Kriminālā autoritāte “Sļiva” parādās Sparāna kontaktos un Jurašas klientu lokā
Bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns tika aizturēts brīdī, kad ieradās uz tikšanos ar cilvēku, kas ir kontaktpersona ar savulaik ietekmīgo kriminālo autoritāti ”Sļivu”. Tā pati persona kļuvusi par politiķa Jura Juraša dibinātas firmas īpašnieku un Allas Jurašas klientu.
TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka Aigars Sparāns ir viens no retajiem slepenībā strādājošā Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem, kura vārds samērā regulāri izskan medijos. Par viņa aktivitātēm sprieda Saeimas Nacionālās drošības komitejā. Sparāna aktivitātes pārsniedza pienākumus specdienestā, un viņam piedēvēja lielu ietekmi.
Sparāns organizēja tikšanās starp Ventspils tranzītkarā iesaistītajiem, tā lasāms Rūdolfa Meroni liecībās Lielbritānijas tiesā. Klīda baumas par kontaktiem ar bijušo “PNB bankas” īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu un kādreiz ietekmīgu kriminālo autoritāti Vjačeslavu Šestakovu. Arī ASV vēstniecība SAB vadībai izteica neapmierinātību ar Sparāna darbību. 2018. gada nogalē viņš devās izdienas pensijā.
Šogad, 28. aprīlī, cits specdienests – Valsts drošības dienests – Sparānu aizturēja par iespējamu korupciju un valsts noslēpuma izpaušanu. Sparāna mājās veica kratīšanu, tiesa viņu apcietināja. Viņš apcietinājumu pameta pret 50 tūkstošu eiro drošības naudu, ko iemaksāja Sparāna draugi no citām drošības iestādēm. Bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis, kā arī Sparāna advokāti – Aleksandrs Berezins un Alla Juraša, bijušie KNAB izmeklētāji.
Pagājušā gada novembrī risinājās notikumi, kas kļuva par pamatu Sparāna aizturēšanai. Valsts drošības dienests ziņoja, ka aizdomās par ieroču kontrabandu uz kādu no sankcijām pakļautajām Āfrikas valstīm apcietināta kāda persona. Tas bija Konstantīns Soloduha. Esot apcietinājumā, viņš liecināja par kukuli, ko nodevis Sparānam laikā, kad tas vēl bija SAB darbinieks.
“No 2015. līdz 2017. gadam ieskaitot, precīzi nezināmā ne mēnesī, ne datumā viens cilvēks esot devis Sparānam kukuļus trīs reizes ar divu starpnieku starpniecību kopumā par summu 35 tūkstoši eiro. Tātad vienreiz viņš esot devis vai nu 2015. vai 2016. gadā caur vienu starpnieku 25 tūkstošus eiro, it kā esot nodevis. Pats iesniedzējs nevar atcerēties ne mēnesi, ne datumu, ne pat aptuvenu laika posmu, kad tas varēja notikt. Un pēc tam viņš divas reizes pa 5000 eiro esot devis citam starpniekam arī nodošanai Sparānam,” skaidro zvērināts advokāts Aleksandrs Berezins.
Pirmkārt, šī nauda esot dota, lai no Sparāna dabūtu informāciju, kura atrodas specdienestu rīcībā attiecībā par šo iesniedzēju interesējošo objektu.
Otra lieta, par kuru it kā dota šī nauda, par to, lai Sparāns, izmantojot it kā savu stāvokli, sakārtotu problēmas ar konkrētu iesniedzēju interesējošu objektu, kas arī nekad nav ticis izdarīts un, tiekoties ar Sparānu vairākkārt, nekad arī netika vaicāts, vai viņš kaut ko vispār ir darījis par šo naudu.
Sparāna aizstāvji uzskata, ka lieta ir safabricēta, lai iegūtu atļauju kratīšanai Sparāna mājās, lai atrastu jebko, kas viņu kompromitētu. Par to liecinot tas, ka kratīšanā piedalījies arī narkotiku meklēšanas suns.
