Latvijā “Covid-19” nekontrolēta izplatība var prasīt pat 20 000 dzīvību

Eiropas valstu līderi pandēmiju salīdzina ar karu. Mūsu dzīves laikā nekas tāds nav pieredzēts. Sociālā distancēšanās un karantīna būs realitāte nevis dažus mēnešus, bet, iespējams, pat pusotru gadu. Visai sabiedrībai ir jāpielāgojas jaunam dzīves modelim. Tas nebūs viegli, bet mērķis ir tā vērts – tūkstošiem dzīvību.

No tiem, kas šajās dienās atgriežas Latvijā, ir atkarīgs, vai izdosies izvairīties no tā, kas notiek Itālijā, Spānijā un, visticamāk, drīzumā notiks arī citur Eiropā. Bet tiem, kas pret drošības pasākumiem attiecas ar bravūru, eksperti brīdina, ka sekas bezatbildīgai rīcībai var būt traģiskas. Labā ziņa ir tā, ka katrs sabiedrības loceklis var palīdzēt sērgas apturēšanā, ievērojot aizliegumus un vienkārši sēžot mājās.

Kopš starptautisko pasažieru pārvadājumu slēgšanas Latvija īsteno lielāko repatriācijas operāciju valsts vēsturē. Šajās dienās atgriezušies, vēl ir ceļā vai drīzumā atbrauks ap 4000 cilvēku, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Kas notiks ar šiem pieciem vai cik tūkstošiem cilvēku, kas ir ieradušies nedēļas laikā. Neviens viņiem izskriet līdzi nevar nevienā valstī, kur viņi aiziet, kā viņi uzvedas. Mūsu uzdevums ir runāt, ja tie ir radinieki vai kaimiņi, vai draugi, arī ziņot policijai, ja mēs redzam, ka netiek ievēroti šie noteikumi, tātad visi tie ir mūsu uzdevumi,” norāda Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.

Infektologs akcentē: “Infekciju slimību epidemioloģijā ir ārkārtīgi svarīga cilvēku migrācija. Pūļi apstājušies, kaut ko gaida kopā. Ierodas mājās noguruši. Tātad tas ir skaidrs, ka šis ir milzīgs izaicinājums, tieši šī tagadējā daudzo cilvēku atgriešanās, jo, protams, lielākā daļa no viņiem nav inficēti, bet daļa no viņiem ir noteikti inficēti. Kā aptvert šo ļaužu masu, būs mūsu lielākais izaicinājums, jo neviens pagaidām īsti netiek galā ar šiem tūristiem un strādniekiem, visās valstīs tā ir tā galvenā problēma, es domāju, demokrātiskajās valstīs.”

Atbraucēji ir vieglprātīgi. To apliecina jau vairāk nekā 100 policijas fiksētie pārkāpumi. Par vīrusu nesatraucās arī Itālijā, tur “Covid-19” pielīdzināja gripai. Tagad Itālijā dienā nomirst ap 1000 pacientu. To neprognozēja neviens. Domāja, ka Ķīnas dati nav precīzi.

“Es gan nekad nebiju liels optimists, bet es vienmēr domāju, ka ir vairāk tādu, kas pārslimo asimptomātiski vai vieglā formā, paklepo, pašņaukājas, neveic testus un ka tā mirstībai ir nevis 1%, bet kaut kur 0,3%, kas ir trīs reizes augstāka nekā pie sezonālās gripas. Ka agri vai vēlu atklāsies, ka daudzi cilvēki ir pārslimojuši, daudziem cilvēkiem iestājas šī aizsardzība, iespējams. Bet izskatās, diemžēl, ka tas nepiepildījās, šīs prognozes,” bilst Dumpis.

Itālijā tikai pirms mēneša bija mērens saslimušo skaita kāpums. Tāds tas šobrīd ir Baltijas valstīs. Taču tas ir mānīgi.

Katrs ar koronavīrusu saslimušais aplipina vairākus cilvēkus. Katrs no aplipinātajiem vīrusu nodod tālāk. To sauc par ģeometrisko progresiju. Kā liecina zinātnieku izstrādātas datorsimulācijas, viens koronavīrusa nēsātājs pāris mēnešu laikā izraisa vairāku tūkstošu saslimšanu. No viena Ķīnā saslimušā šobrīd vīruss nonācis pie 300 000 cilvēku visā pasaulē. Līdz mēneša beigām saslimušo skaits pasaulē var būt ap miljonu, bet miruši būs jau vairāki desmiti tūkstošu.

RTU profesore Andra Blumberga norāda: “Ģeometriskajai progresijai ir tāda īpatnība, ka ilgu laiku tā līkne ir gandrīz plakana, un mēs pat nepamanām, ka kaut kādi notikumi attīstās un tad pēkšņi, strauji līkne maina raksturu un aiziet vertikāli gaisā. Tas ir tas negaidītais efekts, ko mēs arī Ķīnā redzējām, Itālijā redzam, kā tas notiek, un tad, kad tā līkne iet vertikāli augšā, tad to procesu apturēt ir ārkārtīgi sarežģīti.”

