LAMB: nožēlojami izskatās automašīnu rindas uz Jūrmalas šosejas; tas jārisina
Acīmredzami nepieciešami operatīvi pasākumi, kas iebraukšanu Jūrmalā pilnībā normalizētu, uzskata Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents un Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis Juris Zvirbulis.
Viņš portālam «Apollo» norādīja, ka autovadītājam, kurš saulainā vasaras dienā dodas uz Jūrmalu, būtu jābūt iespējai iebraukšanas caurlaidi iegādāties bez grūtībām un savlaicīgi. Būtu jānodrošina iespēja to iegādāties internetā, kaut vai izmantojot internetbanku, īsziņu, arī Rīgas pilsētā būtu jāizvērš caurlaižu automātu tīkls, par kuru atrašanās vietu liecinātu karte mājas lapā jūrmala.lv un jāpagarina vai pat jāatceļ noteiktais vienas stundas iebraukšanas laiks kopš caurlaides iegādes. Arī policijai ārkārtas situācijā ir jāstrādā ārkārtas režīmā, aktīvāk palīdzot autovadītājiem.
Zvirbulis arī uzsvēra, ka tad, kad atbildīgām valsts vai pašvaldību amatpersonām publiski jānosauc joma, kura sekmēs valsts ekonomisko augšupeju, bieži vien tiek akcentēts tūrisms.
«Pragmatiski vērtējot diez vai Latvija, ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu un izteikto klimatisko sezonalitāti, kādreiz varētu kļūt par Eiropas tūrisma līderi, tomēr mums ir savas jau attīstītas iespējas un vēl neattīstīts potenciāls. Diemžēl ne vienam vien autovadītājam, kurš saulainā vasaras dienā mēģina aizbraukt uz Latvijas tūrisma simbolu, Jūrmalu, rodas šaubas vai par tūrisma nozīmi ir dzirdējusi kūrortpilsētas domes vadība,» norādīja Zvirbulis.
«Jau kuro gadu nožēlojami izskatās garu garās automašīnu rindas uz Jūrmalas šosejas labos laika apstākļos, kad «pludmale sauc». Katru vasaru par to tiek runāts, Jūrmalas domes vadība «zīmē» dažādus plānus un ieceres, solot līdz nākamajai vasaras sezonai situāciju kardināli uzlabot, tomēr iebraukšanas iespējas tikai pasliktinās, izmaiņu infrastruktūrā nav, bet autobraucēju apjoms, kas vēlas atpūsties pie jūras tikai palielinās,» norāda LAMB prezidents.
Zvirbulis pauda: «Var jau vienkāršoti uzskatīt, ja reiz atpūtnieki par Jūrmalas domi nebalso, tad nav ko par viņiem domāt, tomēr diez vai par kaut cik nopietnu pilsētas attīstību var runāt, balstoties tikai uz jūrmalnieku patēriņu, kuru lielākā daļa strādā Rīgā.»
