Latvenergo notiek pēckorupcijas ģenerāltīrīšana
Kamēr Korupcijas novēršanas un izmeklēšanas birojs (KNAB) uz vēl trim mēnešiem pagarinājis procesuālos termiņus Latvenergo amatpersonu kukuļošana lietā, skandāla epicentrā esošais valsts energouzņēmums pūlas atmazgāt savu daudzcietušo tēlu, iedarbinot Krāpšanas novēršanas plānu.
Noprotams, ka viena no šā plāna sastāvdaļām ir plaša tīrīšana vadošo darbinieku rindās. Pēdējo mēnešu laikā vien darbu Latvenergo pārtraukušas četras amatpersonas. Tai skaitā finansiāli ietilpīgā TEC 2 rekonstrukcijas projekta vadītāja amatu zaudējis Ēriks Priednieks. It kā nepietiekamas kompetences dēļ, raksta NRALV.
Kā apstiprina uzņēmuma vadītājs Āris Žīgurs, personāla sarakstos notikušās izmaiņas ir ievērojamas: «Katrā no meitassabiedrībām, tai skaitā korupcijas lietā iejauktajā Sadales tīklā, ir nomainīta valde. Arī Latvenergo valdē nomainīta lielākā daļa personāla.»
Neatkarīgās taujāts, vai darbinieki palūgti aiziet, jo kļuvuši par aizdomās turamajiem KNAB izmeklēšanā, Ā. Žīgurs atbild izvairīgi: «Tajos gadījumos, kad darbinieki ir pārkāpuši noslēgtos darba līgumus vai iekšējo ētikas kodeksu, mums kā vadītājiem ir jāpieņem kaut kādi mēri.»
Lai turpmāk šādi pārkāpumi vairs nenotiktu, pilnveidoti darba līgumi un paralēli tiek strādāts pie Krāpšanas novēršanas plāna, uz ko Latvenergo mudinājušas lielās aizdevējas – Eiropas bankas. Līdzšinējie izmeklēšanas rezultāti rādot, ka koruptīvās shēmas vienojušas uzņēmuma darbiniekus un dažādus līgumpartnerus. Tāpēc līgumos jāievieš normas, kas dod tiesības pie saviem līgumpartneriem nosūtīt auditu.
Jāatgādina, Latvenergo krimināllieta aizsākās ar Šveices apsūdzībām pret Francijas elektrostaciju iekārtu un inženierijas koncernu Alstom, kas par labvēlīgiem lēmumiem maksājis kukuļus amatpersonām Tunisijā, Malaizijā un arī Latvijā. Izvairoties no tālākām sankcijām, koncerns piekrita samaksāt 22 miljonu latu sodu. Taču pie mums izmeklēšana turpinās, un Alstom maksātie kukuļi ir tikai viens no vairākiem izmeklēšanas virzieniem Latvijas krimināllietā. KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs informē, ka šobrīd lietā ir 36 iespējamās noziedzīgu nodarījumu epizodes, 22 ar Latvenergo saistītām personām izmeklēšanā piešķirts kāds statuss. Tiesiskās palīdzības lūgumi nosūtīti uz 30 valstīm, un pašlaik pamazām tiek saņemtas atbildes. KNAB patur spēkā solījumu lietu prokuratūrai nodot jau šogad. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atzīst, ka lieta ir ārkārtīgi svarīga, jo atmasko augstākā līmeņa korupciju. Taču izmeklēšanā politiķi sola nejaukties.
Kamēr tā rit izmeklētāju noteikto gaitu, nelielu uzvaru guvis Latvenergo sāgas centrālais personāžs – bijušais uzņēmuma vadītājs Kārlis Miķelsons. Rīgas apgabaltiesa lēmusi viņam par labu, un tagad Latvenergo nāksies maksāt atlaistajam prezidentam 5640 latu lielu pabalstu.