Datorsimulācija rāda, ka lielākā ietekme uz vīrusa izplatību ir diviem faktoriem. Tam, cik stingra ir sociālā distancēšanās, un cik daudziem iedzīvotājiem testē infekciju. Vismazāk cilvēku upuru ir, ja testē maksimāli daudz cilvēku, un inficētie ievēro stingru karantīnu.

“Mani kolēģi ASV ir uztaisījuši modeli, kas pieejams arī internetā, ko katrs var paskatīties un paeksperimentēt ar cipariem, redzēt, kā mainās tā uzvedība. Viņi piedāvā četrus scenārijus, ko paskatīties detaļās: ja nedara neko, kā notikumi attīstās…Viņu stimulē tādu hipotētisku pilsētu, kurā dzīvo miljons iedzīvotāju, tas tā kā bišķiņ lielāka par Rīgu. Ja nedara pilnīgi neko, kā tas vīruss aiziet, ja dara tikai karantīnas pasākumus un testē tikai tos, kuri jau ir slimi, tā kā Latvijā līdzīgi, un tad vēl tāds pasākums, kad testē arī visus tos, kas bijuši jel kādā kontaktā ar tiem, kas jau ir zināmi, ka ir slimi, un pēdējais, ka ir karantīna kopā ar visu testēšanu, līdzīgi kā tas ir Korejā. Tie rezultāti ir interesanti,” stāsta Blumberga un turpina: “Protams, tas galējais variants, kad nekontrolē neko, tad ir ļoti daudz saslimušo un ļoti daudz mirušo. Otrā galā, kur visas šīs lietas ir kopā, faktiski uz nulli to visu var noturēt, ja visi sēž mājās un visus mēs esam notestējuši. Un tad ir interesanti, ka tā karantīnā viena pati un testēšana tiem, kurus mēs zinām, efekts nav tik liels kā tad, ja testē tos, kuri ir bijuši kontaktā, kuri reāli varbūt nēsātāji, bet kuri varbūt paši nemaz nesaslims, un tas dod krietni lielāku efektu. Tas ir jautājums par kapacitāti, cik vispār ir testēšanas kapacitāte.”

Tātad jāpanāk, lai cilvēki mazāk tiekas, un laboratorijā jāpārbauda pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. To Itālijā saprata pārāk vēlu. Tagad plašu iedzīvotāju testēšanu piemēro Dienvidkoreja, kurai vīrusu izdevies ierobežot. Līdzīgu taktiku izvēlējusies Vācija. Arī Latvija testē arvien vairāk.

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis skaidro: “Tā ir arī mūsu priekšrocība, ka pie mums epidēmija sākās, varētu teikt, vēlāk. Mēs jau zinām par zālēm šo to, ka diemžēl viņas nestrādā, bet arī labi, nevis dod zāles, kuras nestrādā. Mēs zinām par testiem, par problēmu testēšanām, mēs zinām arī, kas strādā no tām sabiedrības ierobežošanas lietām, kas īsti nestrādā, tātad mēs tiešām tādā ārprātīgā tempā mēģinām mācīties no citu valstu kļūdām. Mēs iesim distancēšanās virzienā. Nav jau īsti citu… Diagnostika, ja ir zāles, tad ir pavisam labi – ātra diagnostika, zāles, tas būtu ideāls risinājums. Tikko ir temperatūra, uzreiz tests un tabletes. Tā revolūcija būtu, bet kamēr, kamēr nekā tāda nav, un mums būs jāsēž vairāk mājās.”

Baidoties par ekonomikas nogremdēšanu, Lielbritānija un Nīderlande ar pulcēšanās ierobežošanu kavējās. Taču tagad arī tur slēgtas skolas un restorāni. Eiropā vēl tikai Zviedrija neierobežo cilvēku pulcēšanos. Politiķi to sauc par pūļa imunitātes veidošanas stratēģiju.

“Mums būs jāmācās dzīvot savādāk, jo tās teorijas par to, ka 70% cilvēku tagad pārslimos vai 50% un viss būs kārtībā… Es neticu, ka mēs jebkad varētu pieņemt ideju, ka nomirs 10 000 cilvēku dažos mēnešos, lai mēs iegūtu kaut kādu tur dabisko pūļa imunitāti. Šāda metode, es nekad neesmu viņu izpratis. Es domāju, ka tā ir ne tikai ciniska, bet arī nepārdomāta, jo nav arī skaidrs, cik tā imunitāte būs ilga, un vai viņa vispār būs, jo tā nav darīšana, piemēram, ar gripu, slimību, ko mēs pazīstam,” saka Dumpis.

