Latvijas – Krievijas robežas būvdarbos VK atklāj visaptverošus pārkāpumus
Ierīkojot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas nonākusi Valsts kontrole, atklājot normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp nelikumīgi veiktas apjomīgas novirzes no apstiprinātā būvprojekta.
Dažādas neatbilstības un darbu izpildes kavējumus valsts austrumu robežas ierīkošanā Valsts kontrole revīzijās konstatējusi jau kopš 2016. gada un ir aicinājusi Iekšlietu ministriju tos novērst. Tomēr šajā revīzijā, kurā vērtēta robežas joslas infrastruktūrai un uzturēšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumība, secināts, ka (gluži pretēji ieteikumiem), lai gan finansējums tiks izlietots pilnībā, būvniecība nav pabeigta plānotajā laikā, t.i., līdz 2019. gada 31.decembrim.
Valsts kontrole pēc veiktās revīzijas atzīst, ka Iekšlietu ministrija nav pietiekami uzraudzījusi valsts robežas joslas ierīkošanu pie Latvijas – Krievijas robežas un Valsts robežsardze un Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ar valsts budžeta līdzekļiem rīkojušās nelikumīgi. Turklāt pieļautas izmaiņas apstiprinātā būvprojekta konstruktīvajos risinājumos un būvdarbu apjomā, kas nākotnē no valsts budžeta prasīs daudz vairāk izdevumu, nekā sākotnēji aprēķināts. Reālā situācija liecina, ka darbu pabeigšanai uz Latvijas – Krievijas robežas būs jāmeklē papildu finansējums: nepieciešami 4,69 miljoni eiro, no kuriem Iekšlietu ministrijai 2020. gadā būs pieejami tikai 1,16 miljoni eiro. Valsts robežas ierīkošanai pie Latvijas austrumu robežas no valsts budžeta līdzekļiem 2015.–2022. gadam tika piešķirti 42,69 miljoni eiro, no tiem Latvijas – Krievijas robežas joslas ierīkošanai – 26,8 miljoni eiro.
“Robežas joslas projekts līdz šim realizēts, nerēķinoties ne ar apstiprinātajiem plāniem, ne likumiem, ne lietderības vai ekonomiskiem pamatojumiem. Tādēļ Valsts kontrole vērsīsies tiesībaizsardzības institūcijās, aicinot izvērtēt atbildīgo personu saukšanu pie atbildības. Ņemot vērā to, ka 2020. gadā jāuzsāk Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas joslas ierīkošanas darbi, Iekšlietu ministrijai ir nekavējoties jārīkojas, lai nepieļautu neko tamlīdzīgu arī šajā valsts robežas posmā,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Robežsardze veic tai neraksturīgu darbību
Tik iespaidīga apjoma būvdarbu veikšana nav Valsts robežsardzei raksturīga funkcija, tādēļ Valsts kontrole uzskata, ka Iekšlietu ministrijai būvniecības uzraudzīšanā un koordinēšanā vajadzēja iesaistīt aģentūru, kas ir iekšlietu nozares kompetences centrs būvniecības jomā. Robežas joslas infrastruktūras būvniecības plānošana un īstenošana nonāca Valsts robežsardzes atbildībā. Aģentūras uzdevums robežas joslas ierīkošanas procesā aprobežojās vien ar robežas joslas zemes īpašumtiesību sakārtošanu un centralizēto iepirkuma procedūru veikšanu.
Revīzijā konstatētais liecina, ka Latvijas – Krievijas valsts robežas joslas infrastruktūras būvniecības pabeigšanu termiņā ir ietekmējušas apjomīgās novirzes no būvprojekta un nav nekāda pamata attaisnot darbu nepabeigšanu ar pārāk ieilgušo zemju atsavināšanu valsts robežas joslā, kā to bieži norāda Iekšlietu ministrija.
Valsts robežsardze, akceptējot būvnieka ierosinātās izmaiņas un būtiskās atkāpes no apstiprinātā būvprojekta, nav izpildījusi Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos būvniecības pasūtītāja pienākumus.
