Krievijas iedzīvotājus uztrauc viņu ekonomiskā nākotne

Krievijas iedzīvotāji arvien skarbāk izjūt savas valsts ekonomikas sekas un neskatoties uz Valsts prezidenta Vladimira Putina un daudzu citu augsta līmeņa amatpersonu apgalvojumiem, ka valsts ekonomika ir stabila, arvien vairāk cilvēku ir noraizējušies par savu ekonomisko nākotni.

Situācijas nopietnību atzīst arī Krievijā notiekošā Gaidara foruma dalībnieki.

“Šobrīd patiesībā Krievija atrodas daudz sliktākā stāvoklī, nekā 2008. gada, kad mums bija 600 miljardu eiro lielas rezerves un tikai 15 miljoni cilvēku visā valstī dzīvoja nabadzībā,” norāda ekonomists Vladimirs Rizkovs, piebilstot, ka tagad Krievijai ir nedaudz vairāk nekā 300 miljardu rezerves un strauji pieaugoša nabadzība.

Tiek norādīts, ka Krievijas izmantojamās rezerves sarūk ar bīstamu ātrumu. Pērn novembrī Krievijas starptautiskās rezerves bija 364 miljardi, kas nozīmē, ka kopš oktobra rezerves samazinājās par vairāk nekā 150 miljardiem eiro.

Kopš Krima pievienota Krievijai un sācies Ukrainas karš būtiski palielinājies to krievu skaits, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa – tas pieaudzis līdz 23 miljoniem.

Bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins norāda, ka nezina veidus, kur vēl varētu samazināt izdevumus. “Mēs jau esam samazinājuši izglītības un veselības aprūpes izmaksas,” norāda Kudrins, piebilstot, ka Krievijas ekonomika ir “apburtais loks”.

“Krievijai nav nepieciešama naftas cena 120 dolāru par barelu apmērā, lai tās ekonomika pieaugtu,” uzsver eksperti, iesakot Krievijai izmantot pasaules tirgū vērojamās naftas cenu kritumu, lai pavērstu iespēju uzlabot valsts ekonomiku.

Tikmēr ekonomisti arvien vairāk iezīmē tumšo Krievijas nākotni – ekonomists Vladislavs Žukovsks paziņojis, ka divu gadu laikā aptuveni 80% krievu dzīvos hroniskā nabadzībā. Pašreizējā krīze pēc eksperta vārdiem būs Krievijas nopietnākā kopš pilsoņa kara.