Latvijas iedzīvotāji vidēji saņem 20 reizes mazāku algu nekā Latvijas Bankas prezidents

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, strādājot Latvijas Bankā, pērn algā saņēma 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro jeb 10% vairāk nekā 2015. gadā, liecina viņa valsts amatpersonas ienākumu deklarācija. Tajā pašā laikā 2016. gadā vidējā alga uz rokas Latvijā bija 631 eiro mēnesī (Centrālās statistikas pārvaldes dati) jeb 20 reižu mazāk nekā Latvijas Bankas prezidenta atalgojums.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gan nav vienīgais nacionālās bankas vadītājs, kas pērn algā saņēmis vairāk nekā gadu iepriekš, bet rekordists gan. Viņa atalgojuma pieaugums bijis straujākais starp centrālo banku vadītājiem visā eirozonā, liecina Bloomberg apkopotā informācija. Otrs straujākais pieaugums bija Lietuvas Bankas vadītājam Vitam Vasiļauskam. Viņš 2016. gadā nopelnīja 89 000 eiro jeb par apmēram 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Igaunijas Bankas vadītājs Ardo Hansons, kura gada alga pērn pieauga par 5%, sasniedzot 116 000 eiro, ierindojies ceturtajā vietā, raksta NRA.lv.

Labs gads darbiniekiem, slikts – bankai

«2016. gadā Latvijas Bankas prezidents mēneša bruto algā saņēma par četriem procentiem, nevis par desmit procentiem vairāk. Latvijas Bankas prezidentam mēneša darba algas apmēru aprēķina, ņemot vērā objektīvu rādītāju – Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru,» Neatkarīgajai skaidroja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Valsts amatpersonas deklarācija arī liecina, ka labais atalgojums ļāvis pērn par vairāk nekā 100 000 eiro I. Rimšēvičam samazināt parādsaistības – no 197 012 eiro 2015. gadā līdz 96 646 eiro pagājušajā gadā. Pērn Latvijas Bankas prezidents ticis pie vēl viena zemesgabala Jūrkalnē.

Tāpat viņš deklarējis arī bezskaidras naudas uzkrājumus 67 133 eiro Latvijas Bankā, 20 246 eiro – a/s Swedbank un 8228 eiro – Nordea Bank AB Latvijas filiālē.
Darbinieku darba samaksas kāpums mazāks

Arī bankas darbinieki pērn algā saņēmuši nedaudz vairāk kā 2015. gadā. Pagājušā gada pārskats liecina, ka darbiniekiem izmaksātās atlīdzības un sociālās apdrošināšanas izdevumi pieauga no 20,45 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 21,04 miljoniem eiro 2016. gadā, darbinieku skaitam būtiski nemainoties (2016. gada beigās Latvijas Bankā bija 539 darbinieki, 2015. gada beigās – 540 darbinieku).

«Pērn Latvijas Bankas darbinieku darba samaksas kāpums bija mazāks nekā 1,5 procenti, kas ir būtiski zemāk nekā tautsaimniecības vidējais rādītājs (5%) un būtiski zemāk nekā kāpums finanšu sektorā (6,6%). Latvijas Bankas darbinieku atalgojums, līdzīgi kā Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, ir piesaistīts vietējā finanšu sektora atalgojuma rādītājiem,» uzsvēra J. Silakalns.

Šā gada septembrī I. Rimšēviča alga bija 12 642 eiro liela un uz rokas viņš saņēma 8311 eiro, liecina informācija Latvijas Bankas mājaslapā. Arī prezidenta vietniecei Zojai Razmusai un valdes priekšsēdētājam Mārim Kālim septembrī algā izmaksāti attiecīgi 7558 un 7782 eiro. Šie trīs ir vislabāk atalgotie amati Latvijas Bankā. (Vissliktāk atalgotais amats Latvijas Bankā ir apkopējs un sētnieks. Viņu mēnešalga svārstās no 406 eiro līdz 450 eiro).

I. Rimšēviča vadītajai bankai gan pērn tik labi neveicās – tās peļņa gada laikā kritās 2,5 reizes: ja 2015. gadā Latvijas Banka spēja nopelnīt 30 miljonu eiro, tad pērn – 12 miljonu eiro. J. Silakalns tam min divus iemeslus – zemas un pat negatīvas procentu likmes starptautiskajos finanšu tirgos un uzkrājumus nākotnes riskiem. «Pārvarot procentu likmju kāpumu, nākotnē pieaugs arī Latvijas Bankas peļņas rādītājs,» paliecināti teic J. Silakalns.

