Krājbanku apsūdz dokumentu viltošanā

Daugavpils tiesā tiks izskatīta Veltas Ostrovskas prasība pret Latvijas Krājbanku par V. Ostrovskai nodarīto zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Prasība sniegta par to, ka V. Ostrovska uz viltotu dokumentu pamata bijusi padarīta par dalībnieci pensiju fondā Astra Krājfondi, kura saistība ar Krājbanku tiek atklāta jau fonda nosaukumā. Viņa to uzzinājusi no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kur saņēmusi arī paskaidrojumu, ka viņas šķietamo iesniegumu par iesaistīšanos pensiju fondā uz aģentūru atnesuši Latvijas Krājbankas Daugavpils filiāles darbinieki, raksta NRA.lv

Cik maksā bankas reputācija?

“Griezos pēc paskaidrojuma pie a/s Latvijas Krājbanka Daugavpils filiāles vadītājas. Minētās filiāles vadītāja parādīja man it kā manis aizpildīto iesniegumu ar parakstu. Iepazīstoties ar iesniegumu, konstatēju, ka redzu šādu dokumentu pirmo reizi un uz iesnieguma nav arī mana paraksta, par ko paziņoju filiāles vadītājai. Vadītāja savukārt uzstāja, ka manis minēto dokumentu esmu parakstījusi es pati,” V. Ostrovska liecina savā pieteikumā tiesai. Šī un citas Krājbankas amatpersonas turpinājušas noliegt acīm redzamo veselu gadu, līdz “par saviem naudas līdzekļiem pasūtīju paraksta ekspertīzi, kas deva atzinumu, ka parakstu uz mana iesnieguma manā vietā parakstījusi cita persona”, raksta V. Ostrovska prasības pieteikumā.

Beidzot Krājbanka sarosījusies un pārtraukusi iekasēt V. Ostrovskas naudu Astra Krājfondos, bet nebijusi ar mieru kompensēt pat V. Ostrovskas izdevumus ekspertu algošanai, nemaz nerunājot par morālo kaitējumu: “Šoks, uztraukums par notiekošo, zaudētais personiskais laiks (..) atvainošanās vietā – apmelojums.” Lai nu tiesa lemj, vai tas viss patiešām ir prasīto piecdesmit tūkstošu latu vērts, bet Krājbankas nespēja vienoties ar prasītāju ārpus tiesas rāda, ka banka savu reputāciju laikam gan pamatoti novērtē par daudz mazāku summu.

Krājbankas preses dienests Rīgā parādīja, ka darbojas tieši tāpat kā bankas darbinieki Daugavpilī. Bankas preses pārstāve Kristīne Ozolniece uz Neatkarīgās jautājumu par šo lietu aprobežojās ar “bankas komentāru”, kā viņa to nosauca, “ka iespējami atturēsies no publisku komentāru sniegšanas”. Protams, ka bankai būtu bijis labāk atrisināt šo lietu bez publiskiem komentāriem, bet Krājbanka izrādās nespējīga kaut ko nokārtot ne diskrētā, ne publiskā veidā.

Atklājas briesmu lietas

Tomēr arī Krājbankai ir uzsmaidījusi laime Valsts policijas personā. Neatkarīgās rīcībā nonākušais Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 1. nodaļas inspektores Marinas Skuteles sacerējums aizēno privātās Krājbankas amatpersonu izdarības. Policijas redzeslokā gadījums ar V. Ostrovsku un Krājbanku nonācis pēc Krājbankas iesnieguma. Reaģējot uz to, M. Skutele nopratinājusi Krājbankas darbinieci Ilonu Moskaļenko, kas policistei apliecinājusi, ka “Velta Ostrovska parakstīja” utt. Pusgada laikā gan iegūta arī pretēja liecība. Ne vairs V. Ostrovskas apmaksātie, bet “Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperti R. Trumma un M. Sedlinieks veica ekspertīzi un secināja, ka parakstu V. Ostrovskas vārdā nav izpildījusi Velta Ostrovska, bet kāda cita persona”. Tad ko tad nu – vai nu Krājbankas darbinieki tomēr vilto savu klientu parakstus, vai arī pa Krājbanku klejo nevienam nepazīstami cilvēki un dara ar Krājbankas dokumentiem visu, ko vien vēlas?

