas teorētiski būs vairāk

Lauksaimnieki cerēja, ka līdz ar jauno plānošanas periodu lauksaimnieku diskriminācijai pēc valstīm beidzot būs pielikts punkts. Atgriežoties no ES dalībvalstu līderu samita jūlija otrajā pusē, premjers Krišjānis Kariņš priecīgi pavēstīja, ka, noslēdzoties Eiropas Savienības pastāvēšanas vēsturē vienam no ilgākajiem dalībvalstu līderu samitiem, panākta bezprecedenta vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kas nozīmē vairāk nekā 10 miljardu eiro pienesumu Latvijas izaugsmei. “Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem un ES budžetā pieejamā finansējuma samazinājumu, Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikā, salīdzinot ar esošo periodu. Īpaši jāizceļ vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panāktais tiešmaksājumu kopapjoma pieaugums Latvijai par 40%. Vairāk nekā 7 miljardus eiro varēsim papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē,” atklāj premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs. Zemkopības ministrija, savukārt skaidro, ka, sākot ar 2022. gadu, Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos varēs saņemt 200 eiro/ha, kas līdz 2027. gadam pieaugs līdz 215 eiro par hektāru jeb 82% no ES vidējā. Šobrīd Latvijas lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, kas ir 75% no ES vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ar Eiropadomes lēmumiem nav īsti apmierināts. “Nenoliedzami šāda svarīga lēmuma pieņemšana ir panākums, vienlaikus gan diemžēl secināms, ka vēl joprojām Latvija, neskatoties uz finansējuma palielinājumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, būs to valstu vidū, kas saņems zemākos tiešmaksājumus lauksaimnieku atbalstam,” sacīja K. Gerhatds.

Gaidāms niecīgāks atbalsts?

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre Neatkarīgajai atzīst, ka tiešmaksājumu aploksne nākamajam plānošanas periodam ir palielinājusies par 600 miljoniem eiro, ja salīdzina ar pašreizējo plānošanas periodu. Savukārt lauku attīstības aploksne ir par 33 miljoniem eiro trūcīgāka.

“Lai arī pieaugums pret pašreizējo periodu ir būtisks, tas vēl aizvien nenodrošinās mūsu lauksaimniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus kopīgajā Eiropas tirgū. Lai arī naudas būs vairāk, nosacījumi, kas jāpilda lauksaimniekiem, nesegs naudas palielinājumu,” pārliecināti teic M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Zemnieku saeimas aprēķini liecina, ka 200 eiro par hektāru tiešmaksājumos zemnieki nesaņems. Pirmkārt ir jāņem vērā tas, ka platību maksājumu apjomu būtiski samazina pieaugošās platības Latvijā. Publiski nosauktie vairāk nekā 200 eiro uz ha ir rēķināti, par pamatu ņemot 2016. gada references platību, kas ir 1,695 milj. par ha, bet, piemēram, 2020. gadā uz platību maksājumiem ir pieteikti jau ap 1,768 miljoni hektāru, kas ir par 4% vairāk. Tas nozīmē, ka kopējais naudas daudzums, kas ir paredzēts tiešmaksājumiem, būs jāsadala uz lielāku skaitu hektāru.

Otrkārt, jaunajiem tiešmaksājumiem līdzi nāk jauni nosacījumi, kas ietver to, ka daļa no šīs naudas ir jārezervē mazo saimniecību īpašajam atbalstam, kas nav tieši saistīts ar pieteikto platību, tāpat tiem, kas uzsāk lauksaimniecisko ražošanu, dažādu nozaru ar ražošanu saistītajam atbalstam.

Treškārt, stingrāki kļūst nosacījumi, lai platību maksājumus vispār varētu saņemt.

Pašlaik tiešmaksājums sastāv no divām daļām ‒ vienotais platībmaksājums un zaļināšanas prasības, kas sevī ietver kultūraugu dažādošanu un 5% neražojošās platības. Šodien lauksaimnieks Latvijā par vienoto platībmaksājumu saņem 85 eiro un par zaļināšanu 48 eiro, tātad kopā aptuveni 133 eiro par hektāru. Savukārt nākošajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas un par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies. Līdz ar to pēc Zemnieku saeimas aprēķiniem, kas izriet no Zemkopības ministrijas prezentētajiem priekšlikumiem, zemnieki nākamajā plānošanas periodā varētu saņemt labākajā gadījumā 100‒105 eiro par hektāru, izpildot tādas pašas prasības kā šobrīd.

“Tātad uz hektāru maksājuma samazinājums, strādājot tieši tāpat kā līdz šim, būtu aptuveni 25%. Tikai nelielai daļai no lauksaimniekiem par īpašiem ar vidi saistītiem pasākumiem būs iespēja papildus saņemt 20‒30 eiro par hektāru,” secina M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī uzsver, ka Latvijas gadījumā ļoti neloģiska ir ES prasība mazināt attiecību 20:80 (20% lauksaimnieku saņem 80% no maksājumiem). Pēc zemes reformas 90. gadu sākumā ir izveidojusies tāda situācija, ka mums ir ļoti daudz nelielas platības zemes īpašnieki. Rezultātā Latvijas gadījumā pie šiem 20% lauksaimnieku, kas tiek uzskatīti par lieliem, pieder saimnieki, sākot no 30 ha zemes. Jaunie nosacījumi paredz to, ka mums būs jāatvēl papildus vairāk nekā 200 miljoni eiro īpaša atbalsta izmaksāšanai mazajiem zemes īpašniekiem, neprasot nekādu lauksaimniecisko ražošanu. Līdz ar to resursus, kurus mums kā valstij būtu jāiegulda konkurētspējas celšanai, pievienotās vērtības radīšanai, mēs tērēsim sociālajam atbalstam. “Vienu vārdu sakot, nevis dosim makšķeres, bet kārtējo reizi izdalīsim zivis!” piebilst M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Norāda uz nepilnībām

Ar tiešmaksājumu iespējamo sadali nav apmierināta arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. “Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums ‒ diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības,” norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis.

Taču izvērtējot pasākumu kopumu, ko ietver tiešmaksājumi, viņš secina, ka visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja, kas neesot godīgi attiecībā pret citiem lauksaimniekiem.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, G. Norkārkļa ieskatā ZM izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās “naudas apgūšanai” ‒ bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs esot atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā neprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

“Ja aplūko tikai vienu pozīciju ‒ ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzētā piemaksa atkarībā no darbības reģiona. Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem. Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni ‒ bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās,” atklāj G. Norkārklis.

Ilze Šteinfelde