Koalīcija rīkojusies viltīgi. “Deputātu kvotas” paslēptas ministriju pieprasījumos
Lai arī valdība atteikusies no tā dēvētājām “deputātu kvotām” 2018. gada valsts budžeta izstrādē, tās nekur nav pazudušas, bet paslēptas ministriju pieprasījumos. Šādu viedokli LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda opozīcijā esošās partijas “Saskaņa” deputāts Andrejs Klementjevs.
Viņš norādīja, ka, lai arī pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonācis Saeimā, koalīcijas partijas vienojas, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem, neesot tā, ka “deputātu kvotu” vispār vairs neesot – tās vienkārši esot noslēptas ministriju pieprasījumos budžetam.
“Koalīcijas deputāti, kuri gribēja īstenot savus politiskos mērķus, gāja pie saviem ministriem un sarunāja, lai viņu priekšlikumus iekļauj ministriju pieprasījumos,” atklāja opozīcijas deputāts. Viena no ministrijām, kas apmierinājusi koalīcijas deputātu vēlmes, esot bijusi Finanšu ministrija.
“Negribu dalīties ar baumām (..). Bet es zinu, ka bija iespēja sarunāt kvotas, atbalstīt pasākumus caur ministriem,” teica Klementjevs.
Viņš gan pauž viedokli, ka ir slikti, ka oficiāli “deputātu kvotas” atceltas, jo ar to palīdzību bijis iespējams palīdzēt sabiedriskajām organizācijām, un visiem deputātiem bija iespēja piedalīties “lielā valsts budžeta dalīšanā”.
“Tur, kur nav opozīcijas deputāti pie varas, tie dabūja vairāk,” runājot par pašvaldību budžetu pauda Klementjevs. Viņš uzskata, ka šoreiz koalīcija opozīciju no budžeta pieņemšanas atstūmusi pilnībā.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 19. oktobrī, parlamenta Budžeta un finanšu komisijai nodeva izskatīšanai nākamā gada valsts budžeta projektu. Par budžeta projekta nodošanu Saeimai balsoja 53 deputāti, pret – 28 parlamentārieši, bet vēl pieci balsojumā nepiedalījās.
Valsts budžeta projekta paketē iekļauti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” un likumprojekts “Par valsts budžetu 2018.gadam”.
Pirmajā lasījumā to izskatīt Saeimā plānots 25. un 26.oktobrī. Savukārt otrajā galīgajā lasījumā – 22. un 23.novembrī.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,97 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 684 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 583 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Nākamā gada valsts budžeta prioritāte ir veselības nozare, kurai plānots piešķirt vislielāko finansējumu – vairāk nekā 200 miljonus eiro. Savukārt valsta drošībai un aizsardzībai 2018.gadā paredzēti papildus 126 miljoni, sasniedzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta.
Budžeta projektā paredzēts finansējuma pieaugums arī valsts ceļu sakārtošanai un iekšējai drošībai – valsts austrumu robežas sakārtošanai -, tāpat arī rasta iespēja atrisināt jautājumu par sociālo aizsardzību radošo profesiju pārstāvjiem. Vidējā termiņā plānots arī tiesnešu atalgojuma palielinājums.
Foto: Saeimas kanceleja