Policijai atliek klusēt

Jebkurā gadījumā darba pilnas rokas būtu gan policijai, gan Krājbankai, bet nekas darīts netika. M. Skutele vēl pēc pusgada pamanīja, ka “iestājies noilgums un tādēļ process ir jāizbeidz”. Līdz ar to izrādās, ka nopratināšanā melot vismaz Daugavpils policijai drīkst bez jebkādām sekām – policija pat neinteresēsies par pretrunām starp dažādām liecībām. Vēl citā variantā pašai policijai nav nekādas uzticības savu ekspertu slēdzieniem, tāpēc policija labāk neriskē uz tiem balstīt nekādas darbības, slēdzienus, apsūdzības. Vai tā tiešām ir? To Neatkarīgā jautāja gan Valsts policijas vadībai, gan no Daugavpils vadītajai Latgales reģionālajai pārvaldei. “Kriminālprocesa likuma normas neparedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersonas pienākumus sniegt personai, kura netika iesaistīta kriminālprocesā, skaidrojumus vai komentārus,” atbildēja Anastasija Laizāne no Latgales policijas. Valsts policijas preses dienests informēja, ka ar M. Skuteles sacerējumu ir iepazinies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis, kas tāpat izlēmis neko neteikt par gadījumu, kurā policijas darbinieka nespēja vai nevēlēšanās pildīt savus pienākumus ir vienīgais pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

Algu saņem par neko

Policijas Latgales struktūrvienība apstiprināja, ka M. Skutele arī pēc visvisādām reorganizācijām un štatu saraksta tīrīšanām ir palikusi policijas darbiniece nr. 2244 un patlaban tiekot algota ar 276,45 latiem mēnesī. Līdz ar to izveidojas bezgalīgais atrunu aplis, ka policisti strādā tā, kā viņiem maksā, bet viņiem maksā tā, kā viņi strādā. “Informācija par amatpersonu atestāciju (novērtēšanu) ir iekļauta Valsts policijas ierobežotas pieejamības informācijas sarakstā,” turpināja A. Laizāne. Līdz ar to paliek nezināms, vai M. Skutelei maksātā alga pilnībā ir pabalsts bezdarbniecei vai arī pastāv kaut kāds darbu mazumiņš, ko priekšniecība no M. Skuteles prasa un ko “inspektore” izpilda.

Žurnālisti situāciju neietekmē

Dažu apstākļu sakritība ļauj secināt, ka policijas “inspektoru” rīcība nemainās atkarībā no tā, ir vai nav žurnālisti kļuvuši par kriminālprocesa dalībniekiem. Šis gads taču sākās ar Mediju nama redakcijas demolēšanu un vairāku datoru nozagšanu. Policija itin drīz uzrādīja cilvēkus, kuri it kā esot pat atzinušies šajā nodarījumā. Tagad gan jāsāk domāt, ka šādi atzīties varētu puse no Latvijas iedzīvotājiem, ja policija to mīļi palūgtu, bet tā nebūs garantija, ka kaut viens no šiem cilvēkiem pateiks, kur palikuši nozagtie datori – laikrakstu lapu maketēšanai piemērota lielformāta tehnika, ko vienam cilvēkam grūti paņemt rokās. Mums esot jānotic, ka cilvēki mocījušies, pašiem nezināmu iemeslu dēļ staipot neērtas nastas un tūlīt pat aizmirstot, kur tās pametuši. Drīzāk gan tā ir pasaciņa, ar kuras palīdzību Rīgas policisti velk laiku līdz datumam, kad viņi varēs pārrakstīt M. Skuteles sacerējumu, ka “uz doto brīdi izmeklēšanas rezultātā netika noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības, un netika savākti pierādījumi” “un tādēļ process ir jāizbeidz”.