Kas pašlaik notiek, un kas gaidāms Eiropas Savienības darba tirgū
Latvijā bezdarba līmenis jau astoto mēnesi ir augstākais Eiropas Savienībā, kaut arī pirms pāris gadiem tas turējās pašā lejasgalā. Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas nedaudz krities, apstājoties pie 16,2% robežas, tomēr arī šis skaitlis ir biedējoši liels: maija beigās mūsu valstī bija reģistrēti vairāk nekā 180 tūkstoši bezdarbnieku.
Ne viens vien darba meklētājs lūkojas un arī dodas Eiropas Savienības virzienā, cerot dzīves pamatu atrast tur, raksta LV.LV
Taču, kā liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati, pēdējā gada laikā bezdarba līmenis samazinājies tikai vienā ES valstī – Vācijā (no 7,6% līdz 7,1%), tradicionāli zemu (4-6%) tas turas Nīderlandē, Austrijā, Luksemburgā un Slovēnijā, taču, piemēram, līdz šim latviešu izceļotāju tik ļoti iecienītajā Īrijā aprīlī tas pārsniedza 13 procentus. Protams, ir svarīgi saprast, kas notiek darba tirgū pārējās Eiropas Savienības valstīs, kas tur ir pieprasīts, kas galīgi lieks, kādas tendences vērojamas. Šāda informācija atrodama Ekonomikas ministrijas Informatīvā ziņojuma par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā sadaļā “Darba tirgus attīstības tendences ES”.
Ekonomikas atlabšana Eiropā būs lēna
Lai gan Eiropas ekonomika jau 2009. gada otrā pusē uzrādīja pirmās stabilizācijas pazīmes un pašlaik lielāko Eiropas valstu tautsaimniecībā ir vērojama izaugsme, tomēr starptautisko institūciju prognozes rāda, ka atlabšana būs lēna un iepriekšējo izaugsmes līmeni Eiropā varētu sasniegt tikai pēc 2017. gada, bet nodarbināto skaits pirmskrīzes līmenī varētu atgriezties tikai ap 2025. gadu.
Eiropā ekonomikas lejupslīde aizsākās 2008. gadā. Pasliktinoties patērētāju noskaņojumam un samazinoties pieprasījumam gan ārējā, gan iekšējā tirgū, 2008. gadā ES IKP pieaugums palēninājās līdz 0,8%, bet 2009. gadā tas samazinājās par 4,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais IKP kritums laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam bija vērojams Baltijas valstīs (Lietuvā IKP samazinājies par 12,6%, Igaunijā par 17,2%, bet Latvijā par 21,7%, salīdzinot 2009. ar 2007. gadu).
Līdz ar izlaides apjomu sarukumu, jau 2008. gadā bija vērojami pirmie negatīvie signāli Eiropas darba tirgū: salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2008. gadā nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums ES bija vairs 0,9 procenti. Pērn nodarbināto skaits samazinājās jau par 1,8 procentiem. Straujākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums Eiropā ir vērojams Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Īrijā un Spānijā. Baltijas valstīs nodarbināto skaits laikposmā no 2008. gada līdz 2009. gadam ir sarucis par 9,7%, savukārt visstraujāk no Baltijas valstīm nodarbinātība ir samazinājusies Latvijā – par 12,8 procentiem.
No 2008. gada līdz 2009. gadam straujākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums ES 27 ir bijis rūpniecībā un būvniecībā, kur nodarbināto skaits ir gājis mazumā, attiecīgi par 6,9% un 6,6 procentiem. Krīzes mazāk skartās nozares ir elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde, sabiedrisko un komercpakalpojumu industrijas, kur nodarbināto skaits šajā laikposmā ir pat pieaudzis.
Līdzīga aina ir izveidojusies arī Baltijas reģionā, kur straujākais nodarbinātības kritums visās trijās kaimiņvalstīs ir bijis būvniecības nozarē, otrs straujākais Latvijā un Igaunijā – rūpniecībā, bet Lietuvā – primārajās nozarēs. Turpretim darbaspēka pieprasījums 2009. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, ir pieaudzis komercpakalpojumu nozarēs, kā arī salīdzinoši neliels samazinājums ir bijis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.
Darbu zaudē kvalificēti speciālisti
Bezdarba līmenis ES sāka pieaugt tikai 2008. gada beigās (7%), savukārt 2009. gadā tas palielinājās par 1,9 procentpunktiem, vidēji gadā veidojot 8,9 procentus. Augstākais bezdarba līmenis pērn bija Spānijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Slovēnijā un Īrijā.
Profesiju grupu griezumā ES lielākais darba meklētāju skaits laikposmā no 2006. gada līdz 2008. gadam bija vienkāršajās, kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības profesijās. Bet pērn, sarūkot darbaspēka pieprasījumam rūpniecībā un būvniecībā, bezdarbnieku rindas strauji palielināja kvalificēti strādnieki un amatnieki, kā arī iekārtu un mašīnu operatori un montieri (attiecīgi par 91% un 92%, salīdzinot ar 2008. gadu).
Savukārt vismazākais darba meklētāju pieaugums 2009. gadā, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, bija vērojams pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku profesiju grupā (34%) un kvalificētu lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieku profesiju grupā (42%).