“Trešā lieta, kas vedina domāt, ka šis cilvēks ir sniedzis nepatiesu informāciju, ir tas, ka šis cilvēks atrodas apcietinājumā. Un ir vispārzināms tajā vidē, kur strādā operatīvie darbinieki un specdienesti, ka šis cilvēks, kas atrodas cietumā, ir īpaši ietekmējams ir tā terminoloģija, respektīvi, ar viņu ir ārkārtīgi vienkārši vienoties, ka viņš uzražo kaut ko tādu, kas ir nepieciešams dienestam, par to saņemot pretī kaut kādu labumu,” raidījumam pauda advokāts.
Konstantīns Soloduha ir vairāku ieroču kontrabandas skandālu centrā. 2011. gadā “Nekā personīga” sižetu sērijā izmeklēja Latvijas uzņēmumu saistību ar ieroču kontrabandu no Moldovas uz Kalnu Karabahu. Atklājās, ka organizators bija Soloduha, taču Valsts drošības dienestam tam pierādījumus neizdevās gūt. 2016. gadā Soloduha mēģināja nogādāt kravu uz pilsoņu karā ierauto Jemenu.
Soloduham izdevās izbēgt no soda par pārkāpumiem ieroču tirdzniecībā. Taču Tukumā esošajai Jūrmalas lidostai, kur viņa uzņēmums “Wings 4 Sky” ir viens no īpašniekiem, Soloduhas reputācija maksāja licenci. Šogad februārī līdz ar Soloduhas aizturēšanu Valsts drošības dienests arestēja arī viņa daļas “Wings 4 Sky”.
Noprotams, ka tieši specdienestu liegums lidostai ir problēma, par kuras atrisināšanu Soloduha maksājis Sparānam.
Aigaru Sparānu pagājušajā nedēļā aizturēja pie restorāna “Erebuni” Purvciemā. Te viņam bija paredzēta tikšanās ar Krievijas pilsoni Romānu Osipjanu.
Saruna ar ”Erebuni ”darbinieku:
Nekā personīga: Tāds Romāns Osipjans – viņš te ik pa laika nāk pie jums ciemos, vai ne?
Darbinieks: Kādreiz nāk, jā.
Nekā personīga: Bet pats viņš nav ne īpašnieks, ne…
Darbinieks: Nē, nē, nē.
Nekā personīga: Viņš kā viesis nāk, ja?
Darbinieks: Viņš kā viesis, viņš ir vienam radinieks.
Restorānu ”Erebuni” vada armēņu ģimene. Romāns Osipjans ir viņu radinieks. Viņš regulāri tiecies restorānā ar Aigaru Sparānu. Osipjans Latvijā dzīvo kopš studiju gadiem, pagājušajā gadā nolēma ieguldīt apsardzes biznesā. Viņš kļuva par līdzīpašnieku bijušā KNAB operatīvā darbinieka Jura Juraša dibinātajā firmā “Grand Force Security”.
“Es šajā uzņēmumā tā arī īsti saimniecisko darbību neuzsāku, ņemot vērā to, ka tas lielā mērā sakrita ar manu darbību politikā, iesaistīšanos. Ņemot vērā to, ka man pašam laika šai darbībai neatlika, es šīs daļas faktiski atdevu pārējiem dalībniekiem un par turpmāko mani vispār absolūti nav nekādas informācijas,” pauž pats Jurašs.
Jurašs noliedz, ka pazītu Osipjanu, norādot, ka “kad es biju dalībnieks šajā uzņēmumā, tāda dalībnieka nebija šim uzņēmumam. Kā es teicu, tad savas daļas es atdevu citiem dalībniekiem, kas tajā brīdī bija aktuāli. Kas pēc tam šajā uzņēmumā nāca ar savu dalību, manā rīcībā informācijas nav.”