Nelikumīgi izcirsti un pazuduši koki, novēlota un apšaubāma nocirsto kokmateriālu uzskaite
Valsts robežsardzei nebija tiesiska pamata valsts robežas joslas ierīkošanas darbus veikt plašākā teritorijā nekā Ministru kabineta noteiktie 12 metri. Apauguma novākšanu, celmu izraušanu, augsnes planēšanas darbu veikšanu ārpus definētās 12 metru joslas neparedzēja arī apstiprinātais būvprojekts. Tomēr revīzijā konstatētais liecina par pretējo – darbi veikti ievērojami lielākās platībās. Piemēram, apstiprinātajā būvprojektā augsnes planēšana tika paredzēta 5 hektāru platībā, bet, tā kā darbi veikti arī ārpus 12 metru joslas, planēšanu veiks 135 hektāru platībā.
Darbu veikšana ievērojami lielākās platībās ietver arī meža izciršanu valsts robežas joslai pieguļošās teritorijās. Meža izciršanu ārpus 12 metru platās valsts robežas joslas nav nekāda pamata uzskatīt par apauguma novākšanu, uz ko neattiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu regulējums. Tomēr mežsaimniecības darbi veikti nelikumīgi: bez meža inventarizēšanas un apliecinājuma par koku ciršanu saņemšanas.
Tā kā meža inventarizācija nav veikta, Valsts kontrole nevar novērtēt kopējo nelikumīgi izcirstās koksnes apjomu un tās vērtību. Tikmēr tikai četrās revīzijā izlases veidā izvērtētajās zemes vienībās kopumā izcirsts mežs aptuveni 33 hektāru platībā. Turklāt izcirstās koksnes apjomi ir ievērojami lielāki, nekā Valsts robežsardze ņēmusi uzskaitē. Minētajās četrās zemes vienībās nav uzskaitīti un ir pazuduši vismaz 5530 m3 koksnes 191 393 eiro vērtībā, tā nodarot valstij zaudējumus.
Koku ciršana uz robežas tika uzsākta jau 2015. gadā, bet kokmateriālu uzmērīšanu un novērtēšanu Valsts robežsardze pirmo reizi veica tikai 2019. gada pavasarī. Valsts kontrole uzskata, ka Iekšlietu ministrija, aģentūra un Valsts robežsardze šādi pieļāva nolaidīgu, nesaimniecisku un prettiesisku rīcību, jo laikus netika noteikta kārtība Latvijas un Krievijas robežas ierīkošanas laikā iegūto kokmateriālu vērtēšanai, uzskaitei un atsavināšanai. Turklāt Valsts kontrole nevarēja gūt pietiekamu pārliecību pat par uzskaitīto kokmateriālu novērtējuma patiesumu, jo dažādu ekspertu vērtējums atšķīrās. Vienās un tajās pašās krautuvēs Valsts kontroles pieaicinātais eksperts uzmērīja par 26% kokmateriālu vairāk un tos novērtēja par 23 152 eiro augstāk nekā Valsts robežsardzes pieaicinātais eksperts. Tāpat laikus nav veikti pasākumi, lai vismaz to koksni, kas ir uzkrāta valsts robežas joslā, pārdotu par iespējami augstāku cenu, tāpēc šobrīd to labākajā gadījumā varēs realizēt tikai kā malku.
Nepamatoti palielinātas robežas joslas platības
Revīzijā tika atklāti arī normatīvo aktu pārkāpumi robežas joslai nepieciešamo platību noteikšanā. Tas, ka zemes vienības valsts robežas joslas ierīkošanai Iekšlietu ministrijas valdījumā tika nodotas ievērojami lielākās platībās, nekā nepieciešams valsts robežas joslas ierīkošanai, radīja iespēju veikt būvniecības darbus un izcirst mežu ievērojamos apjomos.
Robežas joslai nepieciešamo zemes platību noteikšanas procesā iesaistīts arī Valsts zemes dienests. Revīzijas izlasē, piemēram, iekļauts gadījums, kad atbilstoši Valsts zemes dienesta slēdzienam 2015. gadā notikusi nepamatota privātpersonu zemju atsavināšana. Tā papildus no privātpersonas ir atsavināta zeme vairāk nekā 10 hektāru platībā. Lai gan šis slēdziens sagatavots, atsaucoties uz aģentūras lūgumu, nevienā no iepriekš veiktajiem priekšdarbiem, nosakot robežas joslai atsavināmās platības, nav konstatēta nepieciešamība konkrētajā vietā papildus jau Iekšlietu ministrijas valdījumā esošajai 12 metrus platajai zemes vienībai atsavināt zemi no privātpersonām. Rezultātā valsts budžetam radīti papildu izdevumi, izmaksājot privātpersonai kompensāciju par nekustamā īpašuma atsavināšanu 14 765 eiro apmērā.
