autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Kas tagad notiks? Brīdina visus, ne tikai parādniekus

Saņemot brīdinājuma vēstules par mājas kopējo siltumenerģijas parādu, daudzi pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) klienti ir neizpratnē – kas tagad notiks?

RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja, ka ar akciju sabiedrību Rīgas siltums 2017. gada 1. novembrī, uzsākot apkures sezonu, RNP bija norēķinājies «pa nullēm». Viņš uzsvēra, ka no iedzīvotāju samaksātās naudas pirmām kārtām norēķini notiek ar Rīgas siltumu, otrām kārtām tiek samaksāts pievienotās vērtības nodoklis valstij. Taču baidīties, ka apkuri atslēgs, nav pamata, vēsta NRA.lv.

RNP skaidro: ja norēķini par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieka pienākums ir no dzīvojamās mājas īpašnieka saņemto maksājumu nekavējoties pārskaitīt pakalpojuma sniedzējam tieši dzīvojamās mājas īpašnieka samaksātajā apmērā. Ja kāds no dzīvojamās mājas īpašniekiem neveic maksājumus, dzīvojamai mājai kā pakalpojuma saņēmējam veidojas parāds. RNP klientiem, kuriem nav parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, nav pienākums apmaksāt kaimiņu parādus. Parādu piedziņas darbības RNP vērš tieši pret attiecīgās dzīvojamās mājas konkrēto parādnieku. Jāatgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības uzzināt informāciju par parādu piedziņu.

Rīgas siltums preventīvi informē visus dzīvokļu īpašniekus, ka norēķins par siltumenerģiju nav veikts pilnā apmērā, atgādinot, ka tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav norēķinājušies par saņemto pakalpojumu, tas jāizdara nekavējoties. Rīgas siltumā nav datu par konkrētiem parādniekiem katrā mājā, tāpēc brīdinājuma vēstules netiek izsūtītas tikai parādniekiem vien, tās saņem visi dzīvokļu īpašnieki.

Rīgas siltumā norāda, ka parāda apjoms ir mainīgs, martā tas bija 12 miljonu eiro, par vairāk nekā miljonu lielāks nekā pagājušā gada martā.

Parādus, par kuriem iedzīvotāji ilgstoši nezināja, viņiem diemžēl nācās maksāt vēlreiz. Uzņēmumā atzīst, ka informatīvu vēstuļu nosūtīšana uzlabo maksājumus – liela daļa pārvaldnieku pēc šādu vēstuļu saņemšanas veic maksājumus.

Kad vēstules tiek izsūtītas? Rīgas siltumā skaidro: nesaņemot no ēkas pārvaldnieka maksājumu līgumā paredzētajā termiņā (līdz nākamā mēneša 20. datumam), tiek nosūtīta informatīva vēstule ēkas pārvaldniekam, kurā tiek norādīts par kavētu maksājumu un tiek izteikts aicinājums norēķināties.

Ja maksājums joprojām netiek veikts, papildus tam Rīgas siltums arī telefoniski sazinās ar ēkas pārvaldnieku.

Ja maksājums joprojām netiek veikts, tad, ņemot vērā, ka līguma slēdzēja puse ar Rīgas siltumu ir dzīvokļu īpašnieki (tieši tā – līgumu noslēdz dzīvokļa īpašnieks, nevis mājas pārvaldnieks, konkrētajā situācijā – RNP), uzņēmums informē dzīvokļu īpašniekus, ka viņu pilnvarotā persona (ēkas pārvaldnieks) – nav norēķinājusies par saņemtajiem pakalpojumiem.

KUR NOSKAIDROT

Dzīvokļu īpašniekus, kuri vēlas noskaidrot parāda par ēku esamību, sakarā ar to, ka parāds mainās ik dienu, lūdzam vērsties a/s Rīgas siltums pa informatīvajā vēstulē norādītajiem telefona numuriem vai arī nosūtot e-pastu norekini@rs.lv.

Antra Gabre

Foto: Pixabay

Pievienot komentāru