Nodokļu reforma un bērnu spēles

Kopš eiro ieviešanas Latvijā mainījušies arī Latvijas Bankas uzdevumi – Latvijas Banka ar līdztiesīgu balsi piedalās eirozonas kopīgās monetārās politikas lemšanā, kā arī veic tam nepieciešamo makroekonomisko analīzi. Tāpat Latvijas Banka nodrošina skaidras naudas laišanu apgrozībā un vidi drošu starpbanku norēķinu sistēmu darbībai, pārvalda ārvalstu valūtas un zelta rezerves, apkopo maksājumu bilances un finanšu statistiku utt.

J. Silakalns uzsver, ka darba apjoms pēc Latvijas pievienošanās eirozonai ir pieaudzis, jo pamata funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darbalauks, strādājot eirosistēmā visos tās darbības līmeņos.

2016. gada pārskatā I. Rimšēvičs kā 2016. gada Latvijas Bankas svarīgākos darbus minējis aktīvu starpbanku norēķinu sistēmas pilnveides turpināšanos, gatavojoties ātro maksājumu ieviešanai; vienotā naudas pārbaudes centra izveidi, kas darbu sāka 2016. gada vidū, gatavošanos Latvijas simtgadei un Latvijas skolēnu labo startu eirozonas mēroga izglītojošajā spēlē Eiro skrējiens.

Šogad Latvijas Bankas vārds uzmanības centrā bija februāra beigās, kad Latvijas Banka, vienu dienu pirms Finanšu ministrijas publiskotā nodokļu reformu projekta, iepazīstināja sabiedrību ar savu redzējumu. Abi šie priekšlikumi bija loti līdzīgi, atšķīrās vien nianses. Tas gan nevienam neradīja pārsteigumu, jo darbs pie nodokļu jomas sakārtošanas noritēja, ekspertiem sadarbojieties.

Peļņā dalās ar valsti

Latvijas Banka uzsver, ka tā nesaņem finansējumu no valsts budžeta, bet veic maksājumus tajā 65% no pārskata gadā gūtās peļņas. «Latvijas Banka, vērtējot vidējā termiņā, no peļņas gūšanas un ieskaitījumu budžetā viedokļa ir sekmīgākā Baltijā. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas Banka ir nopelnījusi 186 miljonus eiro, no kuriem valsts budžetā ieskaitīti 143 miljoni eiro. Tas gandrīz divreiz pārsniedz Lietuvas un Igaunijas centrālo banku peļņas ieskaitījumus to valsts budžetos kopā,» ar aprēķiniem dalās J. Silakalns.

***

UZZIŅAI

Latvijas Banka pārvalda aktīvus, kuru apjoms pārsniedz 16 miljardus eiro.
Kopš pievienošanās eirozonai aktīvi pieauguši par aptuveni 10 miljardiem eiro
Latvijas Bankas ieguldījumi Valsts stratēģiskās rezervēs 2016. gada beigās sasniedza 5,8 miljardus eiro
Latvijas Banka Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā iegādājusies Latvijas valsts un eirozonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus vairāk nekā 6 miljardu eiro apjomā, kas pieejami ekonomikas kreditēšanai
2016. gadā apstrādāti 138,8 miljoni banknošu (no tām 20,5 miljoni atzītas par apgrozībai nederīgām un iznīcinātas)
2017. gadā saņemti 1286 iesniegumi par banknošu un monētu īstuma pārbaudi; konstatētas 1203 viltotas naudas zīmes, t. sk. 1013 eiro, 164 lata, 26 ārvalstu valūtu naudas zīmes
Latvijas Bankas maksājumu sistēmas vidēji dienā veic apmēram 160 000 maksājumu, vairāk nekā 1 miljarda eiro apjomā
Latvijas Bankas Kredītu reģistrā iekļautas ziņas par 4,33 miljoniem saistību (kopā spēkā esošās un izbeigtās saistības) un par 721,3 tūkstošiem personu ar spēkā esošām saistībām

Avots: Latvijas Banka

Ilze Šteinfelde

Foto: Saeimas kanceleja