Osipjans ilgus gadus pazīst Vjačeslavu Šestakovu jeb “Sļivu”. Par viņu “Nekā personīga” vairākkārt stāstīja 2012. gadā. Igaunija atklāja sava Drošības policijas darbinieka Indreka Podera saiknes ar noziedzīgo pasauli. Pēdas veda līdz pat dzīvoklim Jūrmalā, kur dzīvoja Šestakovs. Krievijā vairākkārt sodīts, arī par slepkavībām, “Sļiva” Latvijā bija ieguvis uzturēšanās atļauju. Pēc Podera liecībām un neatslābstošas “Nekā personīga” uzmanības Valsts drošības dienests uzturēšanās atļauju “Sļivam” atņēma, bet iekšlietu ministrs viņu iekļāva melnajā sarakstā.
Tagad viņš uzturas Vācijā. Osipjans palīdzējis pārdot divus “Sļivas” nekustamos īpašumus Jūrmalā, šobrīd tirgo viņa dzīvokli Rīgā, Skolas ielā. Par abu ciešajām attiecībām liecina fotogrāfija no Šestakova kāzām Vācijā, kur Osipjans bija viens no šaura viesu loka.
Telefonsarunā ar ”Nekā personīga” Osipjans apstiprināja, ka Šestakovu jeb ”Sļivu” pazīst, pircis viņam nekustamo īpašumu. Gan Osipjana, gan Šestakova advokāte Latvijā ir Alla Juraša. Viņu kā labu speciālisti ieteicis tieši Aigars Sparāns.
“Saistībā ar Romānu Osipjanu – vai nu viņš pats piezvanīja, atsaucoties uz Aigaru Sparānu vai nu Aigars man piezvanīja un jautājs, vai es varēšu viņiem palīdzēt. Jo viņam bija problēmas saistībā ar robežu šķērsošanu,” skaidro Juraša.
“Savukārt Vjačeslavs Šostakovs arī pazīstama persona, arī ir mans klients, un Romāns bija vērsies pie manis ar jautājumu, vai es varēšu palīdzēt Vjačeslava nepilngadīgajam dēlam Kirilam Šestakovam. Jo Kirils Šestakovs bija šeit, pareizāk sakot viņa aizbildņi bija noslēguši līgumu par mācībām šeit, Latvijā. Tas bija arī pusotru gadu atpakaļ kaut kur droši vien, un viņš bija iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, un bija saņemts ļoti garš uz vairākām lapām atteikums izsniegt uzturēšanās atļauju, jo, izrādās, bērns, kam tolaik, manuprāt, 11 gadi bija, var nodarboties ar izlūkošanu kādas citas valsts labā Latvijā, kas jau izklausās diezgan absurdi. Mūsu birojs piedalījās, sniedza juridisko palīdzību šim Kirilam un galarezultātā mēs panācām to, ka viņam uzturēšanās atļauja tika piešķirta, bet uz to brīdi jau bija vilšanās, jo uz to brīdi viņš tika iekārtots mācīties citā valstī. Pirms pusgada, droši vien, Vjačeslavs palūdza, par cik bija veiksmīga šī juridiskā palīdzība saistībā ar Kirilu, tad viņš palūdza mani apskatīties dokumentus saistībā ar viņa iekļaušanu melnajā sarakstā,” skaidro Juraša.
Bijusī KNAB izmeklētāja Alla Juraša darbu korupcijas apkarošanas birojā pārtrauca 2009. gadā. Viņa dibināja juridisko konsultāciju uzņēmumu “Immunitas” un vēlāk kopā ar citu bijušo KNAB izmeklētāju Aleksandru Berezinu izveidoja advokātu biroju. Kad viņas dzīvesbiedrs Juris Jurašs 2016. gadā tika atbrīvots no darba KNAB, viņš kļuva par “Immunitas” valdes locekli. “Nekā personīga” izdevies noskaidrot, ka lielākais abu uzņēmumu klients līdz šim bijis Guseļņikova “PNB Banka”. Periodā no 2014. līdz 2019. gadam “Immunitas” no tās saņēma vairāk nekā 130 tūkstošus eiro, bet Berezina un Jurašas advokātu birojs – 350 tūkstošus. Tātad kopā pusmiljonu.
