Latvija pārtop klimata oāzē
3,7 milimetri, par kuriem pērn cēlies pasaules vidējais jūras līmenis, ir tik mazs daudzums, ka sajust tikpat kā neiespējami. Jo īpaši noslēgtās Baltijas jūras krastā. Tomēr krasi vētrainos laika apstākļos arī viens nieka milimetrs var kļūt par pēdējo pilienu un izraisīt lēcienveidīgas izmaiņas dabā. Par laimi, Latvija uz vispārējā klimatisko prognožu fona atrodas saudzējošākajā un cilvēkiem labvēlīgākajā daļā, raksta NRA.lv.
Šī no klimata pētniekiem ir laba ziņa, un vienlaikus tā prasa arī adekvātu politisku uzmanību, jo uz turieni, kur dzīve laba, tiecas visa radība – cilvēks nav izņēmums. Pasaules Meteoroloģijas organizācija publicējusi ziņojumu par klimata stāvokli 2018. gadā, un tas apstiprina dažu pēdējo gadu tendences: gaisa temperatūras ir augstas, ledāji sasilst un kūst, jūras vidējais līmenis ceļas.
Ledus kūst, ūdens ceļas
Latvijā ledāju nav, tomēr arī mēs globālajā anomāliju kartē esam iezīmēti ar vairākiem brīdinājuma simboliem – sausumu, ugunsgrēkiem un neparastu siltuma vilni jūrā. Un tomēr uz citu zemju anomāliju fona klimats pie mums ir izteikti draudzīgs, un gaidāms, ka tāds tas arī paliks.
Pagājušais gads pasaulē bija ceturtais siltākais novērojumu vēsturē, un šī uzsilšana turpinās jau četrus gadus pēc kārtas. Aplūkojot pasaules vēsturisko temperatūru līkni, redzams, ka, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu 19. gadsimta otrajā pusē, vidējā gaisa temperatūra ir cēlusies aptuveni par vienu grādu – no mīnus 0,1 līdz plus 1,3. Attiecīgi samazinās arī ledus daudzums Arktikā, un gada sākumā tas atkal jau bija rekordzems. 14,48 miljoni kvadrātkilometru, kas ir par 7% mazāk nekā vidējais rādītājs iepriekšējā desmitgadē. Pasaules klimata pētījumu programmas ietvaros veiktie satelītu novērojumi liecina, ka jūras līmeņa paaugstināšanās iemesls ir tieši pieaugošais ledus zudums no ledājiem. Ledus kūst, un atšķirībā no ledus ūdens kaudzē nekrājas, bet papildina pasaules jūras krājumus, paaugstinot pasaules vidējo jūras līmeni. Arī otrā zemeslodes polā Antarktikā notiekot līdzīgi procesi – jūras ledus apjoms rūk. Gada minimālais apjoms februāra beigās bija par 33% mazāks nekā vidējais rādītājs, bet maksimālais atpalika par 4%. Arī citur uz planētas ledāji pērn turpināja nemanāmi sarukt, kopumā paaugstinot pasaules jūras līmeni par 3,7 milimetriem.
Apokalipses nebūs
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas klimatologi arī nosauc galveno klimata pārmaiņu virzītājspēku. Tas ir pieaugošais siltumnīcas efektu radošo gāzu līmenis atmosfērā. Pamatā ogļskābā gāze, ko rada arī cilvēka darbība. Okeāni šo gāzi absorbē, taču tādējādi tiekot ierosināts cits process. Proti, reaģējot ar oglekļa dioksīdu, ūdens kļūst skābāks, un tas nelabvēlīgi ietekmē atsevišķas jūras iemītnieku sugas. Gliemjiem un koraļļiem diskomforts.
Arī uz sauszemes daudzviet diskomforts – cunami, zemestrīces, tornado, neciešama aukstuma un atkal karstuma viļņi. Bet pie mums Latvijā un kopumā mūsu reģionā, Eiropas austrumos ekstremālas dabas parādības ir retums, un arī turpmākajos simt gados nekādas cilvēka dzīvībai bīstamas šausmas un katastrofas, visticamāk, nav gaidāmas. To Neatkarīgajai atzīst Latvijas Universitātes Jūras krastu laboratorijas vadītājs Jānis Lapinskis: «Neesmu no tiem zinātniekiem, kas sabiedrību biedēs ar apokalipsi. Bez šaubām, izmaiņas būs, gaisa temperatūra Latvijā turpinās pieaugt. Taču izteiktas klimata pārmaiņas sāksim izjust pēc 100, varbūt 200 gadiem.» Bet līdz tam, ļoti ticams, cilvēks šīm pārmaiņām jau būs iemācījies pielāgoties.
Cita lieta, ka mūsu reģiona iedzīvotājiem var nākties ātrāk pielāgoties sociālām pārmaiņām, jo var gadīties, ka svešinieki no vietām, kur klimats agrāk kļūs neciešams, centīsies nonākt mūsu mērenajā joslā. Tāpat, kā to šobrīd dara Āfrikas migranti ekonomisku iemeslu dēļ virzienā uz bagāto Vāciju. Tādas var būt tālejošās sekas pasaules ūdenskrātuves līmeņa niecīgā pieauguma dēļ.
Gaidām tropu naktis
Pagaidām šie daži milimetri Latviju tikpat kā neietekmē. J. Lapinskis skaidro, ka Baltijas jūra ir ļoti noslēgta un pārsvarā tajā valda mierīgi un pat stagnējoši apstākļi. Dāņu šaurumi ir sekli, ūdens apmaiņa minimāla. Tāpēc vidējā ūdens līmeņa celšanās okeānā mūsu jūrā tieši neatspoguļojas. Un tikai tad, kad izveidojas lielas vētras – reizi piecos, desmit vai piecpadsmit gados – šiem dažiem milimetriem var būt izšķiroša nozīme lēcienveidīgu izmaiņu izraisīšanā. Piemēram, dziļākā krasta līnijas noskalošanā.
Kopumā klimats mainās, un tas atspoguļojas arī Latvijas kartēs. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka 2018. gads bija sausākais gads novērojumu vēsturē. Kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 472,7 mm jeb 32% zem gada normas. Tas ir mazākais gada nokrišņu daudzums Latvijā novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada. Savukārt ar vidējo gaisa temperatūru plus 7,6 grādi 2018. gads bija trešais siltākais novērojumu vēsturē. Piedzīvoti arī karstuma viļņi. Piecpadsmit novērojumu stacijās tika sasniegts jauns vasaras dienu skaita rekords, kad gaisa temperatūra pārsniedza 25 grādus, un vairākās stacijās pārspēts arī tropisko nakšu rekordskaits, kad gaisa temperatūra diennakts laikā nenoslīdēja zem plus 20 grādiem. Rīgā bija 14 tropiskās naktis. Zelta dzīve tādā siltā metropolē, tāpēc jācer – klimats mūs lutinās arī šovasar.
Imants Vīksne
Foto: Unplash
