Kāpēc vairāk naudas medicīnai nenozīmē īsākas rindas pie ārsta

Lai arī šogad valsts veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai tika piešķirts papildu finansējums, jau rudenī pierakstīties uz virkni izmeklējumu vai speciālistu konsultācijām vairs nebija iespējams. Savukārt daļa medicīnas iestāžu nemaz nepieraksta uz pakalpojumiem nākamajā gadā, aizbildinoties, ka nav zināms finansējuma apjoms, raksta NRA.lv.

Šā gada decembrī praktiski nav iespējams pierakstīties uz virkni izmeklējumu vēl šogad. «Tas vēl būtu saprotams, ka nav iespējams šogad, jo decembrī ir daudz brīvdienu un ambulatoros pakalpojumus un izmeklējumus svētku dienās un brīvdienās nesniedz,» Neatkarīgajai stāsta rīdziniece Ilze, kurai bija nepieciešama neirologa konsultācija. Pieraksts vairākumā iestāžu iespējams tikai uz nākamā gada martu un, ja nav iespējams uz martu, tad lielākajā daļā iestāžu arī vispār nav izdarāms, jo nav «atvērts pieraksts» tik tālu uz priekšu. Pakalpojumu sieviete vēlējusies saņemt par maksu, bet arī to izdarīt ir problemātiski. Viņa interesējusies arī par rentgenu, uz ko gan bijis iespējams pierakstīties ātri, bet ne uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu, uz kuru pat par maksu jāgaida vairāki mēneši. Tas, ko stāsta paciente, ir realitāte. Novembrī un decembrī saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus ir sarežģīti, jo pieraksti ir aizpildīti. Pacientu domas un pieredze sociālajos tīklos gan krasi atšķiras: daļa cilvēku apliecina, ka nav iespējams saņemt pakalpojumu, piemēram, šonedēļ šāda informācija tika sniegta par sirds darbības izmeklējumu – ehokardiogrāfiju, uz ko varot pierakstīties tikai nākamgad. Vietnes rindapiearsta.lv dati liecina, ka īsākā gaidīšanas rinda uz to ir Salaspilī un Rīgā (vienā no medicīnas centriem), taču jebkurā gadījumā tas ir tikai nākamgad. Zvanot uz medicīnas centriem, noskaidrojas, ka var tikt arī ātrāk, jau šogad, jo pacienti atteikuši vizītes.

Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece Līga Gaigala šo situāciju komentē šādi: «Pacients saņem nosūtījumu, un parasti vai nu ārsts iesaka, vai pats pacients izvēlas iestādi, kas nodrošina pakalpojumu. Mēs rekomendējam apskatīt rindapiearsta.lv, jo tur ir redzams orientējošais gaidīšanas laiks, lai arī dati ir nedaudz novēloti. Tomēr ir redzams, kurās iestādēs ir garākas, kurās īsākas rindas.» Garākas rindas nereti veidojas pie speciālistiem, kuri ir ļoti pieprasīti, arī vārda dēļ, un to nevar izmainīt pat papildu finansējums. «Pakalpojumus kopumā mēs apmaksājam vairāk, un tas ir skaidri ar datiem redzams, ka cilvēki vairāk izmanto valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus, pateicoties tam, ka ir lielāks finansējums, tomēr veselības nozares cerības, ka šī nauda uzreiz mazinās rindas, nav attaisnojušās pilnībā, jo arī pieprasījums ir audzis.» L. Gaigala iesaka ar ārstējošo ārstu pārrunāt iespējas akūtā situācijā saņemt ātrāk pakalpojumu, kā arī hroniskiem pacientiem laikus pierakstīties uz izmeklējumiem, zinot, ka tie ir regulāri jāveic. Dati rāda, ka 15% pacientu uz izmeklējumiem neierodas, tāpēc dienests aicina atteikt vizīti, dodot iespēju saņemt to citam.

Nacionālais veselības dienests gada beigās arvien vairāk saņem pacientu sūdzības par rindu veidošanas kārtības neievērošanu ārstniecības iestādēs – atsevišķas ārstniecības iestādes atsaka veidot pierakstu 2020. gadam, pamatojot to ar vēl nesaņemto finansējumu pakalpojumu sniegšanai, kā dēļ nevar plānot pakalpojumu apjomu. Dienests norāda, ka finansējuma apjoms būs līdzvērtīgs iepriekšējā perioda līguma apjomam un ārstniecības iestādes var nodrošināt pacientu pierakstu.
***

VIEDOKLIS

Līga GAIGALA, Nacionālā veselības dienesta eksperte:

– Mēs jebkurā gadījumā rekomendējam izmantot vietni rindapiearsta.lv, jo tur, lai arī nav aktuālākie dati par rindu garumu, var redzēt ārstniecības iestādes, kur vajadzīgais veselības pakalpojums būs pieejams visātrāk. Par papildu finansējumu veselības nozarei mēs apmaksājam vairāk izmeklējumu un konsultāciju, un mūsu dati rāda, ka cilvēki vairāk izmanto veselības pakalpojumus. Tomēr rindas būtiski nemazinās, jo pieaug arī pieprasījums pēc valsts apmaksātiem veselības pakalpojumiem.

Inga Paparde