“Ar “PNB Banku”, tolaik “Norvik banku” es jau strādāju ilgus gadus, manuprāt, no 2013. gada, kad vēl nebiju kā advokāte, mani piesaistīja kā juristi, jo bija aizdomas par daudzām korupcijas epizodēm, kas veiktas pret “Norvik banku”. Mani piesaistīja, lai es palīdzētu tikt galā, vai tiešām var saskatīt šos korupcijas gadījumus,” norāda Juraša.
Vismaz viens no “Immunitas” līgumiem ar banku slēgts 2017. gada nogalē, kad firmu vadīja Jurašs. Dažus mēnešus vēlāk “PNB banka” vērsās starptautiskajā tiesā pret Latviju, bet Guseļņikovs ārvalstu medijiem paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents viņam prasījis kukuli.
Nekā personīga: Un 2017. gadā, kad jau bijāt prom, arī šāda interešu konflikta nebija, strādājot ar PNB?
Juris Jurašs: Manā rīcībā pilnīgi noteikti ne.
Nekā personīga: Informāciju par iesākto izmeklēšanu pret Rimšēviču nenodevāt PNB?
Juris Jurašs: Man pēc likuma nav tiesības izpaust klasificētu informāciju, ja tā ir klasificēta informācija, un šajā gadījumā man pat ir ļoti grūti mēģināt vilkt kaut kādas paralēles. Šobrīd jūs runājat par kaut kādām iespējamām mistiskām sazvērestības teorijām, kuras, ļoti iespējams, šobrīd arī visvairāk kultivē tieši ar Valsts drošību dienestu saistītas personas un visdrīzāk arī pats Valsts drošības dienests, apšaubot vienas vai otras amatpersonas godaprātu. Es pieļauju un es arī saprotu kaut kādā mērā Valsts drošības dienestu, kurš ir ļoti neapmierināts ar to, ka viņu iecere par šīs ēkas būvniecību Brīvības ielā šobrīd neiet, nevirzās tādā gultnē, kā viņi to vēlētos, un jebkurš, kurš ir iestājies par citu risinājumu….
Nekā personīga: Visu šo neskaidrību jūs novērstu, ja pastāstītu, kādus pakalpojumus tad sniedzāt “PNB bankai”.
Juris Jurašs: Neko vairāk juridiskos pakalpojumus, kas ir saistīti ar manu profesionālo pieredzi, palīdzot sastādīt dažādus juridiskus dokumentus, tostarp iesniegumus policijai par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kukuļa pieprasīšanām.
Juraša klients Guseļņikovs vērsās pret Ilmāru Rimšēviču. Zināms, ka izmeklēšana par iespējamu Latvijas Bankas prezidenta korumpētību sākās laikā, ka Juris Jurašs strādāja KNAB. Taču virzība šajā lietā sākās tikai tad, kad Jurašs KNAB pameta.
Pazīšanās ar Sparānu izrādījusies toksiska diviem ekspolitiķiem. “Nekā personīga” no vairākiem avotiem ieguva apstiprinājumu tam, ka šajā lietā par kukuļa starpniecību aizturēti kādreizējie politiķi Andrejs Panteļejevs un Edvīns Inkēns. Laika posmā, par kuru notiek izmeklēšana, Panteļejevs bija Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Nekā personīga: Šie cilvēki ir bijuši Sparāna paziņas?
Aleksandrs Berezins: Es domāju, ka Sparāna paziņu lokā ietilpst tūkstošiem cilvēku un, jā, arī šie divi cilvēki arī ietilpst šajā lokā.
Valdības koalīcijā jau ilgstoši izveidojusies spriedze starp Jauno konservatīvo partiju un KPV LV. Valsts drošības dienests ir KPV LV iekšlietu ministra Ģirģena pakļautībā, tādēļ pastāv bažas, ka Sparāna lieta varētu būt sasteigta politiska spiediena dēļ.
