Kučinskis: Nav iemesla PA likvidācijai
Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, tā savos secinājumos dalījās Valsts kontrole (VK). Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) gan nepiekrīt tam, ka Privatizācijas aģentūra (PA) būtu nelietderīga un norāda, ka tās likvidēšanai iemeslu nav.
Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Kučinskis norādīja, ka iespējams var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkst pazaudēt iestādes augsto kapacitāti.
Premjers uzsver, ka aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar “KVV Liepājas metalurgs” saistītos jautājumus un risina sarunas ar “TeliaSonera”.
Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai klāt varētu nākt jauni darba pienākumi.
Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā “Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?”, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali.
Privatizācijas aģentūra veic arī dzīvojamo māju, to domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu atsavināšanu. Atsavināmo (privatizācijas process ir beidzies) objektu apjoms ir lielāks nekā privatizējamo objektu apjoms, tomēr revīzijā konstatētie nesekmīgie mēģinājumi īpašuma objektus atsavināt vairāku gadu garumā liecina, ka iedzīvotāju interese arī par atsavināmiem īpašuma objektiem nav liela. Attiecīgi samazinās arī valsts ieņēmumu apmērs.
Arī neizlietoto privatizācijas sertifikātu skaits ir tikai nedaudz virs 2% no sākotnēji emitētā. Privatizācijas kontu uzturēšana valstij ik gadu izmaksā vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, bet to skaits vairs būtiski nesamazinās. Turklāt 62% no fizisko personu privatizācijas sertifikātu kontiem ir uzskaitīts ne vairāk kā 1 sertifikāts, kas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju, visticamāk, savas tiesības izlietot privatizācijas sertifikātus valsts un pašvaldību objektu privatizācijai jau ir izmantojušas.
Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju kā par privatizācijas politiku atbildīgo valsts iestādi izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu, veicot līdz šim īstenoto pasākumu efektivitātes un īstenotās politikas analīzi.
Foto: Valsts kanceleja