Ko Eiropā vajadzēs turpmākajos piecos gados
Lai gan ekonomiskā situācija Eiropā kopumā ir stabilizējusies, tomēr, visticamāk, Eiropas ekonomikas atkopšanās būs lēna un pakāpeniska, kas lielā mērā noteiks arī situāciju darba tirgū nākamajos gados, norādīts EM informatīvajā ziņojumā.
Eiropas aģentūra profesionālās izglītības un apmācības attīstīšanai Eiropas Savienībā (CEDEFOP) ir izstrādājusi vidēja termiņa prasmju pieprasījuma un piedāvājuma prognozes, kas parāda galvenās darba tirgus tendences Eiropā nākamajos piecos gados.
Šīs prognozes liecina, ka nodarbinātība Eiropā turpinās samazināties arī 2010. gadā. Toties paredzams, ka no nākamā gada nodarbināto skaits pakāpeniski vērsīsies plašumā, līdz 2015. gadam sasniedzot 0,3% pieaugumu ik gadu.
Sagaidāms, ka Eiropā arvien palielināsies pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka, savukārt zemākas kvalifikācijas strādnieki būs vajadzīgi aizvien mazāk. Augstākās kvalifikācijas nodarbināto skaits 2015. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, varētu pieaugt aptuveni par 10%, vidējās kvalifikācijas – par 2,7%, savukārt zemākās kvalifikācijas nodarbināto skaits varētu samazināties par 10 procentiem.
Skatoties nozaru griezumā, ir sagaidāms, ka Eiropa, tāpat kā iepriekšējos gados, arī turpmāk turpinās virzību no primārās un bāzes ražošanas un pakalpojumu ekonomiku, un tādējādi straujākais darbaspēka pieprasījuma pieaugums 2015. gadā ir sagaidāms komercpakalpojumu sektorā un tirdzniecībā, kur nodarbināto skaits varētu pieaugt attiecīgi par 8,1% un 5,2 procentiem. Savukārt darbaspēka pieprasījuma samazinājums ir gaidāms primārās nozarēs, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā arī transporta un sakaru industrijā.
Sagaidāms, ka arī prasmju pieprasījumu vidējā termiņā galvenokārt noteiks pakalpojuma sektora attīstība. Straujākais darbaspēka pieprasījuma pieaugums būs vērojams dažādu speciālistu un vecāko speciālistu profesijās, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku profesijās, kā arī vienkāršās profesijās.
Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka darbaspēka piedāvājuma nākotnes tendences kā Latvijā, tā arī Eiropā galvenokārt noteiks demogrāfijas tendences un iepriekšējos gados īstenotā izglītības politika. Pēc “Eurostat” izstrādātajām darba tirgus prognozēm, darbspējas vecuma iedzīvotāju pieaugošā tendence ES varētu saglabāties līdz 2012. gadam, savukārt pēc tam novecošanās dēļ viņu skaits pamazām ies mazumā. Lai gan no 2013. gada darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam būs tendence sarukt, tomēr, palielinoties iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei, darbaspēka piedāvājums līdz 2015. gadam saglabāsies stabils. Sagaidāms, ka vidējā termiņā darbaspēka piedāvājumā ievērojami samazināsies zemas kvalifikācijas, bet palielināsies augstākās kvalifikācijas darbaspēka īpatsvars.
Kopumā CEDEFOP izstrādātās prognozes parāda, ka vidējā termiņā Eiropā arvien nozīmīgāku daļu gan darbaspēka piedāvājumā, gan arī nodarbinātībā ieņems augstākās un vidējās kvalifikācijas darbaspēks.
Ja salīdzina darbaspēka piedāvājuma un nodarbinātības izmaiņas 2015. gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu, redzams, ka zemākās kvalifikācijas darbaspēks varētu samazināties aptuveni par 20%, bet zemas kvalifikācijas strādnieku nodarbinātība – par 10 procentiem.
Savukārt augstākās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums varētu pieaugt aptuveni par 15%, bet nodarbinātība – aptuveni par 10 procentiem. Šīs tendences liecina, ka zemas kvalifikācijas darbaspēka piedāvājuma samazinājums divkārt pārsniegs pieprasījuma samazinājumu. Savukārt augsti kvalificētu speciālistu piedāvājuma pieaugums būs pusotru reizi straujāks nekā pieprasījuma pieaugums pēc viņiem. Tas rosina bažas par disproporciju veidošanos Eiropas kopējā darba tirgū, kā dēļ vidējā termiņā var veidoties zemākās kvalifikācijas darbaspēka trūkums un augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums.
ES kopējo politiku, tostarp arī darba tirgus politiku, nākamajos gados lielā mērā noteiks šādi pamatprincipi: Eiropas virzība uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, inovatīvu un augstas kvalitātes produktu ražošana, kā arī augstākas produktivitātes ģenerēšana, secināts EM informatīvajā ziņojumā. Tādējādi ir sagaidāms, ka nākamajos gados šie Eiropas ekonomiskās politikas virzieni daļēji noteiks arī tendences darba tirgū: palielināsies tā dēvēto zaļo darbavietu īpatsvars kopējā pieprasījumā, vairojot nepieciešamību pēc attiecīgo jomu profesionāļiem, kā arī pieaugs pieprasījums pēc produktīviem un spējīgiem darbiniekiem.
Autors: Mudīte Luksa / LV.LV
