Kad ziedēs pūcei aste vai kad Latvijas mediji kļūs objektīvi?
Pēdējā laikā Latvijā arvien plašāks izvēršas konflikts starp akciju sabiedrību “Latvijas Gāze” (LG) un Konkurences padomi (KP), kas ir pašlaik viens no aktuālākajiem notikumiem uzņēmējdarbības un tiesību jomās.
Kā zināms, Administratīvā apgabaltiesa š.g. 2. septembrī atstāja spēkā vairāk nekā divu miljonu eiro sodu, kuru akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze” uzlika Konkurences padome par rīkošanos saskaņā ar pašas Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) norādēm. “Latvijas Gāze” paļāvās uz uzraugošo iestāžu kompetenci, sekoja to norādījumiem attiecībā uz konkrētām situācijām un ievēroja likuma prasības, taču tagad par to var nākties dārgi samaksāt.
Informācijas aģentūra, kas sevi pozicionē kā kvalitatīvas informācijas sniedzēju, gan ir izlēmusi pati būt tiesas vietā un jau pirms laika sākusi apvainot “Latvijas Gāzi”. Savā 28. septembra ziņā ar nosaukumu “LG pārsūdzēs spriedumu, kas atzīst par pamatotu tai uzlikto 2,2 miljonu sodu”, aģentūra pievienojusi šādu teikumu: “Kopumā KP par “Latvijas Gāzes” negodīgo rīcību pret parādniekiem saņēma vairākus simtus iesniegumu.” Rodas jautājums – kā gan informācijas aģentūra var atļauties tiražēt šādu informāciju un pēc savām simpātijām / antipātijām nostāties kāda konfliktā iesaistītā pusē, vērtēt, kura rīcība ir godīga un kura nē, vēl pirms tiesas pēdējā instance lēmusi? Vai patiesi profesionālai ziņu aģentūrai nebūtu jābūt tai, kas spēj lasītājus nodrošināt ar objektīvu un kvalitatīvu informāciju, nevis vienpusēji spriest, kurš ir “labais” un kurš nē?
Jāpiemin, ka tikpat līdzatbildīgi šādas informācijas sludināšanā ir arī plašsaziņas līdzekļi, kuri akli, nemaz neiedziļinoties piedāvātajā informācijā, šo ziņu pārpublicē. Katram medijam vajadzētu notikumus izvērtēt un analizēt pašam, nepieņemot, ka it viss, ko raksta medijs, ir patiesība. Šķiet, ka informācijas aģentūra pašlaik izmanto savu ietekmi medijos, lai kādam lemtu netaisnīgu tiesu, šajā gadījumā, “Latvijas Gāzei”.
Kamēr plašsaziņas līdzekļi uzskata “Latvijas Gāzes” rīcību par “negodīgu”, nav gan saprotams, kā var būt negodīgi pieprasīt to, kas pienākas – it īpaši, ja arī valsts iestādes ir bijušas ar uzņēmumu vienisprātis. Ziņu aģentūrai nevajadzētu “piekarināt birkas” pēc saviem ieskatiem, kas nemaz neatbilst patiesībai, taču publiski nomelno un apvaino strīdā iesaistīto. Gan pašai informācijas aģentūrai, gan citiem medijiem būtu jākļūst atbildīgākiem un vairāk jādomā – kāda un cik patiesa informācija tiek publicēta, lai lasītāji tiktu nodrošināti tikai ar objektīvu informāciju, kas atbilst realitātei.
Ļoti gan gribētos ticēt, ka mediju acis uz to, ka nav pieļaujams spriest tiesu pirms pašas tiesas un neobjektīvi vērtēt notikumus, neatvērsies vien tad, kad pūcei aste ziedēs – tad, kad būs jau par vēlu, lai labotu pieļautās kļūdas un atgūtu auditorijas uzticību.
