Latvieši ne vienmēr spēj apzināties, ka ārzemēs viņus kā darbaspēku paverdzina
Latvijā trūkst pētījumu par cilvēktirdzniecības aspektiem, un cilvēku attieksme pret šo problēmu mēdz būt vieglprātīga: ar mani tā nenotiks. Cilvēktirdzniecība nav tikai seksa verdzība, bet arī darbaspēka ekspluatācija, kas ir visbiežāk sastopamā cilvēktirdzniecības forma Eiropas Savienībā.
Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr spēj apzināties, ka ārzemēs viņus kā darbaspēku paverdzina. Vīriešiem ir psiholoģiski grūti atzīt, ka viņi kļuvuši par mūsdienu vergturu dzīvo gaļu, raksta NRA.lv.
Par Latvijas valstspiederīgo paverdzināšanu Liebritānijā un Vācijā ir uzsākti divi kriminālprocesi, kur mūsdienu vergi tika nostrādināti lauksaimniecībā un celtniecībā. Kopējais šajās krimināllietās iesaistīto skaits ir 140 cilvēki. Aizdomās turēto personu īpašumiem un līdzekļiem pusmiljona eiro vērtībā ir uzlikts arests.
Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa stāstīja, kā notiek manipulēšana ar darba ņēmējiem ārvalstīs. Piemēram, Lielbritānijā par vēdera tiesu strādāja bezpajumtnieki, alkohola un azartspēļu atkarīgie. Viņiem maksāja ar cigaretēm, alkoholu un ēdienu. Cilvēki nezināja, cik nopelnīja. Paši ar naudu nerīkojās. Viens no manipulāciju veidiem ir netiešie atvieglojumi, un tos ne vienmēr visi spēj atpazīt. Darbinieks nevar izvēlēties, kur dzīvot, kur ēst un kā nokļūt līdz darba vietai. To organizē darba devējs vai starpnieks, iekasējot paša noteiktu summu. Tāpēc tagad Lielbritānijā darba devēji izvairās no starpniekiem, līgumus ar darba ņēmējiem slēdz paši.
Lielbritānija gribot negribot ir kļuvusi gan par labo, gan negatīvo piemēru valsti. Lielbritānijā ir spēkā likums par mūsdienu verdzību, par paverdzināšanu ir paredzēta kriminālatbildība, tāpēc ir iespējams iegūt precīzus datus. Tur lielākoties cilvēktirdzniecība izpaužas kā darbaspēka ekspluatācija, nevis seksuāla verdzība. Pirms dažiem gadiem izskanēja informācija, ka trīs gadu cietumsodu ir saņēmis brits, kurš divus gadus nostrādināja latviešu bruģētāju, sākumā maksādams viņam tikai 30 mārciņu dienā, bet pēdējo pusgadu – ar cigaretēm, alu un saldumiem. Bruģētājs strādāja pat 12 stundu dienā. Paverdzinātajam latvietim bija beidzies pases derīguma termiņš, tāpēc viņš pacieta skopā darba devēja rīcību, līdz tomēr aizgāja uz policiju. Saskaņā ar tiesas spriedumu bruģētājam no sava darba devēja bija jāsaņem arī kompensācija 10 000 mārciņu.
Lielbritānijas un Latvijas policisti sadarbojas, lai atklātu cilvēku paverdzināšanu. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija par vairāku Latvijas pilsoņu iesaistīšanos mūsdienu vergu – savu tautiešu – vervēšanā un izmantošanā, kopumā bijuši desmit upuri. Cietušie Latvijas valstspiederīgie strādāja legāli, bet vergturu banda bija uzmetusies par starpniekiem – atņēma banku kartes, dokumentus.
***
PAVERDZINĀŠANA
• Pēdējos 4 gados Latvijā un ārvalstīs konstatēti 22 darbaspēka ekspluatācijas upuri – Latvijas valstspiederīgie.
• Katru dienu no Latvijas izbrauc vidēji 49 valsts iedzīvotāji, bet nav pētīta viņu dzīves un darba situācija ārvalstīs. Nav zināms, cik Latvijas valstspiederīgo ir kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem.
• Biedrība Patvērums Drošā māja šogad un 2017. gadā sniedz palīdzību sešiem darbaspēka upuriem. Viņi par tādiem ar tiesas lēmumu atzīti Lielbritānijā.
• Resursu centrā sievietēm Marta tiek sniegta palīdzība diviem darbaspēka ekspluatācijas upuriem. Arī viņi paverdzināti Lielbritānijā.
• ANO Starptautiskās darba organizācijas pētījumā secināts, ka cilvēku paverdzināšana attiecas uz aptuveni 40 miljoniem iedzīvotāju visā pasaulē, modernās verdzības izpausmes var būt dažādas – piespiedu darbs rūpnīcās, būvniecībā, lauksaimniecībā, prostitūcijā, piespiedu laulības.
***
KĀ RĪKOTIES
• Nodarbinātības valsts aģentūrā Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultanti sniedz atbalstu darba meklētājiem ārvalstīs: konsultācijas par droša darba iespējām, dzīves un darba apstākļiem, darba likumdošanu un administratīvām procedūrām ES, Eiropas ekonomikas zonas valstīs un Šveicē. Konsultanti informē par darba apstākļiem ES valstīs, nodokļu politiku u.c. jautājumiem, arī par to, kā tiek noformēts darba līgums, reģistrācijas kartes. NVA mājaslapā ir informācija par darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību.
• Pirms došanās strādāt uz ārvalstīm, jānoskaidro informācija par darba devēju, jānoslēdz darba līgums un tas jāpārbauda, lai konstatētu iespējamos zemūdens akmeņus.
• Ieteicams atstāt savu kontaktinformāciju tuviniekiem un draugiem, saglabāt e-pastā svarīgāko dokumentu kopijas.
• Savus dokumentus nevienam nedrīkst atdot vai uzticēt uz laiku!
• Ja krāpj, šantažē vai radušās aizdomas par darba devēja vai starpnieka negodprātīgiem nolūkiem, tad jāziņo ārvalstu policijai vai jāzvana pa tālruni +371 28612120 (visu diennakti). Var rakstīt arī uz e-pastu thb@vp.gov.lv.
Antra Gabre
Foto: Pixabay
