Koļegova: Atkritumu nozarē ir daudz “pelēko zonu”
Atkritumu apsaimniekošanās biznesā Latvijā ir daudz “pelēko zonu”, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.
“Esam tās apzinājuši un cenšamies sakārtot,” apliecināja dienesta vadītāja, norādot, ka Latvijā piesārņojuma kontrolē katrā reģionā strādā pa pieciem VVD speciālistiem. Rīgā vidēji tiem vajadzētu būt desmit cilvēkiem, bet piecas inspektoru vietas ir vakantas. Viņa atzina, ka dienestam tūkst inspektoru, lai zinātu, kas notiek katrā pašvaldībā, katrā pļaviņā, bet dienests strādā efektīvi savu iespēju robežās.
Viņa sacīja, ka, iespējams, tāpēc arī notiek provokācijas un negadījumi. Viena no “pelēkajām zonām” saistīta ar to, kā izmanto atbrīvojumus no dabas resursu nodokļa, cita – ar pārrobežu atkritumu pārvadājumiem.
Koļegova skaidroja, ka atkritumu pārrobežu pārvadājumus reglamentē Eiropas Savienības regula un nebīstamos sadzīves atkritumus uzskata par maza riska atkritumiem, tāpēc arī tos nekontrolē pastiprināti.
Jau ziņots, ka uzmanību atkritumu apsaimniekošanai piesaistīja ugunsgrēks Jūrmalā nelegālajā atkritumu glabātuvē, kur bija uzkrāti vairāk nekā 20 000 tonnu atkritumu.
Šā gada 18.jūnijā blakus Ventspils šosejai Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā 12000m2 platībā dega atkritumi un 10m2 platībā angāra ēka.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš KVP informēja par minētā ugunsgrēka dzēšanas gaitu, iesaistītajiem resursiem un degšanas vietas monitoringu arī pēc ugunsgrēka likvidācijas. “Jau pāris stundas pēc ugunsgrēka izcelšanās brīža, tika sasaukta Jūrmalas pilsētas civilās aizsardzības komisija, kurā tika pārrunāti jautājumi par iespējamo iedzīvotāju apziņošanu (apzinātas izmitināšanas vietas, transports), lai gadījumā, ja tas būtu nepieciešams, tas tiktu savlaicīgi nodrošināts,” skaidroja O.Āboliņš.
Savukārt Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova norādīja, ka kopā ar Veselības inspekciju ir veikts ūdens monitorings notikuma vietā un dzeramais ūdens ir derīgs lietošanai pārtikā.
Kā informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ir ierosināts kriminālprocess par diviem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – kaitējuma pret vidi izdarīšanu un ļaunprātīgu dedzināšanu, un šā kriminālprocesa ietvaros tiks noskaidroti notikušā apstākļi un atbildīgās personas.
Ķuzis pastāstīja, ka šobrīd nevienam aizdomās turētā statuss nav piemērots, taču ir pietiekams pamats uzskatīts, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. “Mēs izmeklējam divus noziedzīgus nodarījumus – noziegumu pret vidi un ļaunprātīgu dedzināšanu.”.
Foto: F64