Aizstājot koka laipas ar šķeldas klājumu, nav panākta līdzekļu ekonomija
Viens no robežas joslas būvniecības mērķiem ir nodrošināt iespēju robežsargiem jebkuros laika apstākļos pārvietoties pa robežjoslu ar mehanizētiem transportlīdzekļiem. Saskaņotais robežas joslas būvprojekts paredzēja būvēt koka laipas no zem spiediena impregnētiem dēļiem 77,5 km garumā, kuru izmaksas būtu 7,94 miljoni eiro, tomēr laipu garums būs vien 6,7 kilometri, kas izmaksā 1,24 miljonus eiro. Pārējā garumā koka laipas aizstātas ar ķīmiski neapstrādātas šķeldas klājumu 69 575 m3 apjomā par 3,44 miljoniem eiro.
Lai gan Valsts robežsardze uzskata, ka taku seguma maiņai ir ekonomisks pamatojums, ekspluatācijas izmaksu aplēses liecina, ka šķeldas uzbēruma takas ekspluatācijā būs dārgākas. To izmantošanas laiks nepārsniegs piecus gadus, līdz ar to 20 gadu izmantošanas periodā, kas paredzēts projektēšanas uzdevumā, takas būs pilnībā jāatjauno līdz pat četrām reizēm, lai robežsargi jebkuros laika apstākļos varētu pārvietoties pa robežas joslu, piemēram, ar kvadriciklu. Pēc revidentu aprēķiniem tas Valsts robežsardzei nākamo 20 gadu laikā var papildus izmaksāt no 10 līdz 13 miljoniem eiro.
Turklāt šķeldas taku risinājumu Valsts robežsardze akceptējusi, neievērojot Vispārīgajos būvnormatīvos noteikto par izmaiņu veikšanu autoruzraudzības kārtībā, ekspertīzes veikšanu un tās atzinuma un būvprojekta izmaiņu iesniegšanu būvvaldē. Valsts kontrole uzskata, ka 3,44 miljoni eiro šķeldas klājuma takām izlietoti nelikumīgi – pretēji normatīvo aktu prasībām un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normām.
Iepirkums viena dalībnieka interesēs
Būvniecības darbu iepirkuma procedūrā pārkāpumi nav konstatēti, bet, analizējot veikto būvniecības darbu apjomu izmaiņas, revidenti secina, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam tik būtiskas novirzes no noslēgtās vispārīgās vienošanās nav pieļaujamas. Pie šādām apjoma izmaiņām bija jārīko jauns iepirkums.
Revīzijā atklājies, ka robežas joslas būvdarbu izpildes laikā notikušās izmaiņas nepieciešamo darbu apjomos, visticamāk, ir veiktas uzvarējušā pretendenta interesēs. Uzvarētāja piedāvātās cenas būvdarbiem, kuru apjoms sākotnēji nebija būtisks, bet būvniecības laikā vairākas reizes pieauga, bija augstākas nekā citiem pretendentiem, un otrādi – būvdarbiem, kurus sākotnēji bija paredzēts veikt lielos apjomos, bet būvniecības laikā būtiski samazināja, iepirkumā piedāvātās cenas bija zemākas nekā citiem pretendentiem. Tieši šāds cenu piedāvājums bija izšķirošais faktors, kas ļāva uzvarēt SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.
Ja iepirkumā būtu norādīti faktiskie būvniecības darbu apjomi, par iepirkuma uzvarētāju tiktu atzīts cits pretendents, kurš piedāvātu par 5,87 miljoniem eiro zemāku kopējo līgumcenu nekā uzvarētājs. Vērtējot konkrētas izmaksas, revidenti secina, ka šķeldas taku izbūvi 3,44 miljonu eiro vietā citi pretendenti būtu paveikuši par summu no 430 tūkstošiem eiro līdz 1,33 miljoniem eiro, bet planēšanas darbi 3,51 miljona eiro vietā varēja izmaksāt no 309 tūkstošiem eiro līdz 1,45 miljoniem eiro.
