Labklājības nozares nākamā gada prioritāte ir sociālās nevienlīdzības mazināšana

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) sola, ka nākamajos gados Latvijā būs sagaidāmi uzlabojumi bērnu apgādniekiem un pensionāriem.

2017. gadā sociālajā jomā plānots īstenot vairākas aktivitātes sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu dzīves un ienākumu līmeņa uzlabošanai – bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpe ģimeniskā vidē, valsts minimālā atbalsta palielināšana apgādnieku zaudējušiem bērniem, ģimenes un valsts pabalsta palielināšana par 4. un nākamajiem bērniem, u.c.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Reirs norāda, ka priecājās par Latvijā pieaugošo dzimstību, kas palielinājusies jau trešo gadu, lai arī kopumā dabīgais pieaugums jau gadiem ir negatīvs. Negatīvi vērtējams arī fakts, ka Latvijā pieaugot bērnu skaits šķirtās ģimenēs, turklāt par daudziem no viņiem netiekot maksāti alimentu. Nākotnē alimentu maksājumus iecerēts celt un pielīdzināt apgādnieka zaudējuma pensijai.

Viens no Labklājības ministrijas būtiskākajiem mērķiem ir pilnveidot bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ģimeniskā vidē. Lai to īstenotu, paredzēts uzlabot adoptētājiem sniegtā atbalsta sistēmu, un ārpusģimenes aprūpes sistēmu. Veicinot ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību, bērniem jādzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē.

Uz jautājumu, kā sabalansēt budžetu brīdī, kad būtiski mainīsies demogrāfiskā situācija, pensionāru kļūs arvien vairāk, bet jaunu strādājošo būs mazāk, Reirs konkrēti neatbildēja, vien slavēja Latvijas pensiju sistēmu, kas esot ļoti veiksmīga. Vienlaikus Reirs sola meklēt risinājumus, kā nodrošināt pienācīgas pensijas pensionāriem ar lielu darba stāžu un mazām pensijām.

Labklājības ministrija informē, ka, lai radītu ekonomiski labvēlīgākus apstākļus daudzbērnu ģimenēm, kas ir otrs augstam nabadzības riskam pakļauto ģimeņu veids, plānots palielināt ģimenes valsts pabalstu. Proti, ģimenes valsts pabalstu ģimenēs ar četriem un vairāk bērniem no 2017. gada 1. janvāra paredzēts palielināt par ceturto un nākamajiem bērniem no pašreizējiem 34,14 eiro līdz 50 eiro par katru bērnu mēnesī. Plānots saglabāt esošo koeficientu principu un par ceturto un nākamajiem bērniem pabalstu noteikt 4,4 reizes lielāku, nekā par pirmo bērnu (11,38 x 4,4 = 50,07 eiro).

Tāpat plānots no 2017. gada 1. janvāra palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, t.i., iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai no 171 eiro (šobrīd no 142,29 eiro).

Vienlaikus 2017. gadā un turpmāk ik gadu, plānots, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra papildu 913 cilvēkiem nodrošinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Izmantojot pakalpojumus, darbspējīgie cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. invaliditāti, varēs pilnvērtīgāk iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.

Foto:sonja_paetow/https://pixabay.com/en/users/sonja_paetow-63173//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/