Epidemiologu aprēķini liecina: tādas rīcības gadījumā izraisīto nāves gadījumu skaits būtu pielīdzināms vidējas Latvijas pilsētas iedzīvotāju skaitam.

“Vienkāršs aprēķins, – 50% cilvēku saslimst, 1% no viņiem nomirst. Tas 10 000 cilvēku dažu mēnešu laikā, tā nu tas galīgi nav scenārijs, uz ko mēs varētu būt gatavi,” norāda Uga Dumpis.

“Vai zāles vai vakcīna, vai labāka izpratne par transmisiju, ko mēs varam darīt, ko mēs nevaram, tātad, kas tiešām mūs apdraud un kādas lietas mēs tomēr varam atļauties darīt. Un, protams, lēnā garā arī liela daļa cilvēku var pārslimot, mēs nesasniedzam šādu… Mēs iemācāmies aizsargāt riska grupas, tātad vecus cilvēkus, labāk, pēc iespējas, ka viņi tiek ārā, bet viņiem ir kaut kādā veidā pārtika piegādāta vai viņi mazāk komunicē, tātad tas būs milzīgs izaicinājums, kādā veidā šo riska grupu aizsargāt. Bet es domāju, ka tā mums būs jādara, jo mēs nevaram atļauties kaut kādus eksperimentus ar Latvijas tautu. Pat vairāk, ja galīgi, tad es teiktu, 20 000 cilvēku nāve. Ja ir slikta veselības aprūpe, nepieejama, tad ir 2% mirstība un pat augstāka,” pauž epidemiologs.

Ļaunāko scenāriju mediķi un eksperti negrasās pieļaut. Taču Igaunijā vīruss jau izplatās nekontrolēti. Lietuvā ir bažas, ka saslimis mediķis aplipinājis kādas slimnīcas pacientus. Arī Latvija gatavojas nākamajai fāzei – tam, ka vīruss jau cirkulē sabiedrībā.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norāda: “Tāpēc mēs izmainījām mūsu stratēģiju, pielāgojām situācijas attīstībai. Mēs izmeklēsim ne tikai cilvēkus, kas bija ārzemēs, ne tikai ļoti smagus stacionāros pacientus, bet izmeklēsim gan medicīnas darbiniekus, tāpēc ka viņi kontaktējas ar vairākiem, un, ja viņiem parādās simptomi, tas varētu būt indikators, ka infekcija izplatās. Mēs pārbaudīsim pneimonijas pacientus, kuri hospitalizēti, mēs pārbaudīsim kritiskās infrastruktūras darbiniekus, piemēram, robežsargi, kam tie kontakti lielāki, vai policijas darbinieki.”

Lai pasargātu sirmgalvjus un vājākos, pansionāti un slimnīcas strādā karantīnas režīmā. Izplatības bremzēšanai visā valstī turpinās pulcēšanās aizliegumi un slēgtas mācību iestādes. Bet cīņu ar vīrusu nevar uzvarēt, ja iedzīvotāji noteikumus neievēros.

“Domāsim par to, ka slimību mēs varam apturēt valstī, ja mēs ievērosim elementārus pasākumus, ko mēs iesakām ievērot. Distancēšanās, neiet sabiedriskās vietās bez vajadzības. Būdams slims, neko neapmeklēt, palikt mājās,” saka Perevoščikovs.

Savukārt Dumpis norāda: “Daudzi to sauc par karu, un es domāju, ka tas ir karš. Un karš ir tāda visu kopēja lieta. Vieni karo, citi atbalsta aiz frontes, citi līdzi jūt un cieš un panes grūtības, kamēr citi karo frontē, un tas ir jāsaprot, ka tas būs tā, ka visi cietīs no šī pasākuma. Tas nepaies garām vienai ģimenei.”

“Tā ir ārkārtas situācija, bet ja varbūt agrākos laikos cilvēki tika aicināti doties karā, tad tagad mēs aicinām cilvēkus nedoties uz pulcēšanās vietām. Mēs aicinām cilvēkus labāk pasēdēt vakarā mājās, nekā izietu ārā, protams, iziet svaigā gaisā. Tā ir viena lieta. Bet neapmeklēsim nevajadzīgi iestādes, kur mums nav tieši jābūt, un arī uz pārtikas veikaliem tāpat mēs visi ejam, un mēs visi iesim, bet, ja mēs ievērojam atstarpes, ja mēs to nedarām visi vienlaikus, bet tā pamīšus, ja tirgotāji ir apzinīgi un nelaiž iekšā vairāk cilvēku nekā viņiem pēc reglamenti ir noteikts, tad mēs būsim maksimāli pasargāti,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Ekspertiem nav šaubu, ka “Covid-19” pasaulē prasīs miljoniem dzīvību. Pat Eiropas valstu attīstītā veselības aprūpe ar to nespēj tikt galā. Mēs katrs esam daļa vīrusa ģeometriskajā progresijā un varam ietekmēt, cik daudzus cilvēkus tas inficēs.