Latvijā ievieš obligāto valsts veselības apdrošināšanu
No 1. janvāra Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.
Kā zināms, 2017. gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019. gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Veselības apdrošināšanas iemaksas 2019. gadā noteiktas 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020. gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.
Maksājumu var veikt ar pārskaitījumu internetbankā, klātienē bankā vai pasta nodaļā, kā arī norēķinoties ar bankas maksājuma karti NVD Klientu apkalpošanas centrā vai kādā no teritoriālajām nodaļām (Rīgā, Jelgavā, Kuldīgā, Daugavpilī, Smiltenē). Maksājuma rekvizīti un norādes maksājuma uzdevumam pieejamas NVD interneta vietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Valsts veselības apdrošināšana”.
Iedzīvotāji, kuri nebūs apdrošināti, varēs saņemt pamata “groza” pakalpojumus – ģimenes ārsta praksē sniegto ārstniecību (t. sk. izmeklējumus, kurus var interpretēt ģimenes ārsts), valstī noteiktās profilaktiskās pārbaudes, neatliekamo medicīnisko palīdzību, grūtnieču aprūpi, kompensējamos medikamentus noteiktām diagnožu grupām. Pamata grozā papildus arī iekļautas valsts prioritārās programmas – onkoloģija (t. sk. “zaļais koridors”) un programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Turpretim apdrošinātajiem iedzīvotājiem būs ievērojami plašāks veselības aprūpes piedāvājums papildus pamata “grozā” ietilpstošajam – speciālistu konsultācijas, plaši diagnostiskie un laboratoriskie izmeklējumi, plānveida ārstniecība slimnīcā, tajā skaitā operācijas, valsts kompensējamās zāles u.c.
Apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju nav jāveic veselības apdrošināšanas maksājums, jo viņus jau ir apdrošinājuši darba devēji, veicot sociālās iemaksas, vai – jau minētajām sociāli atbalstāmo cilvēku grupām, pavisam 21 – valsts.
Foto: Pixabay
